KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Ķīmija

Osvalds PUGOVIČS – dz. 16.07.1963. Dr.chem. (1998), LOSI direktora vietnieks (kopš 2004), LOSI Bioloģiski aktīvu savienojumu analīzes laboratorijas vadītājs (1996–2004).

Zinātnisko pētījumu virzieni: farmaceitisko preparātu un aktīvo farmaceitisko vielu analīzes metožu izstrāde un validēšana, analītisko metožu izstrāde farmakoloģijas pētījumiem.

Publicētie darbi: pavisam 60; 28 žurnālu raksti (22 – starptautiski citējamos žurnālos), 25 patenti (18 ārzemju un 2 LR patenti, 5 autorapliecības), 12 starptautisku konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: 2 starptautisku un 2 Ljas projektu vadītājs vai dalībnieks.

Organizatoriskā darbība: LOSI pārstāvis Reitox National Focal Point “Latvia“, projekta “Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” vadības grupas loceklis, biedrības “Baltic Institute of Research, Technology and Innovation” 3S stratēģijas izstrādes darba grupas loceklis.

Atzinības: D.H.Grindeļa medaļa (AS Grindeks), LOSI akad. S.Hilllera medaļa, 2 AS Grideks un LIF atzinības raksti.

Medicīna

Mārcis LEJA – dz. 29.08.1964. Dr.med. (2003), LU Medicīnas fakultātes asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zinātnes daļas vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: klīniskā zinātne onkoloģijas, onkoprofilakses, gastroenteroloģijas un epidemioloģijas jomās.

Regulāras pēcdiploma apmācības, pieredzes apmaiņas vizītes ārvalstu klīnikās un zinātniskajos centros, labas klīniskās prakses apmācība.

3 doktora grāda pretendentu, 2 doktorantu un 2 doktorantūras pretendentu darbu vadītājs.

Publicētie darbi: 5 grāmatu nodaļas, 49 publikācijas starptautiskos, 20 – vietējos žurnālos, 2 LV patenti, >60 konferenču tēzes, 18 populārzinātniskas publikācijas.

Zinātniskie projekti: 15 starptautisku un 3 Ljas projektu vadītājs. 4 starptautisku vadlīniju izstrādes darba grupu loceklis.

Pedagoģiskā darbība: akadēmiskie kursi LU. Lekcijas ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs.

LU “Doktorantūras skola translācijas izpētē medicīnā” padomes priekšsēdētājs  

Organizatoriskā darbība: LU Med.fak. Domes loc., vairāku RAKUS komiteju un padomju loceklis, >10 zin. konferenču orgkomiteju loceklis. >10 starptautisku žurnālu redkolēģiju loceklis un recenzents.

Atzinības: LU rektora pateicības raksts, LU goda nosaukums “Mēneša pētnieks”, Ljas Ārstu b–bas atzinība, Eirāzijas Onkoloģijas federācijas Novērtējuma sertifikāts, Barikāžu dalībnieka piemiņas nozīme, u.c.

Informātika

Jānis GRABIS – dz. 22. 10. 1974., Dr.sc.ing.(2001) RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors (2008–), Informācijas tehnoloģijas institūta direktors (2010–).

Zinātnisko pētījumu virzieni: simulācija un hibrīdās optimizācijas metodes; Piegādes ķēžu konfigurēšana; Darbderīgās uzņēmuma lietojumprogrammatūras pilnveidošana, Sistēmu modelēšana, optimizācija un simulācija.

Publicētie darbi: kopā: 61, 1 monogrāfija, 2 konferenču rakstu krājumu redaktors, 11 raksti zin.žurnālos, 4 raksti RTU zinātniskajā žurnālā, 7 raksti kolektīvos izdevumos, 36 raksti konf.rakstu krājumos.

Zinātniskie projekti: 2 LZP(2005–2007, 2009), 2 RTU IZM (2006,2007) zinātnisko projektu vadītājs, 5 projektu līdzstrādnieks ASV.

Pedagoģiskais darbs: informācijas tehnoloģijas studiju programmu direktors un Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs RTU, visu līmeņu informācijas tehnoloģijas studiju programmu direktors, lekciju kursi – 9, dalība 2 maģistra studiju programmu sagatavošanā, 3 mācību līdzekļu autors, pēcapmācības semināru sagatavošana un pasniegšana Mičiganas Universitātē, 5 doktorantu zinātniskais vadītājs (1 darbs aizstāvēts un 1darbs pieņemts aizstāvēšanai).

Organizatoriskais darbs: RTU Senāta loceklis, asociētais viesredaktors divu starptautisku zinātnisko žurnālu speciālajiem izdevumiem un 13 starptautisku zinātnisko konferenču organizācijas vai programmas komitejas loceklis.

Starptautiskās aktivitātes: studijas Ģentes Universitātē (1996), Upsalas Universitātē (1998), Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā (1999), zinātniskais līdzstrādnieks Mičiganas Universitātē Dībornā (2001–2003), zinātniskais konsultants Mičiganas Universitātē Dībornā (2008–2010), viespētnieks Stokholmas Universitātē (2011).

Sadarbība ar uzņēmumiem: Ford Motor Company, SAP America, Latvijas Pasts, BalticTaxi, Accenture Latvia.

Literatūrzinātne

Maija BURIMA – dz. 10. 03. 1971., Dr. philol. (2002), DU Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūta profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūras vēstures daļas pētniece. DU akadēmiskās maģistra studiju programmas “Filoloģija (salīdzināmā filoloģija)” vadītāja.

Zinātnisko pētījumu virzieni: latviešu literatūras vēsture 19. – 20. gs. “Latvijas/Ziemeļvalstu literārie sakari”, zin.darba izstrādes metodoloģija.

Publicētie darbi: 126, t. sk. 2 monogrāfijas, (“Ibsens Latvijā”, “Modernisma koncepti 20.gs. sākuma latviešu literatūrā” ), divi mācību līdzekļi, 55 publikācijas starptautiski citējamos žurnālos, 34 – Latvijā, zinātniskajos žurnālos, citos – 17, starptautisku zinātnisko konferenču tēzes – 7 u.c. Akadēmiskie kursi 8, t.sk. komparatīvistikas vēsture, mūsdienu komparatīvistikas metodoloģijas, latviešu literatūras vēsture ( 19.gs.b. – 20.gs.), zinātniskā darba izstrādes metodoloģija u.c. Eksperte, aktīva lektore (kopš 2004.g.), darbojas starptautisku un Latvijas mēroga konferenču orgkomitejās, plaša redakcionālā darbība. Pētnieciskais darbs veikts Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Igaunijā. Aizstāvēti 5 promocijas darbi, 5 vadāmi, vadīti 22 maģistra darbi. Apbalvojumi: LR IZM Atzinības raksts, 2 DU Atzinības raksti.

Lauksaimniecības zinātnes

Dalija SEGLIŅA – dz. 01.08.1961., Dr. sc. ing. (2007),. Latvijas Valsts augļkopības institūta Augļu un ogu eksperimentālās pārstrādes nodaļas vadītāja, zinātniskās padomes locekle, vadošā pētniece

Zinātnisko pētījumu virzieni: smiltsērkšķu piemērotība uztura bagātinātāju un pārtikas produktu izstrādei, smiltsērkšķu pārstrādes produktu izstrāde, krūmcidoniju pārstrādes produktu izstrāde,

Publicētie darbi: 62, tajā skaitā 40 zinātniskās publikācijas, no tām 4 Scopus un 1 – ASV kongresa bibliotēka

– 3 patentu un 1 patenta pieteikums autore

– 2 patentu līdzautore

Zinātniskie projekti:

Kopš 1999.gada dalība:

– 6 starptautisku zinātnisku projektu izpildē (EUREKA, ES COST u.c.)

– 3 ES līdzfinansēto projektu izpildē

– 2 Valsts pētījumu programmu izpildē

– 5 LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma projektu izpildē

– 1 LR Zemkopības ministrijas finansētā projekta izpildē

Kopš 2007. gada vadība:

– 2 ES līdzfinansētiem projektiem

– 1 EUREKA projektam

Atzinības, balvas:

– LZP eksperte Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnes nozares, Pārtikas zinātnes apakšnozarē, kopš 2009.gada

– LR Zemkopības ministrijas medaļa “Par centību” (2002)

– LR Zemkopības ministrijas Atzinības raksts “Par ieguldīto darbu lauksaimniecības nozares attīstībā” (2006)

– Konkursa “Sējējs–2004” apbalvojums nominācijā Zinātne lauksaimniecībā

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Marko KIRMS (Marco Kirm) – dz. 27.12.1965., PhD in philosophy (1995), Tartu Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks, Tartu Universitātes zinātņu prorektors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: plazmu kristālu pētījumi vakuuma ultravioletajā daļā, izmantojot sinhrotrona starojumu un paātrinātos jonus. Kondensēto materiālu elektroniskā struktūra, elektriskās, magnētiskās un optiskās īpašības, supravadītāji, magnētiskā rezonanse, relaksācijas parādības, spektroskopija.

Publicētie darbi: H–indekss: 23, kopējas citējumu skaits (ISI Web of Science): 255;

Pedagoģiskais darbs: vadījis 4 doktora disertācijas, kā arī maģistra darbus. Tartu un Tallinas tehnoloģiskās universitātes doktorantūras skolas Padomes priekšsēdētājs.

Zinātniskie projekti: daudzu igauņu un EK projektu vadītājs, ir Igaunijas pārstāvis COST Domēna “Materiālzinātne, fizika un nanozinātnes” komitejā

Sadarbība ar Latviju: LU CFI Starptautiskās padomdevēju padomes priekšsēdētājs (no 2010.) un loceklis kopš 2008.g., aktīva zinātnieku apmaiņa starp Tartu un Rīgu, Igaunijas pārstāvis projekta BIRTI (Baltic Institute of Research, Tehnology and Innovation) orgkomitejā.

Aleksandrs LUŠČIKS (Aleksandr Lushchik) – dz. 22.06.1952., PhD (1980), Dr.phys. (1991), profesors, Tartu Universitātes Fizikas institūta Jonu kristālu fizikas laboratorijas vadītājs. Viens no vadošiem pasaules zinātniekiem radiācijas procesu pētījumos dielektriskos materiālos un sinhrotronu spektroskopījā, kas atsedz eksitonu un lādiņu nesēju (vadāmības un valences zonu elektronu) lomu radiācijas defektu veidošanās procesos dažādos materiālos.

Pedagoģiskais darbs: vadījis 15 doktora disertācijas, kā arī maģistra darbus. Tartu un Tallinas tehnoloģiskās universitātes doktorantūras skolas Padomes priekšsēdētājs.

Publicētie darbi: vairāk nekā 225 rakstu autors, 1 monogrāfija.

Sadarbība ar Latviju: līdzautors kopīgos pētījumos, oponents un recenzents zinātniskos projektos. Aleksandrs Luščika tēvs prof. Česlavs Luščiks aktīvi palīdzēja veidot cietvielu fizikas virzienu Latvijā.

Zinātniskie projekti: 3 Igaunijas un 3 Eiropas projektu vadītājs

Pauls STRADIŅŠ – dz. 05.02.1963., Dr.phys. (1990). ASV Nacionālās atjaunojamo resursu laboratorijas Nacionālā fotovoltaikas centra (Goldenā, ASV) vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: epitaksiālās, nanokristāliskās, nanostrukturētās un amorfos silicija kārtiņās fotovoltaikai.

Publicētie darbi: kopā: 145 rakstu un divu ASV patentu autors.

Pedagoģiskais darbs: profesors Kolorado kalnrūpniecības Augstskolā, vada fizikas kursus “Nanomēroga fizika un tehnoloģijas”, nodarbojas ar studentu ievirzi stratēģiskajās idejās par nanodaļiņu izmantošanu atjaunojamai enerģijai.

Sadarbība ar Latviju: ielūgtais plenārais referāts AOMD–6 konferenceē 2008.g. Rīgā, nolasījis lekcijas LU CFI semināros un piedalījies zinātniskās diskusijas ar Institūta darbiniekiem.

Zinātniskie projekti: trīs projektu vadītājs.

GODA LOCEKĻI

Zbigņevs STANKEVIČS – dz. 15. 02. 1955., Dr. theol. (2004), pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps–metropolīts, ilggadējs Romas Laterāna universitātes Rīgas filiāles rektors, profesors, daudzu teoloģijas zinātnisko rakstu autors. Ordinēts priestera kārtā 1996.gada 16.jūnijā, konsekrēts bīskapa kārtā 2010.gada 8.augustā un ievests amatā (ingress) 2010.gada 21.augustā. 2011. gadā atzīts par Eiropas Cilvēku Latvijā. Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (1978), iegūstot automatizēto vadību sistēmu inženiera specialitāti. Profesijā nostrādājis 12 gadus. Vēlākos gadus pavadījis studijās Ļubļinas katoļu universitātē ( b. 1996, Polija), Vēlāk, saņemot priestera svētības, sācis kalpot Rīgas Sv. Franciska draudzē vikāra amatā, bijis Rīgas metropolijas Garīgā semināra garīgais tēvs (līdz 2001), bijis vikārs Sv Jēkaba katedrālē, pasniedzis Rīgas Metropolijas garīgajā seminārā un Katehētikas institūtā. 2002. g. sācis studijas Romā, Laterāna pontifikālā universitātē, pavadot tur sešus gadus un iegūstot licenciāta grādu fundamentālteoloģijā un doktora grādu teoloģijā. Pārvalda latviešu, poļu, krievu, lietuviešu, angļu un itāļu valodas, izmanto literatūru franču un vācu valodās. Prāvs skaits zinātnisko publikāciju, piedalījies zinātniskajās konferencēs.

Dainis ĪVĀNS – dz. 25. 09. 1955., Latvijas politiķis un žurnālists. B. LU (LVU) žurnālistikas fakultāti (19), pievērsies Latvijas ekoloģijas problēmām. Pirmais publicējis rakstu (līdzautorībā ar A. Snipu) par Daugavas ekoloģiju, pret Daugavpils HES celtniecību. D. Īvāns bija Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs un idejiskais vadītājs (1988 – 1990), vēlāk laikraksta “Literatūra. Māksla. Mēs” redaktors un LSDSP priekšsēdētājs no 2002. līdz 2005. gadam. No 2001. gada līdz 2009. gada jūnijam D. Īvāns bija Rīgas Domes deputāts, no 2001. līdz 2005. gadam ir vadījis Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju, no 2006. gada– Vides komiteju. Apbalvots ar III Šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Cicerona balvas laureāts (2011). Literārā un publicistiskā darbība plaša, īpaši pēdējos gados, veltīta Latvijas vides zinātnei, vēsturei, ekoloģijas problēmu risinājumam. Jaunākā grāmata – Rīgas Zooloģiskajam dārzam (simtgadei) veltītā balstās uz pirmavotu studijām, pamatojot Rīgas ZOO dibināšanas datējumu ar 1912. gadu.

Andris NELSONS – dz. 18. 11. 1978., mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bija Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestra trompetists. Studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā (b. 2001.), papildinājās diriģēšanas mākslā pie diriģentiem Aleksandra Titova, Nēmes Jervi, Jormas Panula un Marisa Jansona. LNO galvenais diriģents (2003 – 2007). Šajā laikā repertuārā bija Verdi “Aīda”, Pučīni “Madam Butterfly”, Pučīni “Turandota”, Čaikovska “Pīķa dāma”, Vāgnera “Valkīra” u.c. 2007.g. A. Nelsons debitēja Berlīnes Vācu operā ar Pučīni “Bohēmas” izrādi, 2008. g. Hambugas Valsts operā un Berlīnes Valsts operā ar “Turandotas” un Vīnes Valsts operā ar “Pīķa dāmas” izrādēm. Debijas turpinājās Ņujorkas Metropoles opernamā un Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā. Kopš 2008. gada Birmingemas Simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs, līdztekus vadot arī Ziemeļrietumu Vācijas filharmonijas orķestri Herfordā (Nordwestdeutsche Philharmonie, (2007–2009). A. Nelsons diriģējis pasaulslavenus orķestrus festivālos (2009 – 2011). Apbalvojumi: Latvijas Lielā mūzikas balva (2001, 2010), LR Ministru Kabineta balva par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un nopelniem Latvijas valsts tēla veidošanā (2009), Vācijas fonoakadēmijas balva Echo Klassik kā gada labākajam diriģentam (2011), Baltijas asamblejas balva mākslā (2011).