2012. gadā notika 8 nodaļas sēdes. Organizēta viena LZA sēde – trijās Akadēmijās sēdēs aktīvi piedalījās nodaļas locekļi. Turpināta tradīcija iepazīstināt kolēģus ar enerģētikas problēmām Latvijā. Šim nolūkam bija veltītas trīs sēdes, viena no tām – apvienotā sēde ar Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdi, Nacionālās enerģētikas konfederāciju un LZA Kodolenerģētikas kompetences centru un viena starptautiskā sēde diskusija.

Sēdes

7. martā notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas LZA FTZN pilnsapulce. Nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2011.gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2012. gadā. Nodaļas locekļi nolēma atzīt nodaļas darbību par sekmīgu un akceptēja izteiktos ierosinājumus nodaļas darbībai 2012.gadā. Sakarā ar nodaļas amatpersonu pārvēlēšanu ievēlēja Juri Jansonu par FTZN priekšsēdētāju, Māri Kniti par priekšsēdētāja vietnieku; par FTZN padomes locekļiem ievēlēja: Māri Ābeli, Juri Borzovu, Ivaru Knētu, Andri Krūmiņu, Pēteri Rivžu, Antanu Sauļu Sauhatu, Pēteri Šipkovu; par Balvu ekspertu komisijas priekšsēdētāju – Elmāru Blūmu un par komisijas locekļiem: Ivaru Biļinski, Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu, Andri Krēsliņu, Andri Ozolu, Vitautu Tamužu un Juri Ekmani.

Sēdes otrajā daļā, sakarā ar LZA amatpersonu pārvēlēšanu, notika LZA prezidenta kandidatūras izvirzīšana un apspriešana. Nodaļas locekļi nolēma atbalstīt Ivara Lāča izvirzīšanu LZA prezidenta amatam un Jāna Stradiņa atkārtotu izvirzīšanu LZA Senāta priekšsēdētāja amatam.

25.aprīlī notika sēde “Ēku energoefektivitātes problēmas Latvijā un pasaulē”.

Nodaļai kārtējo reizi bija iespēja iepazīties ar labākajiem sasniegumiem pasaulē energoefektīvo ēku būvniecībā. LZA kor.loc. Andris Krēsliņš iepazīstināja ar energoefektīvās mājas jeb “Zaļās būvniecības” idejas vēsturi, ar ES direktīvām un uzdevumiem samazināt enerģijas patēriņu, noteikt esošo lielo ēku enerģētiskos parametrus, noteikt minimālos parametrus jaunbūvēm, veikt energosertificēšanu valstī, kā arī apkures sistēmu inspicēšanu. RTU profesors Egīls Dzelzītis analizēja pirmā nacionālā konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010” rezultātus. Par pasaules pieredzi “modernās nulles enerģijas mājas” būvniecībā informēja RTU profesors Anatolijs Borodiņecs.

Tā kā enerģētikas problēmas Latvijā ir ļoti aktuālas, nodaļas locekļi nolēma atbalstīt ideju par energoefektīvu saimniekošanu. Jātiecas uz labo praksi, saprotot energoefektivitāti kā pasākumu kompleksu, kurā vienlīdz svarīga loma atvēlēta materiāliem, būvsistēmu risinājumiem un arhitektoniskajai izteiksmībai. Nepieciešams aktīvi veicināt racionālu enerģijas izmantošanu un plaši izplatīt informāciju par gūtajiem sasniegumiem energopatēriņa samazināšanā.

27.aprīlī LU Vēstures muzeja zālē notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas un LU Astronomijas institūta (LU AI) Zinātniskās padomes (ZP) kopīgā sēde, veltīta astronoma, fizikas un matemātikas zinātņu doktora Jāņa Ikaunieka simtgadei. LZA FTZ nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons apsveica dalībniekus ar Latvijas astronomu svētkiem. LU Astronomijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Dr.paed. Ilgonis Vilks pastastīja, ka Jānis Ikaunieks bija vispusīgi apdāvināts zinātnieks, izcils organizators un viens no viņa lieliskā organizatora talanta pierādījumiem ir observatorijas izveide 1957.gadā Baldones Riekstukalnā.

Par Jāņa Ikaunieka devumu Latvijas astronomijai sīki informēja žurnāla «Zvaigžņotā Debess» ilggadējā atbildīgā sekretāre Irena Pundure. Savā referātā Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, LU AI direktors, LU AI Astrofizikas observatorijas vadītājs, atspoguļoja Baldones observatorijas zinātniskos sasniegumus optiskajā astronomijā.

Pēc referāta dalībnieki labprāt ar jautriem laikabiedru stāstījumiem un komentāriem noskatījās mēmo filmu «Riekstukalnā 1964», atmiņās par dažiem interesantiem momentiem dalījās LZA kor.loc. Edgars Bervalds. Sēdes nobeigumā klātesošie LU muzejā iepazinās ar mīlestību un cieņu sagatavoto vēsturisko izstādi par Jāņa Ikaunieka dzīvi un darbu.

5 .septembrī jau tradicionāli notika LZA FTZN, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdes, Nacionālās enerģētikas konfederācijas un LZA Kodolenerģētikas kompetences centra apvienotā sēde. Šoreiz bija paredzēta Latvijas enerģētikas stratēģijas pamatu apspriešana. Šo ļoti svarīgo sēdi vadīja LZA prezidents Juris Ekmanis un tajā piedalījās LR ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Pamatinformāciju sniedza AS Latvenergo priekšsēdētājs Āris Žīgurs un AS Latvenergo valdes locekļi Zane Kotāne un Māris Kuņickis. Pēc saistošiem referātiem izvērsās plaša un neformāla diskusija par Baltijas enerģētikas galvenajiem jautājumiem. Savas runas kopsavilkumā D. Pavļuts paskaidroja valsts politiku enerģētikā. Šī ir pirmā reize, kad valsts mēģina definēt stratēģiju tik ilgam posmam – līdz 2030. gadam. Tas ir pirmais mēģinājums valstīm pacelt savu enerģētikas stratēģiju virs tirgus dalībnieku stratēģijas. Jo pirms tam mūsu stratēģija bija tikai reaģējošā režīmā, vienīgi sekoja tam, kas īstenībā notika enerģētikas tirgū. Protams, ka valsts stratēģija nav tas pats, ka Latvenergo stratēģija. Brīžiem tās sakrīt, bet brīžiem otrādi.

Projekts bija pēdējā apspriešanas fāzē un ir ļoti svarīgi, ka zinātniekiem radās iespēja apspriest savas idejas politiķu un uzņēmēju vidē.

10. oktobrī ar LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Jāņa Spīguļa ziņojumu “Biofotonikas tehnoloģijas ādas stāvokļa un mikrocirkulācijas neinvazīvam novērtējumam” un LZA kor.loc. Dr.phys. Alekseja Kuzmina ziņojumu “Funkcionālo materiālu struktūras pētījumi, izmantojot sinhrotrona starojuma rentgenabsorbcijas spektroskopiju” sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA locekļu kandidātiem.

17. oktobrī nodaļas locekļi noklausījās LZA īsteno locekļu kandidātu LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Māra Knites ziņojumu ; LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. Jurija Merkurjeva ziņojumu un korespondētājlocekļa kandidāta RTU profesora Dr.sc.ing. Jāņa Grabja ziņojumu. Aizklātās balsošanas rezultātā par LZA goda doktoru inženierzinātnēs vienbalsīgi ievēlēja izcilo kodolenerģētikas speciālistu, bijušo Salaspils Zinātniskā kodolreaktora galveno inženieri Dr.habil.sc.ing. Valdi Gavaru.

31. oktobrī sēdes dalībnieki noklausījās LZA korespondētājlocekļu kandidātu Dr.phys. Jura Blūma , Dr.phys. Roberta Eglīša un Dr.phys. Vjačeslava Kaščejeva ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem un piedalījās ārzemju locekļu kandidātu Marko Kirma (Marco Kirm), Aleksandra Luščika (Aleksandr Lushchik) un Paula Stradiņa apspriešanā.

Slēgtās balsošanas rezultātā FTZN izteica savu atbalstu visiem LZA locekļu kandidātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 29. novembrī par akadēmiķi ievēlēja Māri Kniti un Jāni Spīguli, par korespondētājlocekli tikai Jāni Grabi. Diemžēl neviens no fiziķiem nebija ievēlēts Akadēmijā, jo vēlēšanu laikā balsis par viņiem sadalījās vienmērīgi. Par ārzemju locekļiem ievelēti visi trīs mūsu kandidāti: Marko Kirms (Marco Kirm), Aleksandrs Luščiks (Aleksandr Lushchik) un Pauls Stradiņš.

14. novembrī notika starptautiskā sēde diskusija “Kodolenerģija kā viens no enerģijas ieguves avotiem: jautājumi un problēmas”. Sēdi organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija, LZA FTZN, Francijas Republikas vēstniecība Latvijā un Francijas institūts. Referēja Natālija Gijoma (Nathalie Guillaume) – Francijas Alternatīvās enerģijas un kodolenerģijas komisijas direktora komunikācijas jautājumos vietniece. N. Gijoma ir darbojusies vairākos Eiropas Komisijas kodolenerģijas komunikācijas stratēģijas projektos, to skaitā ENEF WG Transparency, Foratom darba grupā. Francijas Alternatīvās enerģijas un kodolenerģijas komisija (CEA) ir viena no vadošajām zinātnisko pētījumu, attīstības un inovācijas institūcijām. Tā ir valsts iestāde, kas darbojas četrās lielās nozarēs: zema oglekļa satura energoresursi (kodolenerģija un atjaunojamā enerģija), informācijas tehnoloģijas veselības nozare, lielapjoma zinātnes infrastruktūras (TGIR), kā arī globālā aizsardzība un drošība. Katrā no šīm lielajām nozarēm Alternatīvās enerģijas un kodolenerģijas komisija balstās uz izciliem fundamentāliem pētījumiem un sniedz atbalstu industrijai. Tā ir nozīmīgākā patentu izsniedzēja Francijā. Komisijā ir nodarbināti 16 000 algotu darbinieku, un tā ir izvietojusies 10 centros visā Francijas teritorijā. Komisija cieši sadarbojas ar citām pētniecības struktūrvienībām Francijā un ārvalstīs, kā arī ar vietējām pašvaldībām un universitātēm. Alternatīvās enerģijas un kodolenerģijas komisija ir atzīts eksperts savās kompetenču jomās, tā iekļāvusies Eiropas pētniecības telpā un aktīvi darbojas starptautiskā līmenī.

Pēc interesanta referāta iedegās plaša un neformāla diskusija par galvenajiem kodolenerģētikas jautājumiem, kurā piedalījās: no LR Ekonomikas ministrijas Dainis Dravnieks, no AS Latvenergo Māris Balodis, Aivars Cers, Oļegs Linkevičs un LZA goda loceklis Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Namejs Zeltiņš.

LZA sēdes un tikšanās

10.februārī notika FTZN tikšanās ar Mstislava Keldiša Lietišķās matemātikas zinātniskā institūta un Mstislava Keldiša memoriālā muzeja pārstāvjiem.

3.aprilī pirmo reizi notika LZA svinīgā sēde, veltīta Latvijas zinātnes sasniegumiem 2011.gadā. Sēdi sagatavoja LZA kor.loc. Jānis Kristapsons. Starp laureātiem bija godināti nodaļas pārstāvji LZA goda loceklis Jānis Osis un LZA kor.loc. Juris Merkurjevs.

12.aprīlī Pavasara pilnsapulcē ar savu vīziju par LZA perspektīvām nākotnē uzstājās FTZN izvirzītais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amata kandidāts akad. Ivars Lācis. Balsošanas rezultātā viņš saņēma mazāk balsu nekā otrs pretendents – akad. Ojārs Spārītis un vasarā savu kandidatūru atsauca.

26. septembrī LZA sēdē “Homo sapiens: māksla – skaitļi – astronomija” referātu nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts akad. Kurts Švarcs. Pēc saistošās lekcijas izvērsās plaša un neformāla diskusija par galvenajiem jautājumiem cilvēka evolūcijā (sk. http://www.lza.lv/lekcijas/LZA–26.09.2012/index.htm)

11–14. oktobrī nodaļa aktīvi piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes 150. jubilejas pasākumos un 53. RTU zinātniskajā konferencē.

29.novembrī LZA Rudens pilnsapulcē akadēmisko lekciju “Kas patiesībā ir nejaušība?” nolasīja akad. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.

Nodaļas locekļi ar referātiem uzstājušies LZA Senāta sēdēs (M.Knite, A.Kuzmins, J. Merkurjevs, J.Spīgulis).

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Diviem no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2012. gadā nosauktajiem 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi – akad. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un akad. Andris Ambainis.

Par sasniegumiem zinātnē un izglītībā ar Triju Zvaigžņu ordeņu apbalvoti: akad. Jānis Visvaldis Bārzdiņš un akad. Leonīds Ribickis. Akad Leonīds Ribickis saņēma Ministru prezidenta Atzinības rakstu, LR IZM Atzinības rakstu, Rīgas balvu par inovatīvu darbību un tās atbalstu RTU. Akad. Linards Skuja saņēma Ministru kabineta balvu. Alana Tjūringa simtgadei veltītajā konferencē Mančesterā LZA akad. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds saņēmis prestižu balvu par labāko zinātnisko rakstu. Balva piešķirta par darbu  “Ultrametriski galīgi automāti un Tjūringa mašīnas”. LZA kor.loc. Guntis Bārzdiņš apbalvots ar LZA un AS Grindeks “Zelta pūci”, akad. Andris Ambainis un akad. Jānis Grundspeņķis apbalvoti ar LZA, SIA Exigen Services Latvia un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2012. gada Āriņa balvu. Akad. Andris Ambainis saņēma arī LU balvu. A.Vītola balva par izcilu devumu enerģētikā piešķirta LZA kor.loc. Antanam Sauļim Sauhatam, Cicerona balva – akad. Ivaram Knētam. Akadēmiķis Pēteris Šipkovs saņēma LZA, SIA “ITERA” un RTU Attistības fonda balvu.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons

Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva