ĪSTENIE LOCEKĻI

Maija DAMBROVA – dz.03.05.1968., Dr.pharm. (1999), LZA kor.loc. (2007), LOSI Medicīniskās.ķīmijas nodaļas Farmacetiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, RSU asociētā profesore.

Zinātnisko pētījumu virzieni: jaunu zāļu vielu molekulārie darbības mehānismi, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespējas, kardioprotektīvo un CNS zāļu farmakoloģisko efektu pētījumi.

6 doktoranti (t.sk. 3 aizstāvēti), konsultante 2 promocijas darbiem.

Publicētie darbi: 54 raksti SCI žurnālos un grāmatu nodaļās, 12 starpt. patenti, 10 zinātniski populāri raksti, ziņojumi >50 starptautiskās konferencēs.

Zinātniskie projekti: 3 starpt. un 9 Ljas projektu vadītāja. Līdzdalība 4 starpt.projektos.

Pedagoģiskais darbs: lekcijas un lekciju kursi LU, RSU un RTU.

Organizatoriskā darbība: Ljas pārstāve EK 6. ietvara un 7. ietvara programmu komitejās, EK Apvienotā pētījumu centra zin. konsultatīvās komitejas loc., Ljas pārstāve COST programmas domēna vadības komitejā, Ljas Ģenētiski modificētu organismu un jaunas pārtikas uzraudzības padomes locekle, LOSI Zin.padomes loc., LZP eksperte, LZP EK loc., RSU Promocijas pad. loc. u.c.

Atzinības: 3 Ljas zinātnes sasniegumi (2008, 2009, 2010), S.Hillera medaļa (LOSI), L’OREAL Latvijas stipendija Sievietēm zinātnē, D.H.Grindeļa medaļa (A/s GRINDEKS). Jauno zinātnieku balva (SanFrancisko, ASV), EFPIA nominācija “Zinātnes portreti–nākotnes zinātnieki”, sudrabs un bronza Korejas Starpt. izstādē.

Māris Knite – dz. 2.04.1955, Dr.habil.phys. (1999), LZA kor.loc. (2004), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta direktors, Materiālu fizikas laboratorijas (izveidotājs) vadītājs, RTU profesors (no 1999. gada).

Zinātnisko pētījumu virzieni: elektrisko, mehānisko un optisko īpašību, kā arī fāžu pāreju pētīšana segnetoelektriķos un segnetoelastiķos; lāzera starojuma vadības ierīču izstrāde; lāzera starojuma inducētas struktūras izmaiņas un fāžu pārejas segnetokeramikā; polimēra – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus veidos sensormateriālus.

5 promocijas darbu vadītājs (t.sk.2 aizstāvēti).

Publicētie darbi: Hirša indekss 8. Kopā: 259, no tiem 51 SCI žurnālos, 2 LR patenti un 1 starptautiskais patenta pieteikums. 2004. gada raksts citēts 83 reizes SCOPUS un 102 reizes http://scholar.google.lv/.

Zinātniskie projekti: 1 ES 7.ietvara COST, pārstāvis no Latvijas; 2 ERAF–izpildītājs; 2 ESF – izpildītājs; 1 Starptautiskais sadarbības līgums– vadītājs; 3 LZP vadītājs; 2 Valsts programmas sadaļas vadītājs; 2 RTU vadītājs.

Pedagoģiskā darbība: doktora studiju programmas direktors (izveidotājs). Vadīti 16 bakalaura un maģistra darbi. Izstrādāti un vadīti 11 lekciju kursi.

28 studiju metodiskie darbi.

Organizatoriskā darbība: RTU Senāta priekšsēdētājs (2003–2006), RTU zinātnisko rakstu krājumu “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija” redaktors. Eksperts materiālu fizikā COST.. RTU – P18 promocijas padomes materiālzinātnes nozarē priekšsēdētājs. Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS), Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) (2007), Eiropas Optikas biedrības (EOS) biedrs.

Atzinības: RTU “Zinošākais pasniedzējs 2006”, RTU “Gada zinātnieks 2007”, RTU “Gada mācībspēks 2010”, 2.vieta Latvijas Izgudrotāju izstādē (2010), LZA atzinība par nozīmīgu zinātnes sasniegumu (2011).

Modra MUROVSKA – dz. 16.07.1949., Dr.med. (1978), LZA kor.loc. (2004), RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktora p.i., RSU asociētā profesore.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Vīrusu un to izsaukto slimību pētījumi – govju endogēnā retrovīrusa un govju leikozes vīrusa bioloģiskās īpašības, cilvēka T–limfotropais vīruss un tā saistība ar asins sistēmas ļaundabīgiem audzējiem, antiinformācijas polinukleotīdi kā vīrusu replikācijas inhibitori; cilvēka limfotropo herpesvīrusu, parvovīrusa B19 un poliomas vīrusa BK nozīme pēctransplantācijas komplikāciju attīstībā; beta–herpesvīrusu infekcijas loma centrālās un perifērās nervu sistēmas demielinizācijas un hronisku iekaisīgu slimību attīstībā, persistentu vīrusu infekciju iesaiste citu autoimūno patoloģiju etiopatoģenēzē; vīrusu infekciju iespējamā palaidējfaktora loma mialģiskā encefalomielīta/hroniskā noguruma sindroma attīstībā.

11 doktoranti (t.sk. 5 aizstāvēti).

Zinātniskie projekti: 4 starpt. un 10 Latvijas proj. vadītāja.

Publicētie darbi: 1 monogr., 132 oriģinālie raksti (t.sk. >30 starpt.), 6 apskata raksti, ~270 konferenču tēzes.

Organizatoriskā darbība: ES 7. Progr. komitejas loc., EDCTP pārstāve no Latvijas, EC ekspertu grupas loc., LZP Bioloģijas un medicīnas EK pr–ja, LZP EK locekle, RSU Zin.pad. locekle, Latvijas Kvalitātes padomes locekle, žurnāla “Medicina” (Kaunas) redkolēģijas locekle, u.c.

Atzinības: RSU Gada zinātnieks (2010), American Soc.Microbiology Morrison Rogosa award (2001), LPSR ZA Prezidija prēmijas (1986, 1978).

Jānis SPĪGULIS – dz.09.05.1950., Dr.habil.phys. (1993), LZA kor.loc. (2007), LU profesors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors (2004.–2012.g.), Biofotonikas laboratorijas vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: atomspektroskopijā, optoelektronikā un šķiedru optikā; kopš 1995. gada pievērsies biomedicīniskai optikai un biofotonikai.

12 promocijas darbu vadītājs (4 ir aizstāvēti).

Publicētie darbi: Hirša indekss 8. 170 zinātnisko publikāciju autors, no tiem 72 SCOPUS raksti, 15 patenti, 2 World patenti, 3 populārzinātniskie un 8 mācību.

Zinātniskie projekti: pēdējā piecgadē pieteicis un vadījis vairākus nozīmīgus ES struktūrfondu, 7. ietvarprogrammas un citus starptautiskus projektus jaunu optiskās diagnostikas un monitoringa metožu un ierīču izstrādē, iesaistot biofotonikas pētījumos ap 50 jauno zinātnieku.

Pedagoģiskā darbība: 8 lekciju kursi, izstrādājis kvalitātes sistēmu medicīnas fizikas un inženierijas studentu apmaiņai Baltijas reģionā.

Organizatoriskā darbība: Latvijas pārstāvis vairākās starptautiskās profesionālās organizācijās (Amerikas Optikas biedrībā, Starptautiskajā Optikas komisijā, vispasaules konsorcijā BIOPHOTONICS4LIFE), Baltijā vienīgais Starptautiskās optikas un fotonikas biedrības SPIE īstenais loceklis (Fellow SPIE). Latvijas Profesoru asociācijas, Latvijas Fizikas biedrības un Latvijas Medicīnas inženierzinātņu un fizikas biedrības biedrs.

Starptautiskā sadarbība: ielūgtas lekcijas un intensīvie mācību kursi 7 valstu universitātēs Bulgārijā, Zviedrijā, Somijā Lielbritānijā, ASV, Krievijā; ielūgtie referāti vairākās starptautiskās konferencēs.

Atzinības: LZA un AS “Grindex” ”Zelta pūce” (2007), vienīgais Baltijā Starptautiskās Optikas un Fotonikas biedrības SPIE goda loceklis.

Izveidots Latvijā jauns pētniecības virziens un radītā zinātniskā skola biofotonikā.

Jānis ZILGALVIS – dz. 23. 05. 1955., Dr. arch. (1990), LZA kor.loc. (2007), RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docents, LMA Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks (1989– 2004), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras un mākslas daļas vadītājs.

Pētnieciskās intereses: Latvijas kultūrvēstures pieminekļu pētniecība – Latvijas muižu arhitektūra, neostila arhitektūra. Latvijas Arhitektu savienības biedrs. Speciālists kultūras mantojuma aizsardzības jomā.

Publicētie darbi: 17 monogrāfijas, vairāk nekā 170 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu: “Daugavas muižas – 18. gs. – 20. gs. sākums” (2002), “Mācītājmuižas Latvijā: arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises”(2002), “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā: Eiropas kultūras mantojuma dienas”(2004), “Arhitektūra un māksla Rīgā: idejas un objekti”(sast. 2004), “Neogotika Latvijas arhitektūrā” (2005), “Dikļu muiža Vidzemē” (2007), “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā”(līdzaut., 2010), “Vecgulbenes muiža”( 2011), “Ķirbižu muiža”( pabeigts pētījums, 2012). Piedalās Kuldīgas pilsētas kultūras mantojuma izpētē.