“Pareizi vārdi nepareizā laikā”

24-01-2013


Gadu pirms Ojāra Vācieša jubilejas

12. un 13. novembrī Rīgas domē un Rīgas Latviešu biedrībā risinājās 2. starptautiskā zinātniskā konference “Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā” . To Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros rīkoja Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas dome un virkne citu organizāciju. Konference bija pulcējusi latviešu rakstniecības un literatūras pētnieku ziedu, dzejnieka Ojāra Vācieša cienītājus un, kas īpaši uzteicams, lielu pulku studentu. Līdzās pazīstamiem literatūras pētniekiem ar referātiem uzstājās topošās zinātnieces, Latvijas Universitātes doktorantes. Viesi no Kaļiņingradas, Kijevas, Prāgas runāja par Ojāra Vācieša lirikas atdzejošanu krievu, ukraiņu, gruzīnu un čehu valodās. Tika atklāta Ojāram Vācietim veltīta izstāde Rīgas domes ēkā un Rīgas Latviešu biedrībā atvērta viņa dzejas izlase, kuru sakārtojušas aizsaulē aizgājusī dzejnieka dzīvesbiedre, dzejniece un tulkotāja, mūsu Akadēmijas goda locekle Ludmila Azarova ( viņa arī grāmatas priekšvārda autore), Ildze Kronta un Vija Kaņepe.

Ludmilas Azarovas devums vairākos referātos likumsakarīgi tika aplūkots līdzas Ojāra Vācieša daiļradei, bet tikai, pateicoties gruzīnam Raulam Čilačavam, kaismīgam Ojāra Vācieša cienītājam un atdzejotājam, Akadēmijas goda doktoram, klātesošie ar klusuma brīdi godināja dzejnieces, arī šīs konferences iedvesmotājas, piemiņu.

Vairākas no konferences programmā nosauktajām oficiālajām personām savā vietā bija atsūtījušas pārstāvjus. Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, Ojāra Vācieša laikabiedrs, teica, ka viņa dzeja bija “pareizi vārdi nepareizā laikā”.

Ja Ojārs Vācietis nebūtu “laimīgā kārtā nomiris jauns” (kāds no runātājiem), viņam arī šodien, mūsu ne visai pareizajā laikā, būtu ko teikt. Vai par jaunību var nosaukt 50 gadu vecumu, par to vēl var strīdēties, taču viens gan tiesa – Ojārs Vācietis ar viņam piemītošo jauneklīgo kaismi, maksimālismu un tajā pat laikā sirdi plosošo lirismu vienmēr paliks jauns, un jaunatne viņu uztvers kā savējo.

Konferences ietvaros tika apbalvoti eseju konkursa “Ojāra Vācieša dzeju lasot” laureāti, viņa memoriālajā muzejā notika dzejas performance “Reibdami paši no sava neprāta” un atvērts disks “Tālums starp baltu un balto”, piedalījās aktieri, mūziķi un dzejnieki. Tas viss bija labs ievads, lai 2013.gadā sagaidītu Ojāra Vācieša 80. jubileju un tad, kā teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, 2033. gadā, ja vēl pastāvēs UNESCO, varēs Ojāra Vācieša simtgadi ierakstīt starptautisko svinamo dienu sarakstā.

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 24-01-2013
Powered by Elxis - Open Source CMS