Pētot Jūsu akadēmiskos un zinātniskos publicējumus GOOGLE un citos avotos, atradu, ka pats iespaidīgākais, ko Jūs esat teicis par Latviju, ir atrodams žurnāla “Rīgas Laiks” 2010.gada septembra laidienā. Uz žurnāla vāka lasām – Roberts Ķīlis:“Latvija–absolūts ideju tukšums”. Atverot pirmo lappusi, atrodam – Roberts Ķīlis:“Mani vēlēšanu rezultāti neinteresē. Manuprāt, politiski veselīga sistēma ir tāda, ka tu vari ievēlēt arī idiotus”. Dažkārt saka, cik skaista ir nezināšana, jo pēc tam nāk pārsteigums. Man ir patiess prieks un gandarījums sagādāt Jums šo pārsteigumu, labi zinot, ka aizvadītā gada laikā Jūsu pamatrūpe ministra amatā bija skaļš verbāls reformu troksnis (diemžēl, tas traucē radošam darbam) un Jums nav atradies laiks iepazīties ar stāvokli Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sektorā, apmeklēt zinātnes institūtus, iepazīt zinātnieku darbu un darba apstākļus. Jums nav iepriekšēju zināšanu, jo Jums nebija nekāda vajadzība to darīt arī pirms Jūs kļuvāt par ministru.

Visiem ir labi zināms, ka augsta līmeņa zinātnei un tehnoloģijām Latvijā ir gadsimtiem gara vēsture. Par spīti visiem varas režīmiem, ieskaitot pašreizējo, Latvijā nekad nav trūcis radošu cilvēku un vienlaicīgi patriotu, kuri spēj un prot darīt pasaulē atzītus darbus un ģenerēt idejas. Šobrīd par to vislabāk stāsta augsti godājamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa pētījumi un grāmatas. Man, sakarā ar maniem pienākumiem, atliek tikai pieminēt pašus jaunākos sasniegumus:

1) šobrīd par visaugstākās raudzes individuālo sasniegumu ir uzskatāms Eiropas Zinātnes Padomes piecu gadu grants ERC–2012–AdG–n° 320731 MQC kvantu datoru jomā, >1,3 miljonu € apjomā, LZA akadēmiķim un LU profesoram Andrim Ambainim. Tas kļuva zināms FP7 “IDEJAS” programmu komitejas sēdē 2012.gada 16.oktobrī. Tas ir izcīnīts pasaules līmeņa konkurencē, kur panākuma varbūtība <10%. Visa Latvijas zinātnes saime var būt patiesi lepna par šo izcilo rezultātu;

2) 2012.gada sākumā LU zinātnes institūtu brīvprātīgi veidota asociācija FOTONIKA–LV sāka realizēt trīsgadīgu projektu FP7–REGPOT–2011–1, nr.285912–FOTONIKA–LV atslēgas tehnoloģiju jomā ES (apjoms gandrīz 4 miljoni €). 2013.gadā divi ES līmenī labi zināmi Latvijas zinātnes institūti – Latvijas Organiskās sintēzes Institūts un RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts uzsāks gan pēc kvalitātes, gan pēc apjoma līdzīgus projektus (FP7–REGPOT–2012–2013–1,nr.316149–InnovaBalt un FP7–REGPOT–2012–2013–1, nr. 316275– BALTINFECT). Līdzīgs LU Fizikas institūta projekts (FP7–REGPOT–2012–2013–1,nr.316177–RIGA–DYNAMO) ir finansēšanai rezerves sarakstā. Minētie institūti kopā ar Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un LLU Biotehnoloģiju un veterinārās medicīnas institūtu “SIGRA”, kuri savus projektus (FP7–REGPOT–2007–1, nr. 203459–WOOD–NET un FP7–REGPOT–2007–1, nr.205079–BALTFOODQUAL) ES FPF–REGPOT–(2007–2013)– programmas “Unlocking and developing the research potential in the EU´s convergence regions and outermost regions” konkursos) ieguva jau 2007. gadā ir starp 149 šīs FP7 programmas sadaļas finansētiem projektiem 1885 projektu konkurencē (panākuma varbūtību < par 8%). Tas ir lielisks starptautiskā ekspertīzē iegūts zinātniskās izcilības apliecinājums;

3) līdz šīm zinātnes grupas no Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sektora ir gandrīz 1000 reizes aicinātas FP7 projektu pieteikumu konsorcijos un līdzdalību skaits finansētos projektos jau pārsniedz 210. Tā rezultātā Latvijas zinātnei piesaistīto tiešo investīciju apjoms būs lielāks par 35 miljoniem €, netiešo investīciju apjoms arī ir skaitāms miljonos € un Latvijas budžets profitēs no ES kopīgā budžeta un zinātnieku darba par aptuveni 10 miljoniem €. Sekmības indikators ir 23% un tas ir ES veco dalībvalstu līmenis. Šie fakti rāda, ka, spītējot visu atjaunotās LR valdību zinātni degradējošām darbībām, cilvēku kvalifikācija, kuri vēl pašaizliedzīgi un nacionāli patriotiski strādā zinātnes un tehnoloģiju sektorā, ir ES attīstīto valstu līmenī. Pakārtots apliecinājums tam ir mūsu zinātnes trimdinieku labi apmaksātās darba vietas ārzemēs. Normāla nacionāla finansējuma gadījumā no ES nākošo investīciju apjoms būtu vismaz 5 reizes lielāks;

4) lielam skaitam Latvijas zinātnes struktūru ir pieredze līdzdalībai ES 5&6&7 Ietvara programmu projektu pieteikumu un finansēto projektu konsorcijos. Ieskatam tālāk tabulā 20 labāko institūtu ranžējums. Kopumā zinātnisko institūciju un grupu skaits ar pieredzi FP projektos vai projektu rakstīšanā ir lielāks par 100;

5) ir vērts vēl īpaši atzīmēt, ka no sarakstā minētiem LU Fizikas Institūts ir pieprasīts ES lielākā zinātnes infrastruktūras projektā “European Spalation Source”– http://ess–scandinavia.eu/, bet vairāki citi institūti EOURATOM programmas ietvaros piedalās globālā projekta ITER–http://www.iter.org/ izpildē. Īsā tekstā nav iespējams pieminēt simtos skaitāmus pārējos projektus.

Visi minētie fakti liecina, ka Latvijas zinātne ir apliecinājusi savu varēšanu ES Vienotā zinātnes telpā un tās darba tirgū un arī globālā konkurencē, un 400 000 tūkstoši LVL, kuri tiks deleģēti Latvijas zinātnes starptautiskai izvērtēšanai, būs vējā izmesta nauda un laiks.

Turklāt tiek sludināts, ka pēc izvērtēšanas notiks Latvijas zinātnes vienlaidus kolektivizācija, kurai nav ne zinātniski, ne ekonomiski analītiska, ne arī augsta līmeņa ekspertu sniegta pamatojuma. 1949.gadā “sarkanie partorgi” realizēja vienlaidus kolektivizāciju Latvijas zemniecībai, un šis tautas izdzīvošanai vitāli svarīgais sektors nav atkopies no šī sitiena līdz šodienai. “Sarkanie partorgi” pārrēķinājās. Latviešu zemnieki nepadevās un sūtīja savus bērnus no viensētām (t.sk. šo rindu autoru) nevis kolhozu darbos, bet mācīties. Rezultātā 1990.gadā Latvijā bija 30 000 – 40 000 zinātnes un tehnoloģiju jomā strādājošo. Tagad “ir izdevies” šo skaitli samazināt 10–kārtīgi un mums sliktu vēlošie un “sarkano partorgu” pēcteči Latvijā un ārzemēs berzē rokas. Vajag tikai “partorgus” zinātnes vienlaidus kolektivizācijai, un lieta būs nodarīta līdz galam. 1949.gadā vēl vajadzēja tērēt naudu, lai vienu daļu 25.martā “ērtos lopu vagonos” aizsūtītu uz Sibīriju. Mūsdienu “partorgiem” šie tēriņi atkrīt, jo zinātnieki paši aizbrauks.

Pirmais vilnis ir sācies jau šogad, jo Jūs, ministra kungs, neko nedarījāt, lai zinātne būtu prioritāte septembrī veiktajos 2012.gada budžeta grozījumos un Jūs neko nedarāt, lai zinātne būtu prioritāte 2013.gada budžetam un arī NAP plānā atvēlētām aktivitātēm. Rezultātā, sākot ar šo gadu, bezdarbs Latvijā draud apmēram 500 Latvijas labākiem jaunajiem zinātniekiem, kuriem beidzas darbs 35 ESF (cilvēku resursu piesaiste zinātnei) projektos vai ES struktūrfondu stipendijas. Rezultātā šie jaunie cilvēki ir ciniski piemānīti no varas struktūrām un viņiem jābrauc projām. Viņiem noderēs ES portāls http://ec.europa.eu/euraxess/.

Šajā situācijā IZM ministram aizvien ir unikāla iespēja (bet vajadzīgs prāts, drosme un virsstundu bezalgas darbs) reformām pēc būtības, kurām jau ir nauda un kuras var sākt jau rīt uz brokastlaiku t.i.:

• 400 000 LVL, kuri domāti zinātnes izvērtēšanai, novirzīt papildus vēl 10 LZP grantu konkursa labāko projektu finansēšanai, kuri tiks sarindoti, balstoties uz starptautisku izvērtējumu.

• Par 40 000 LVL atrast grupu neatkarīgu zinātniekus Latvijā un arī kolēģus ārzemēs, kuriem jānoskaidro, kas un kāpēc liek sprunguļus Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sektora izaugsmei, mazinot valsts konkurētspēju – izdzīvošanu nākotnē un tautas labklājību!!!

• Izmantojot jau IZM pārvaldībā esošos ESF līdzekļus, nerīkot sarežģītus konkursus, tā vietā izsludināt “postdoc” pozīcijas jaunajiem Latvijas zinātniekiem vai zinātniekiem, kuri gatavi repatriēties. Tālāk ir jāpanāk, lai šī plānošanas perioda Strukturfondu naudas ietaupījumi tiktu virzīti jaunu zinātnisko grupu veidošanai, kuras vadītu ārzemēs rekrutēti vai repatriēti izcili zinātnieki.

• Gan pieredzējušu, gan jaunu zinātnieku pieplūdums Latvijas zinātnē dabiskā ceļā un efektīvāk par jebkuru mākslīgu “tīrā prāta konstrukcijas” reformu risinās augstākās izglītības kvalitātes un arī strukturālas problēmas, jo palielinās zināšanu un prasmju kapitāla apjomu, nodrošinās labākas zinātniskā darba treniņa iespējas studentiem un radīs asu konkurenci profesūrā.

Godāts kungs, LR izglītības un zinātnes ministr R.Ķīli !

Uzrakstot šo skarbo atklāto vēstuli, esmu pildījis savu pienākumu pret kolēģiem zinātnē un pret Latviju. Man bija pienākums to Jums pateikt publiski, jo mana patiesā vēlme dalīties ar Jums ar šo izpratni un informāciju tiešā sarunā netika cienīta. Daudzreiz esmu mēģinājis šādu sarunu rosināt. Diemžēl, aizvadītā gada laikā tas izrādījās Jums nevajadzīgi. Esmu lūdzis Jūsu dienestu darbiniekus organizēt tikšanos ar Jums, bet viņi, (iespējami arī Jūs) manus lūgumus ir augstprātīgi ignorējuši. Esmu detaļās skaidrojis daudzas lietas Saeimas deputātiem gan komisiju, gan frakciju sēdēs un viņi arī ir rosinājuši Jūs runāt ar mani. Jūs esat viņiem teicis, ka sarunas ir notikušas jau 3 reizes, un tā ir tautas vēlētas varas nopietna maldināšana. Tamdēļ par tām Jūsu minētām trim reizēm speciāls komentārs:

• Mums patiesi bija saruna pirms vēlēšanām, kad RP vadītājs Valdis Zatlers pēc mūsu sarunas paaicināja Jūs uz īsu sarunu ar mani, un tajā Jūs solījāt, ka būs atkārtota saruna. Tas bija priekšvēlēšanu solījums un tas tika aizmirsts.

• Jūs divreiz nosaucāt laiku un tad atcēlāt sarunas ar Studiju un Zinātnes administrāciju 2011.gada beigās. NKP grupa ir tās aizgādībā. Saruna notika tikai trešajā mēģinājumā 2012.gada 6. janvārī, bet Jūs 2 stundas runājāt par to, kā atgūt 2 miljonus LVL studentu kredītu parādus. Tad jūs aizgājāt un Jums nelikās svarīgi un neatradās laiks sarunai ar NKP grupu par FP7 lietām, t.i. kā un ko vajadzētu darīt, lai līdzdalība FP7 un arī nākošās HORIZON 2020 izpildē atnestu investīcijas Latvijai nevis 35 miljonu, bet 100 miljonu € apjomā.

• Trešā bija Latvijas zinātnes līderu tikšanās ar augsta līmeņa Eiropas Komisijas darbinieku Dr.Neville Reeve 2012.gada 22.martā LU Senāta sēžu zālē. Dienas kārtībā bija Jūsu uzstāšanās. Jūs atnācāt ar pusstundas kavēšanos. Runājāt, nezinot par ko jau ir ticis runāts, un arī aizgājāt ātrāk.

Patiesības labad ir gan jāpiemin, ka Jūsu MK kolēģis un EM ministrs Daniels Pavļuts arī neatrod laiku sarunām par zinātni un ekonomiku. Savukārt pats MP ir deklarējis, ka Latvija trijos gados panāks Igauniju, bet neuzskata par vajadzīgu salīdzināt Latvijas un Igaunijas kapacitātes zinātnes un tehnoloģiju sektorā. Tas viņu būtu atturējis riskēt ar tādiem lozungiem.

Stiprs, finansiāli un intelektuāli, un daudzskaitlīgs, zinātnes un tehnoloģiju sektors valstī ir pirmais nepieciešamais nosacījums augstas kvalitātes augstākās izglītības struktūrai valstī un, līdzīgi kā tas ir Somijā un Zviedrijā, vienīgais priekšnosacījums nācijas labklājībai un konkurētspējai. Viennozīmīgi, neatkarīgā starptautiskā ekspertīzē iegūts Latvijas zinātnes kvalitātes un arī kvantitatīvās kapacitātes rādītājs ir līdzdalība ES Ietvara Programmās. Ja nenotiks nekorektas lietas, tad sagaidāmā LZP grantu konkursa rezultātu starptautiska izvērtēšana būs vēl viens neatkarīgs kritērijs. Katrā konkursā ir uzvarētāji un zaudētāji, bet ne vienmēr zaudētāji, vai sarakstu beigās esošie ir vāji un, “sovjietiski” runājot, norakstāmi. Latvijas zinātnes gadījumā vaina pamatos ir zinātnes “bada režīma” finansējumā. Modernā sabiedrībā gan publiskam, gan privātam sektoram svēts ir princips: katrs var būt noderīgs, ja viņu pareizi pozicionē. Apstākļos, kad Latvijā zinātnieku skaits “per capita” ir trīsreiz mazāks nekā vidēji ES, mums ir svarīgs katrs cilvēks, kurš ir gatavs dot savu pienesumu zinātnes laukā.

Uz labām pārmaiņām cerot

Dr.phys. Arnolds Ūbelis, 7.IP Nacionālās kontaktpunktu grupas koordinators
e–mail: , t. +371 29498659

Rīga, 2012.gada 31.oktobrī