Aija Linē ar savu komandu kopā ar LZA vadību  A.Edžiņas foto

17. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā sumināja 2012. gada desmit izcilāko zinātnes sasniegumu autorus kā teorētiskajās, tā lietišķajās zinātnēs. Patīkami pārsteidza tas, ka zālē bija daudz jaunu cilvēku, jo vairākos autoru kolektīvos jauni bija ne tikai locekļi, bet arī vadītāji.

Andra Ambaiņa grupa: Aleksandrs Belovs (no kreisās), Jānis Timošenko, Vjačeslavs Kaščejevs

Te vispirms var minēt Latvijas Universitātes jaunos zinātniekus LZA īstenā locekļa Andra Ambaiņa vadībā (viņš pats diemžēl uz svinīgo ceremoniju nevarēja ierasties), kuri apbalvoti par jaunas metodes izstrādāšanu kvantu algoritmu izveidei un jaunu kvantu interferences pielietojumu nanoelektronikā. A.Ambaiņa vietā darbu prezentēja PhD /Dr. phys. Vjačeslavs Kaščejevs, starp citu, pieminot, ka A.Ambaiņa doktoranta Aleksandra Belova, kurš arī ir šīs darba grupas loceklis, iztrādātā metode jau tiek pasaulē atzīta un lietota.

Pagājušā gada pēdējā numurā “Zinātnes Vēstnesis” sveica LZA korespondētājlocekli Aiju Linē ar ievēlēšanu prestižajā Eiropas zinātnieku asociācijā Academia Europaea, kurā bez viņas ir vēl tikai pieci ievērojami Latvijas zinātnieki, visi akadēmiķi. Gada balvai lietišķajās zinātnēs par jaunas vēža specifiskas autoantivielas atklāšanu agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai līdz ar Dr. biol. Aiju Linē (darba grupas vadītāja), LZA korespondētājlocekli Mārci Leju, doktoriem Pāvelu Zajakinu, Zani Kalniņu un Karīnu Siliņu tika nosaukts arī prāvs doktorantu pulciņš no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Latvijas Universitātes. Pētījumi tapuši sadarībā ar Magdeburgas Otto–von–Guericke Universitāti Vācijā.

Skatoties uz jaunajiem, talantīgajiem, entuziasma pilnajiem zinātniekiem, neviļus jādomā arī par to, ko LNT 17. janvāra vakara ziņās, komentējot sasniegumus zinātnē, teica akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs – cik zinātnieku Latvija zaudēs nesaprātīgās finanšu politikas dēļ. Par to televīzijā runāja arī ķīmijas doktore Svetlana Čornaja, kurā kopā ar akadēmiķi Valdi Kamparu un prāvu Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku grupu, kurā ir gan esošie, gan topošie zinātņu doktori, tika apbalvota par tautsaimniecībā svarīgu pētījumu – jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes radīšanu jeb, saprotamākā valodā, – biodīzeļdegvielas iegūšanas atkritumu pārvēršanu vērtīgos produktos. Ja tuvākajā laikā netiks atrasts risinājums, puse laboratorijas darbinieku būs jāatlaiž. To pašu savā intervijā “Zinātnes Vēstnesī” (“Par humanitārajām zinātnēm un ne tikai”, “ZV” nr.1, 2013. g. 14. janv.) tika teicis arī LZA prezidents Ojārs Spārītis, proti, ap 500 jauno zinātnieku, kuri strādā dažādās zinātniskajās institūcijās un kuri ar Eiropas Savienības fondu finansējumu trīs gadu laikā saņēma grantus doktora darbu izstrādei un pētījumiem, ar janvāri šo atbalstu zaudē, jo Finanšu ministrija turpmākos trīs gadus paredzējusi ES fondu finansējumu izmantot jaunu tehnoloģiju iegādei.

Katrs gada zinātnes sasnieguma autors, pirms saņemt diplomu, īsi prezentēja savu darbu. Šajā ziņā paraugu visiem nodemonstrēja LZA korespondētājloceklis Edgars Sūna no Organiskās sintēzes institūta, kurš sarežģītu jaunu organisko savienojumu sintēzes metodi, kas balstās uz oglekļa–ūdeņraža saišu aktivizēšanu, uz ekrāna parādīja tik krāsaini un nespeciālistam saprotami, ka uz to nekavējoties atsaucās Dr. math. Mihails Hazans no Latvijas Universitātes, kurš izveidojis Latvijas un Igaunijas darbaspēka emigrācijas modeli 2000. – 2010. gadam, proti – ka Igaunija–Igaunija saites diemžēl ir stiprākas par Latvija–Latvija saitēm un no mūsu valsts procentuāli emigrē vairāk cilvēku, tostarp arī augsti kvalificētu speciālistu.

2012. gada nopelni atzīmēti, diplomi pasniegti. Neraugoties uz visu, cerēsim, ka šī gada beigas žūrijas komisijai, izvērtējot 2013. gada sasniegumus, nebūs kļuvušas vieglākas un joprojām būs izcili sasniegumi gan teorētiskajās zinātnēs, gan to praktiskajos pielietojumos.