Polijas valsts prezidenta (1926–1939) Ignācija Moscicka (1867–1946) vārds plaši pazīstams ne tikai pasaules politikas vēsturē, bet arī zinātniskajās aprindās.

Viņa vārds atrodams Polijas Tehnisko zinātņu akadēmijas Goda locekļu sarakstā. 17 Polijas un ārzemju augstskolu (t.sk. Lietuvā, Igaunijā, Šveicē, Francijā) piešķīrušas viņam Goda profesora un Doctor Honoris Caus? titulus. Savulaik Ļvovas Politehnikums ievēlēja viņu par rektoru, kur I.Moscickis ilgus gadus vadīja Smagās ķīmiskās rūpniecības un elektrotehniskās ķīmijas katedru, bija Tehniskās ķīmijas nodaļas dekāns un prodekāns. Viņš dibināja un organizēja jaunus ķīmiskos uzņēmumus. Nodibināja pirmo Ķīmiskās pētniecības institūtu Polijā un kļūva par tā direktoru. Vadīja Slāpekļa fabriku Hožovā. Varšavas Politehnika piedāvāja viņam kļūt par ķīmijas nodaļas profesoru.

1898. gadā Ignācijs Moscickis ar līdzautoru F. Boumbergeru Beļģijā patentēja savu pirmo izgudrojumu. 1901. gadā pārgāja no darba Freiburgas Universitātē uz darbu Slāpekļa ieguves sabiedrībā (Société de l’Acide Nitrique) par tehnisko direktoru. I. Moscickis atrisināja slāpekļa iegūšanu no gaisa elektriskajā lokā, akmeņogļu sauso pārtvaici zemā temperatūrā, ciānūdeņraža sintēzi, kā arī jaunu elektrisko kondensatoru ieguvi. Dielektriķu pētījumi bija viņa pirmais patstāvīgais zinātniskais darbs, kura rezultātus viņš patentēja 1903. gadā Šveicē un nākošajā gadā Francijā. 1903. gadā Freiburgā (Šveicē) izveidoja kondensatoru fabriku, kura eksistē vēl šodien. Pirmoreiz 1906. gadā
I. Moscickis par saviem kondensatoriem saņēma Goda diplomu un Zelta medaļu pasaules izstādē Mediolanē. I. Moscicka kondensatoru baterija bija ievietota Eifeļa tornī. Tā labi kalpoja radiosakariem I pasaules kara laikā un arī vēlāk. Produkcijas lielais pieprasījums attīstīja rūpniecisko ražošanu, un fabrika kļuva par akcijas sabiedrību “Société Generale des Condensateurs Electriques Systeme Moscicki”.

Tā bija pirmā augstsprieguma kondensatoru rūpnīca Eiropā, kurā divdesmit gadus ražoja I. Moscicka konstrukcijas produkciju. I. Moscicka kondensatori bija ļoti nepieciešami radiotelegrāfijā.

Ignācijs Moscickis ir viens no Polijas ķīmiskās rūpniecības radītājiem. Iztrādāja slāpekļskābes iegūšanas paņēmienus, pētīja naftas ieguves, pārstrādes un attīrīšanas problēmas.Viņš bija Slāpekļa savienojumu rūpnīcas Tarnovā dibinātājs. Pilsētas kvartāls, kur atrodas ķīmiskā rūpnīca, nosaukts izscilā izgudrotāja Moscicka vārdā. par godu izgudrotajam – Moscicki kvartāls. Viņš uzrakstījis 66 zinātniskās darbus vācu, franču un poļu valodā. Viņš bija arī izcils izgudrotājs – saņēmis 42 Lielbritānijas, Šveices, Austrijas, Dānijas, Somijas, Kanādas un Amerikas Savienotu Valstu patentus.

Eiropas galvaspilsetā Briselē izcilā zinātnieka–ķīmiķa Ignācija Moscicka vārds iemūžināts alejas nosaukumā.

Ignācija Moscicka persona saistīta arī ar Latviju. Un ne tikai ar to, ka 1929. gada 2. maijā viņš bija apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni. Ignācijs Moscickis jaunībā piecus gadus (1887–1891) studēja Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļā. Par šo faktu liecina pie Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja ēkas piestiprinātā piemiņas plāksne. Šajā muzejā glabājas I.Moscicka diplomdarbs. Tas ir darbs organiskajā ķīmijā “Ueber die Einwirkung von Monochloressigsaure auf Beta–Naphtylamin”, latviski – “Monohloretiķskābes iedarbība uz Beta–Naftilamīnu”, kas izpildīts profesora Karla Ādama Bišofa vadībā. Darbs bija veikts labā līmenī un 1892. gadā tika publicēts vācu periodikā ”Annalen der deutschen chemischen Gesellschaft” ar nosaukumu “Ueber Reaktionen des Beta–Dinaphtyl–alfa–8 diacil–Piperazin”.

Rīgas Tehniskā universitāte ar pilnām tiesībām var lepoties ar to, ka tik izcils cilvēks savu ceļu zinātnē sāka Rīgas Politehnikumā. Viņa zinātnieka, pētnieka un izgudrotāja kredo izveidojās mūsu docetāju un zinātnieku iespaidā.

Pagājuša gada nogalē prof. Ignāciju Moscicki RTU ievēlēja par savu Goda biedru.