8. aprīli Latvijas Zinātņu akadēmijā svinīgi Latvijas Tautas frontes muzejam tika nodotas relikvijas, kuras, dibinoties Latvijas Tautas frontei 1988. gadā, bija ziedojuši Latvijas iedzīvotāji – kopsumā 82 priekšmeti, kas bija glabājušies LTF mītnē un pie tās vadītājiem un, Tautas frontei likvidējoties, 1998. gadā tika nodoti glabāšanā Latvijas Zinātņu akadēmijai. Svinīgajā pasākumā piedalījās divi LTF priekšsēdētāji – LZA goda loceklis Dainis Īvāns un Romualds Ražuks, kurš šobrīd ir Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes priekšsēdētājs.

Pēc LZA prezidenta Ojāra Spārīša emocionālajiem ievadvārdiem viceprezidents Tālavs Jundzis raksturoja LZA seifā glabātās relikvijas, iedalot tās materiālajam atbalstam domātās – sudraba monētas un medaļas, zelta kabatas pulkstenis u.t.t., kā arī simboliskajās un emocionālajās, no kurām galvenais, protams, ir sarkanbaltsarkanais karogs, kas 1988. gada 11. novembrī, pirmajā atjaunotajā Lāčplēša dienā, tika pacelts Rīgas pils Svētā gara tornī un kas bija šūdināts no visizturīgākā materiāla – imprignētām sporta jakām, lai karogs varētu lepni plīvot visniknākajos vējos. Par tautas karoga atgūšanu un pacelšanu virs Rīgas pils atmiņās dalījās akadēmiķis Jānis Stradiņš, kad, viņa vārdiem sakot, “pa torņa augšu, karogu paceļot, šiverēja Ēvalds Valters un Alberts Bels, bet man bija jāšiverē lejā pie pils mūra, skaidrojot cilvēkiem sarkanbaltsarkanā karoga vēsturi.”

Savukārt Dainis Īvāns, cilājot koka āmuriņu ar paliknīti, atcerējās, ka āmuriņš kalpojis, vadot gan LTF kongresus, gan padomes un valdes sēdes.

Svinīgā pasākuma dalībnieki vērsās pie preses un TV pārstāvjiem, lūdzot aicināt Latvijas iedzīvotājus pārskatīt savus rakstāmgaldus un grāmatplauktus un dalīties ar LTF muzeju dokumentos un priekšmetos, kas liecinātu par unikālo laiku, kad tauta ar garaspēku sacēlās pret karaspēku un atguva savu neatkarību.