LZA Senāta lēmums 2013.gada 12.martā

12-04-2013


Noklausījies ziņojumu par jauno zinātnieku sagatavošanas un funkcionēšanas situāciju Latvijā, LZA Senāts atzīst, ka netiek veikti pietiekami pasākumi jaunās zinātnieku maiņas ilgtspējīgai nodrošināšanai. LZA uzskata, ka šai jomai jāpaliek LZA uzmanības lokā.

Senāts nolemj aicināt LR Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nākamajā ES fondu plānošanas periodā:

– paredzēt ES stipendijas zinātniskā grāda pretendentiem, doktorantiem un prioritāro studiju virzienu maģistrantiem,

– paredzēt ES finansējumu zinātnisko rakstu,tajā skaitā SCOPUS, ThomsonReuters, EngineeringVillage un ERIH datu bāzes indeksēto, publicēšanai, kā arī atbalstu minētajās datu bāzēs indeksēto zinātnisko žurnālu sagatavošanai un izdošanai Latvijā. Paredzēt atbalstu starptautisku zinātnisku konferenču apmeklēšanai,

– paredzēt ES stipendijas pēcdoktorantūras pētījumiem izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem,

2) paredzēt augstākās izglītības institūcijām finansējumu zinātniskajiem pētījumiem,

3) visiem doktorantiem nodrošināt budžeta vietas.

Senāts kategoriski pieprasa LR Izglītības un zinātnes ministrijai:

4) stingri sekot Augstskolu likuma 78.panta 7.punkta “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta”izpildei, tajā skaitā panākot, ka katru gadu augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla atalgojums tiek palielināts vismaz 10% apmērā, līdz tiek sasniegts ES vidējais akadēmiskā personāla atalgojuma līmenis,

5) stingri sekot Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.punkta “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta” izpildei, attiecīgu pieaugumu savlaicīgi iestrādājot nozares budžeta sagatavošanas dokumentos,

Senāts nolemj aicināt augstākās izglītības institūciju vadību, kā arī fakultāšu, laboratoriju un citu struktūrvienību vadītājus atbildīgi izturēties pret akadēmiskā personāla un zinātnes politikas ilgtspējīgu attīstību, sniedzot iespēju konkurētspējīgākajiem jaunajiem zinātniekiem iesaistīties akadēmiskā un zinātniskā darbā.

Senāts vērš uzmanību, ka augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs salīdzinājumā ar šo nozaru darbinieku vidējo atalgojumu Eiropas Savienībā.

LZA Senāts uzskata, ka zinātnisko pētījumu, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli nav pieļaujama.

Powered by Elxis - Open Source CMS