Par Baltijas zinātnes sadarbību

9-02-2013
zv/zv442-1.jpg 

2013. gada 28. – 29. janvārī Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas zinātņu akadēmiju delegācijas tikās Tallinā, Igaunijas Zinātņu akadēmijā, kur notika Baltijas 13. Intelektuālās sadarbības konference. Tēma: “European Research Area and Small Countries”. Vai: “Eiropas zinātnes telpa un mazās valstis”. 


Baltijas Zinātņu akadēmiju prezidenti paraksta medaļu diplomus

 

Baltijas republiku zinātnieku intelektuālās sadarbības konferencēm ir senas tradīcijas. Iedibinātas 1936. gadā, pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa iniciatīvas atjaunotas 1999. gadā Rīgā. Sekoja konferences Tallinā, Viļņā, Helsinkos, Rīgā.

Zīmīgi, ka lietojot terminu “mazās valstis”, neviens no konferences dalībniekiem nerunāja un nedomāja par “mazo” zinātni. Gluži otrādi, analizējamo problēmu vēriens un nozīmība gāja tālu pāri ikvienas dalībvalsts ģeogrāfiskajām robežām. Do ut des. Dodu, lai tu dotu. Idejas, ierosmes, zināšanas.

Igaunijas Zinātņu akadēmija savā 75 gadu jubilejā uzaicināja sadarbības partnerus: Horvātiju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju, Lielbritāniju. Konferenci atklāja Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Rihards Villems, biofiziķis, LZA ārzemju loceklis un LZA Lielās medaļas laureāts (2011), pats ir teicams Baltijas valstu zinātnieku sadarbības piemērs. Atklāšanas sēdes tēmas iezīmēja kopīgās intereses: “Eiropas zinātnes telpa – vīzijas un īstenība no Lietuvas perspektīvas” (Jevgeņijs Butkus, Lietuvas Zinātnes Padome), “Globālo procesu ietekme zinātnē mazajās valstīs” (Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padome), “Ierobežotie resursi un lielās pārmaiņas – zinātnes politika mazā valstī” (Marja Makarova, Somijas akadēmija). Arī citas tēmas bija nenoliedzami aktuālas – par Baltijas jūru kā īpatnu tiltu starp valstīm, par Lietuvas pētnieku īpašo attieksmi pret Baltijas valstīm, par nacionālo un starpvalstu akadēmiju nozīmi mūsdienās, par humanitāro zinātņu lomu mazajās valstīs, par materiālzinātņu situāciju Lietuvā, par jūras bioloģisko dažādību, par zinātni politikā (politikai). Jauna tēma bija par mazāko ES valstu diasporas lomu, sagaidot pārmaiņas zinātniskajā pētniecībā (PhD Eduards Bruno Deksnis, Latvija).

Tradicionāli konferences laikā tika apbalvoti trīs Baltijas zinātņu akadēmiju medaļu laureāti. Medaļu veidojis LZA goda loceklis tēlnieks Jānis Strupulis. Diplomos bija stipri līdzīgs formulējums: par lielo ieguldījumu Baltijas reģiona zinātnieku sadarbības veicināšanā. Profesors Tarmo Soomere (Igaunija) – par izciliem rezultātiem Baltijas jūras ekoloģisko problēmu izzināšanā un devumu pētniecības sadarbībā starp Igauniju, Latviju un Lietuvu. Profesors Jevgeņijs Butkus (Lietuva) – par izcilu lomu Baltijas organiskās sintēzes konferenču organizēšanā, kuras jau kopš 2000. gada pārmaiņus notiek katrā no galvaspilsētām. Trešo medaļu ieguva Latvijas pārstāvis Andris Šternbergs – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors kā atzinību par ilggadēju un starptautiski atzītu veikumu cietvielu fizikas un materiālzinātnes jomā. Viņš saistoši referēja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pētniecības veicināšanu materiālzinātnēs.

Igaunijas ZA tika sveikta 75 gadu jubilejā, tā dibināta 1938. gada 28. janvārī. Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācijas vadītājs LZA prezidents Ojārs Spārītis, sveicot kolēģus LZA un latviešu zinātnieku vārdā, atzīmēja senās saites, kas vieno mūsu zemes un tautas. Liela daļa latviešu inteliģences 19. gs./20. gs. sākumā augstāko izglītību ieguva Tartu (Tērbatas) universitātē. LZA prezidents ielūdza visus Baltijas Intelektuālās sadarbības partnerus uz 14. konferenci Rīgā 2015. gada pavasarī, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

 
zv/zv442-3.jpg
Rihards Villems (Igaunijas ZA), Valdemars Razums (Lietuvas ZA) un Ojārs Spārītis (Latvijas ZA)
zv/zv442-2.jpg

LZA prezidents Ojārs Spārītis pasniedz medaļu un diplomu Andrim Šternbergam
A.Edžiņas foto

 



Pēdējā atjaunošana 9-02-2013
Powered by Elxis - Open Source CMS