Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Kurzemes Demonstrēšanas centrā (no kreisās) Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, LZA Meža un lauksaimniecības zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža, LZA prezidents Ojārs Spārītis  Foto no Ventspils pašvaldības arhīva

Kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu februārī apmeklējot Ventspili un tur iepazīstoties ar izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības savstarpēji veicinošo vidi un jaunumiem tajā, nostiprinājām pārliecību, ka šādas dažādo attīstības komponentu sadarbības paplašināšanā ar jaunām iniciatīvām jāiesaistās arī LZA. Kā tika pārrunāts ar Ventspilī apmeklēto iestāžu pārstāvjiem, šobrīd reālākais, kā šīs aktivitātes varētu izpausties, ir likumdošanas iniciatīvas, valsts mēroga konferences par aktuālām tēmām, konkrēti sadarbības līgumi, tāpat LZA plašie starptautiskie kontakti var nodrošināt ātru un efektīvu Latvijas institūciju, arī reģionālo, informācijas apriti, piemēram, izziņojot starptautisku konferenci. 

Apmeklējām Ventspils Augstskolu (VeA), Biznesa inkubatoru, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Kurzemes Demonstrēšanas centru, kur bija iespējams iepazīties ar uzņēmumos tapušajiem izstrādājumiem, SIA „Ventspils elektronikas fabrika”. Tādā vai citādā veidā vienas institūcijas attīstības aktivitātes ir saistītas ar citu institūciju attīstību. Viens no spilgtiem piemēriem ir tas, ka savulaik Ventspils elektronikas fabrikas jeb VEF izveide radījusi nepieciešamību pēc Inženierzinātņu nodaļas atvēršanas Informācijas tehnoloģiju fakultātē Ventspils Augstskolā. Turklāt sagatavotie speciālisti sekmē vēl citu jaunu ražotņu izveidi. Uzņēmējdarbības pieaugumu neapšaubāmi veicina Biznesa inkubatora un Augsto tehnoloģiju parka esamība Ventspilī.

Ventspils Augstskolā jaunums ir Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra izveide pērnā gada nogalē. Jaunās struktūras mērķis ir starptautiskās sadarbības un zinātnisko kontaktu veicināšana un augstas kvalitātes pielietojamās pētniecības attīstīšana, tajā skaitā saņemot ārvalstu kolēģu pieredzes un metodoloģisku atbalstu doktora līmeņa studiju pilnveidošanā, starptautiski citējamu publikāciju sagatavošanā u.c. Tādējādi arī tiek īstenota pieeja augstskolas pamatpersonālu papildināt ar pašu gatavotiem doktoriem. Tas, tāpat kā daudz kas cits, saņem pašvaldības atbalstu. Tā, piemēram, jaunā centra izveidei un attīstībai pirmajos trīs gados ir atvēlēts ceturtdaļmiljons eiro, savukārt doktora grādu ieguvis mācībspēks VeA saņem 380 latu lielu piemaksu.

Attiecībā uz doktorantūru vēlos papildināt, ka ļoti liela uzmanība šim jautājumam tiek pievērsta Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, līdzās studiju programmu izvērtēšanas gaitā ekspertu dotajiem priekšlikumiem vēl papildu pētot doktorantūras sistēmas un zinātniskā līmeņa uzlabošanas, jauno zinātnieku iesaistes akadēmiskajā darbā iespējas un izstrādājot detalizētus ieteikumus. Tie ir vērsti uz promocijas prasību pilnveidi, starptautiskās citējamības uzlabošanu, sadarbības un koordinācijas nostiprināšanu starp viena virziena doktorantūrām, perspektīvā tās pat, iespējams, apvienojot; tāpat ir jānotiek pakāpeniskai atbildības koncentrēšanai par viena virziena doktorantūrām un promociju nelielā skaitā augstskolu.

Visādu veidu sadarbība, kā sevišķi arī akcentēja pieminētā projekta eksperti savās rekomendācijās, nevis norobežošanās, ir tas instruments, kas var dot šo sinerģijas efektu, kad svarīgus lēmumus izsver un pieņem augstākās izglītības, zinātnes un ražošanas institūcijas kopā un, ideālā gadījumā kā Ventspilī, tam seko arī finansējums. Diemžēl zinātniskajā darbībā „finansējums” šobrīd ir ļoti smags atslēgas vārds.