Meteorīta sprādziens virs Urālu pilsētas Čeļabinskas 15. februāra rītā satricināja ne tikai pilsētas logus. Pieraduši, ka tam, ko saka oficiālie avoti, ne katrreiz var ticēt, sarosījās arī sazvērestības teoriju piekritēji. Protams, uzsprādzis NLO vai arī amerikāņi uzspridzinājuši savu raķeti, lai iebiedētu Krieviju. To, starp citu, uz karstām pēdam apgalvoja skandalozais politiķis Žirinovskis. Pēc pirmā izbīļa attapās arī jokotāji. Tas esot bijis decembrī paredzētais pasaules gals, tikai, kā tas Krievzemē parasts, tehniskas kļūmes dēļ aizkavējies. Lai iegūtu objektīvu informāciju, devos pie astronoma, Latvijas Universitātes populārzinātniskā interneta žurnāla “Terra” galvenā redaktora Dr. paed. ILGOŅA VILKA.

– Kas no sākotnējās informācijas ir apstiprinājies un kas – ne?

– Šorīt, 18. februārī, ir apstiprināts, ka atrasti meteorīta gabaliņi, tā kā NLO atkrīt, jo tā atlūzas izskatītos citādi. Ja no sākuma, tad – jā, liels meteorīts, otrs lielākais gadījums pēc Tunguskas meteorīta krišanas 1908. gadā, varbūt arī pēdējos 1000 gados. Kas likās netipiski – tas, ka bija spēcīgs sprādziens un gabaliņi, ko atrada, bija tikai pirksta gala lielumā. Īstenībā tas nav nekas neparasts, tā pēdējos gadu desmitos ir tipiskākā situācija. Kas tad notiek? Kad šāds neliels debesu ķermenis ielido Zemes atmosfērā, tas saspiež gaisu sev priekšā, radot triecienvilni. Kāds krievu zinātnieks izteica trāpīgu salīdzinājumu – atsitas kā pret ūdens virsmu. Saspiestā gaisa temperatūra ir tik liela, ka meteorīts sāk sadegt, izveidojot ugunslodi un atstājot aiz sevis dūmu un gāzu asti. Atmosfēras zemākajos slāņos gaisa pretestības spēks ir tik liels, ka meteorīts izjūk gabalos. Šajā brīdī šķembu kopējais laukums strauji palielinās, un mijiedarbība ar atmosfēru ir tik spēcīga, ka notiek sprādziens. Tas tad arī traumēja cilvēkus Čeļabinskā. Trieciena vilnis izsita logus, norāva dažus jumtus un sašķobīja sienas sporta hallei. Kā gaismas lode debesīs parādījās, tā trieciena vilnis pienāca pēc divām minūtēm. Cilvēki bija pamanījuši dīvaino gaismu debesīs, pienāca pie logiem paskatīties, un tad tas trieciena vilnis arī bija klāt.. Nekādu iepriekšēju pazīmju nebija. Bija bums, cilvēki sajuta triecienu, skaņa nāca pēc tam. Bija cilvēki, kas bija fiksējuši gaismas sliedi – vai nu automašīnā ar videokamerām vai kur citur, redzējuši, ka bolīds lido. Bet tas bija redzams tālu pie horizonta, kādus 200 vai vairāk kilometru attālumā. Tie skaņu pat neko daudz nedzirdēja. Bet tie, kas atradās Čeļabinskā, kam tā gaismas bumba bija tieši virs galvas, brīnījās. Un tad jau arī viss notika – cilvēki tika notriekti no kājām, pa gaisu lidoja logu stiklu šķembas.

– Kāpēc to sauc gan par bolīdu, gan meteorītu?. Kāda ir starpība?

– Bolīds tas ir, kamēr lido gaisā. Ļoti spožs meteors, krītošā zvaigzne. Ja naktī redzēsiet kādu ļoti spožu kritošo zvaigzni, spožāku par citām, tad to jau var saukt par bolīdu. Reizēm sauc arī par superbolīdiem. Tie ielido Zemes atmosfēras augšējos slāņos un uzsprāgst. Parasti tad ir arī dzirdama skaņa. Latvijā 2011. gada 21.–22. maija naktī Latvijas debesīs tika novērots šāds sadegošs debess ķermenis, to redzēja daudzi, praktiski visā Latvijā. Vidzemē dzirdēja arī skaņu un varbūt kaut kur Madonas vai Jēkabpils pusē kaut kas arī nokrita zemē, par to ziņu nav. Cilvēki redzēja uguns lodi, bet nebija redzamas pēdas, dūmu un gāzu sliede. Acīmredzot nebija tāds sadegšanas process, kurā rodas uguns un gāzu veidotie dūmi, lidojuma pēdas.

–Čeļabinskā meteorīta gabaliņi, par laimi, nenokrita cilvēku blīvi apdzīvotās vietās.

–Jā, tie nokrita vairākus desmitus kilometru aiz pilsētas.

– Kas iekrita ezerā?

– Nu ir noskaidrots, ka tas sešus metrus lielais āliņģis, par kuru ziņoja sākumā, nav krāteris. Kas to lai zina, kāpēc tas izcirsts, taču ar meteorītu tam saistības nav. Tiesa, uz tā paša Čebarkula ezera ledus ir atrasti meteorīta gabaliņi. Arī vairākos apkārtnes ciemos. Kāds ciems speciāli lūdza nenosaukt tā vārdu televīzijā, lai nesaskrietu sensāciju kārotāji un relikviju mednieki. jo viņi paši tos meteorīta gabaliņus salasīs un pārdos. Viens maziņš gabaliņš maksā 5000 Krievijas rubļu, tas sanāk 100 latu. Prāva naudiņa. Tāda bija takse vakar. Jekaterinburgas zinātnieki ir gabaliņus atraduši, izpētījuši un konstatējuši, ka tas akmens hondrīts, vistipiskākais akmens meteorīts.

– Nevis dzelzs?

– Nē, nevis dzelzs. NASA novērtējums, ka tas ir bijis apmēram 17m diametrā ar masu 10 000 tonnas, varētu būt pareizs. Ir viena amerikāņu programma, ar kuru var modelēt kritienu. Ievadot Čeļabinskas meteorīta datus (diametrs 17 m, blīvums 3000 kg/m³, ātrums 18 km/s, leņķis 30°, attālums no notikuma centra 5 km), iegūstam, ka meteorīts izjūk gabalos 28 km augstumā, sprādziena enerģija ir 140 kilotonnas TNT (trinitrotoluola), var nokrist meteorīta fragmenti, triecienvilnis sasniedz novērotāju pēc 1,4 minūtēm. Tiesa, programma neparedz tik spēcīgu triecienvilni, kas izsit logus. Tradicionāli meteorīts jūk ilgāku laiku, te tas notika ļoti koncentrēti, vienā brīdī, tāpēc arī tiecienvilnis bija tik spēcīgs Ja tas ir akmens meteorīts, tas sprāgst aptuveni 30 kilometru augstumā, ja dzelzs meteotrīts, tad tas var nonākt zemāk, līdz dažu kilometru augstumam. Visādā ziņā notikums nav neparasts, tikai tā ir sakritība, ka virs apdzīvotas vietas. Kaut kas līdzīgs ir bijis 2003. gadā Čikāgas priekšpilsētā, privātmāju rajonā, bet notikums ir bijis mazāks pēc mēroga un naktī. Ir sasisti dažu automašīnu jumti, kādi logi un māju jumti, Tur gan izkrita lielāki gabali, lielākais pat 15 cm diametrā. Tāds izgājis cauri mājas jumtam, grīdai un apstājies pagrabā. Ik pa dažiem desmitiem gadu šāda situācija var atkārtoties.

– Tā nav prognozējama?

– Absolūti. Meklē un atrod asteroidus, kuru diametrs ir lielāks par 100 m. No tiem, kas Zemei var pienākt tuvu, vismaz trtešdaļa ir zināma.

–Vai abi piektdienas notikumi – meteorīts Čeļabinskā un asteroids, kas pagāja garām Zemei, kaut kā bija saistīti?

– Nu nekādi. Čeļabinskas meteorīts lidoja no ziemeļaustrumiem, bet asteroids tuvojās Zemei no dienvidiem un ziemeļu puslodei vispār nebūtu varējis trāpīt. Tas saucas 2012 DBA14, atklāts pagājušajā gadā, apmēram 45m diametrā, mazāks par tiem minētajiem 100 metriem, bet atklāj jau arī mazākus, ja tie lido Zemei ļoti tuvu klāt. Bet par šo viss bija jau zināms pagājšgad, ka tas lidos Zemei garām. To smuki novēroja vispirms Austrālijā, pēc tam arī Āzijas observatorijās. Asteroids izdarīja visu kā pienākās, aizlidoja godīgi Zemei garām paredzētajā attālumā – apmēram 27 tūkstoši kilometru. Reālā lidojuma kļūda, salīdzinot ar aprēķināto, bija daži simti kilometru. Līdz ar to bija pilnīga garantija, ka tas lido Zemei garām.

– Astronoms Mārtiņš Gills televizijā aicināja skatīties NASA mājaslapā, kā tas lido. Kas tur bija redzams?

– Bija punktiņš, kas pārvietojas uz zvaigžņu fona.

– Mēs mājās ieslēdzām datoru pusstundu pēc tam, kad tas bija kļuvis redzams, tad tas punktīņš jau bija pavisam maziņš.

– Tas attālinājās ļoti strauji. Ja asteroida lielums ir 45 metri, tad iztēlojieties to kā tādu palielu privātmāju, un to no 27 000 kilometru attāluma jūs diez vai varēsiet labi saredzēt.

– Kāda ir iespēja savlaicīgi pamanīt nelielus objektus, tādus kā Čeļabinskas meteorīts?

– Militārie dienesti novēro objektus, kas jau ir ieskrējuši Zemes atmosfērā. Tad ir sprādziens, izdalās siltums un ar infrasarkaniem sensoriem no orbitas pamana, ka tāds ir ielidojis. Bet nelieli meteorīti ir pārāk mazi, lai tos varētu pamanīt un prognozēt to krišanas vietu. Dienesti dara derīgu darbu, amerikāņi un citas valstis.Arī Latvijas astronomi ir atklājuši vairākus asteroidus, tai skaitā vismaz vienu, kas lidoja tuvu Zemei garām. Čeļabinskā aculieciniekiem bija dažādas versijas. Pirmā – tā ir amerikāņu raķlete, otrā – nē, tā ir krievu raķete, kas pārtvērusi meteorītu. Varbūt, ka meteorītu var sašaut gaisā, lai tas nekrīt zemē? A\tbilde ir – nē. Principā nevar. Ja tas lido ar ātrumu apmēram20 km sekundē un no tā brīža, kad ielido atmosfērā, paiet dažas sekundes līdz sprādzienam, tad nevar paspēt pat pogu nospiest, lai raķeti palaistu. Izveidot brīdinājumu sistēmu? Doma nav slikta, bet tas nav tik vienkārši. 2008. gada 7. oktobrī debesīs virs Sudānas 37 km augstumā uzsprāga meteorīts, kura diametrs bija 2–3 metri un masa aptuveni 80 tonnas, tātad, krietni mazāks par Čeļabinskas meteorītu. Tas notika virs tuksneša, kurā tika atrasti 10,5 kilogrami meteorīta fagmentu. Sudanas meteorīts ir vienīgais, kuru tīras nejaušības pēc izdevās atklāt vienu diennakti iepriekš un kura krišana tika prognozēta. Ja to būtu bijis iespējams izdarīt Čeļabinskas gadījumā, tad varētu brīdināt un evakuēt iedzīvotājus un 1200 cilvēku nenonāktu ārstu rokās. Radīt novērošanas sistēmu, kas nepārtraukti ķemmētu visu debesjumu, šobrīd vēl nav iespējams.

– Ir dzirdēti visādi fantastiski projekti, kā sūtīt pretī Zemei bīstamajiem asteroidiem kodolraķetes vai kosmiskos kuģus, lai tos saspridzinātu.

–Asteroidus nevar saspridzināt, var tikai censties izmainīt to orbitas, lai tie aizlidotu garām. Ir dažādi varianti, kā to izdarīt, bet tā ir cita saruna.

Čeļabinskas meteorīts skaitļos

Notikuma laiks: 2013.gada 15.februāris 9.20 – 9.25 pēc vietējā laika (3.20 – 3.25 pēc pasaules laika). Masa: ap 10 000 tonnas. Diametrs: ap 17 metri. Ātrums: 15 – 18 km/s. Sprādziena augstums: 30 – 50 km. Kopējā enerģija: 500 kilotonnas TNT jeb 20 – 30 Hirosimas atombumbas. Bojājumi: ap 3000 ēkas 6 apdzīvotās vietās. Ar plīstošiem stikliem ievainoti: vismaz 1200 cilvēki.