Ar nelielām cerībām par papildu finansējumu zinātnei noslēgusies pētījumiem jau paredzēto līdzekļu dalīšana kārtējam gadam. Latvijas jurisprudencei 2013. gads ieiet vēsturē ar skumīgu faktu. Pēc ilgiem mazināšanas gadiem valsts finansējums caur Latvijas Zinātnes padomes grantu sistēmu šai sabiedriski nozīmīgajai zinātnes nozarei ir pārtraukts pilnīgi. Nāk prātā kāda zinātnes funkcionāra pirms gadiem desmit teiktie vārdi, ka juridiskā zinātne ir jau mirusi zinātnes nozare. Tas bija teikts tādā sakarā, ka tiesību doktoru skaits ir neliels un tāds pats arī pieteikto pētījumu projektu skaits. Apgalvojums bija krietni priekšlaicīgs, jo valsts aparātam, tiesām, prokuratūrai, iekšlietu iestādēm, kā arī valsts iedzīvotājiem ir nepieciešami zinātnieku padomi un ierosinājumi. Taču, tā kā tiesību zinātniekiem jau sen nav neviena pētniecības institūta, varētu domāt, ka trūcīgā finansējuma apstākļos ir lemts piebeigt šo zinātnes nozari pavisam, lai cik paradoksāli tas neskanētu, vismaz par prieku citām sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

Finanšu jautājums šo rindu autoru neskar tik sāpīgi, kā daudzus pārstāvjus no 136 Latvijā pastāvošajiem zinātniskajiem institūtiem. Darbs jurista profesijā ļaus arī turpmāk nodarboties ar zinātni, kā formulējusi Z. Kipere, hobija veidā. Taču satrauc jurisprudenci noliedzošā attieksme, kas vērsta uz daudzu citu zinātņu nozīmīguma izcelšanu, un var nākotnē kļūt par rūgtu pārmetumu tuvredzīgā politikā, ko sekmējusi gan valdības, gan LZP, gan Zinātņu akadēmijas attieksme.

Nav viegli izsvērt dažādo zinātnes nozaru devumu. Ir izmēģināti dažādi vērtēšanas kritēriji, izstrādāti nolikumi, vadlīnijas, punktu vākšanas sistēmas. Tā kā meklējumi turpināsies, ir vajadzība runāt par dažiem birokrātiskiem, demagoģiskiem un citādi nepieņemamiem kritērijiem, kas izpaužas savdabīgu prioritāšu noteikšanā, nepārdomātu zinātnes devuma un grantu nozīmīguma kritēriju ieviešanā, publikāciju zinātniskuma vērtēšanā pēc atzītiem un neatzītiem izdevumiem un atspoguļojuma datu bāzēs.

Neviena no valsts izvirzītajām prioritātēm, kurām zinātnē šobrīd tiek dots valsts atbalsts (enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, vietējo dabas resursu izmantošana) nedos cerēto Latvijas “ekonomisko uzrāvienu”, ja eksakto zinātņu sasniegumi nebūs pienācīgi tiesiski aizsargāti, ja veselības un vides aizsardzība, cilvēku drošība netiks stiprināta ar skaidri normatīvos aktos noteiktiem atbildīgo institūciju pienākumiem, vidi un veselību apdraudošu darbību aizliegumiem, atbildību. Vai enerģētikas, jaunu tehnoloģiju, resursu ilgtspējīgas izmantošanas pasākumi dos tautai laimīgu dzīvi, ja valstī valdīs noziedzība, ierēdņu patvaļa, nestabilitāte īpašuma un citās mantiskajās attiecībās, ja nevienam nebūs respekta pret Satversmi, likumiem un tiesu varu?

Tiesību zinātne nav ietverta Letonikas programmā (paši vainīgi, ka nepieteicās un neparedzēja, ka tas kļūs par stipru argumentu pētījumu svarīguma vērtēšanā). Lai gan Apvienotajā Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongresa plenārsēdē Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, LZA goda doktors Egils Levits spilgti raksturoja tiesību nozīmīgumu latviešu nācijas un Latvijas valsts pastāvēšanas nodrošināšanā, ekspertus tas nav kavējis tiesību zinātni uzskatīt par mazsvarīgu. Vājš mierinājums, ka arī ekonomikas zinātnes atzītas par tālu stāvošām no nācijas pastāvēšanas vai izdzīvošanas problēmām.

Metodikā, pēc kuras vērtēja projektu pieteikumus 2013. gadam, izvirzītie kritēriji pieļauj samērā lielu subjektīvismu (projekta atbilstība zinātniskās kvalitātes kritērijiem– vāja, viduvēja, laba vai izcila) un formālismu (zinātniskās monogrāfijas ir pieejamas zinātniskajā apritē, ir būtiskas nozares attīstībai un sabiedriski nozīmīgas), kas dažkārt izrādās fatālas sakarā ar turpinājuma noteikto: 16. Ekspertu komisija pieņem projekta iesniegumu tālākai izvērtēšanai, ja katrā no 1., 2. un 3. vērtēšanas kritērijiem iesniegums ir ieguvis vismaz 3 punktus visu ekspertu vidējā vērtējumā. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs te nu parādās iespējas regulēt, izvēloties ārvalstu ekspertus, kuriem sirdij mīļāka kāda cita no grupā ietilpstošām divdesmit nozarēm. Ģeniāls ir paņēmiens atmest nost labāko no pieciem vērtējumiem ar pamatojumu, ka tas saņemts kā pēdējais. Neapgalvojot neko par neobjektivitāti vērtēšanā, apsveiksim ar finansējuma saņemšanu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru grupā LU Latviešu valodas institūtu, kas no 15 projektiem ieguvis veselus trīs, tam radniecīgo Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kas ieguvis divus, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kas arī ieguvis trīs finansētus projektus. Nav apšaubāms, ka Latvijas tauta paliktu savā ziņā atpalikusi, ja netiktu izpētīta reliģiskās pieredzes tematizācija postliberālā garīguma situācijā (Latvijas gadījums), netiktu risināts folkloristikas institucionalizācijas jautājums, netiktu izstrādāts standartvalodas skaņu sistēmas akustisks raksturojums pa vecuma grupām. Tāpat nav šaubu, ka svarīgi turpināt fenomenoloģiskos pētījumus saistībā ar aizraujošās grāmatas “Bailes un trīsas” autoru dāņu filozofu S. Kirkegoru (1813–1855), A. Bergsonu un psihoanalīzi. Lai jurisprudence ar savām vides aizsardzības, intelektuālā īpašuma komercializācijas un ātro kredītu pārmērību apkarošanām pagaida, tāpat kā var gaidīt ar kriminālprocesu paātrināšanas, īrnieku un namīpašnieku konfliktiem, nemaz nerunājot par tādām lokālām, ES zinātniekus neinteresējošām problēmām kā referendumu rīkošanas regulējums, prezidenta ievēlēšanas un atsaukšanas kārtība. Iespējams, ka šo rindu autors kā ierindas akadēmiķis ne visai labi pārzina finansēšanas nianses, bet liekas, ka minēto grantu saņēmēji pretendē uz finansējumu arī kā valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (Letonika) izpildītāji. Piebildīsim vienīgi vēl to, ka ekspertu komisijā bija arī visu trīs visvairāk naudas saņēmušo institūtu pārstāves. Tāpēc aktīvi piedalīsimies izsludinātajās jaunu ekspertu komisiju vēlēšanās!

Bailēs un trīsās par šeit teikto,

K. Torgāns, jurists, akadēmiķis