J. Stradiņš ar māksliniecēm: no kreisās: Kornēlija Ozoliņa, Violeta Jātniece, Silvija Šmidkena, Jānis Stradiņš, Inese Āboliņa, Izabella Krolle

Atklājot jauko, mājīgo Ķīpsalas keramiķu izstādi, LZA prezidents Ojārs Spārītis raksturoja Eksperimentālās darbnīcas vēsturi un ļāvās asociāciju plūsmai. Kopš 1964. gada Balasta dambī atrodas īpaši keramiķiem celtā darbnīca, no kuras Rīgā, Latvijā, Eiropā un pasaulē aizgājuši daudzi mākslas darbi. LZA izstādē piedalās piecas mākslinieces, tātad atklājas pieci savdabīgi rokraksti un piecas pavasarīgas tēmas.

Inese Āboliņa – par Vērotājiem kļuvušas divas pūces, varbūt tās ir zinātnieki – ja tā labi ieskatās? Tieši pretim akadēmijas ģerbonī modri sēdošajai pūcei. Un Kaķis – lokans, ar šīgada austrumnieciskā simbola – čūskas – vijīgumu. Izabellas Krolles “Līgo” burvība, izteikta keramikas mozaīkā, un “Tas nav par vienradzi”, tad “Zilais putns” – fantāzijas un brīvu domu lidojums, idejai pakārtojot grūti pakļaujamo šamotu. Silvijas Šmidkenas “Ainavās” atklājas lauki, koki ar putniņiem. Ainavas gleznojums ar glazūras krāsām ir tik meistarīgs, ka radies kolorīts efekts. Kornēlija Ozoliņa saskatījusi veidotajā krupju ģimenē latviski mitoloģisko pievilcību par krupīti kā mājas garu, naudas nesēju, tā kā pat flīzītes, uz kurām sēž šī “ģimenīte”, ir zelta krāsā. Violeta Jātniece, izmantojot četru cepuru formas, pratusi to plastikā ievīt gan pušķus, gan putniņu, jo māksliniekiem, tāpat kā zinātniekiem, reizēm esot putniņš galvā”. Piebildīsim – tāpat kā ikvienam radošam, ar fantāziju apveltītam cilvēkam.

LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, jau izstādes iekārtošanas laikā ticies ar māksliniecēm, un, atceroties Ķīpsalu /Pārdaugavu kā mākslinieku pulcēšanās vietu, bija vienojies ar autorēm, ka ekspozīcijas nosaukums varētu būt “No Ķīpsalas cepļa”. Visaptverošs. Īsts un silts. Kā jau no uguns nācis, ar meistarību, fantāziju un pavasara tuvošanos pareizināts.

I.T.