B.Rivža, akadēmiķe

Augsti godātais prezident, kolēģes un kolēģi!

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa ir bažīga par to, ka skaties uz kuru pusi gribi, šķiet, ka zinātnē mēs esam atsviesti atpakaļ par vairākiem gadiem. Tāpēc mēs atbalstam mūsu Zinātņu akadēmijas brīdinājuma vēstuli valdībai un Saeimai.

Kāpēc? Lūk, daži piemēri.

Pirmais, jaunajā likumā Par pievienotās vērtības likumu (PVN), kas stājās spēkā š.g. 1. janvārī, 52. pantā ir punkti, kur ir uzskaitītas aktivitātes, kuras neapliek ar PVN. Un ko mēs redzam – 23. punkts paredz, ka ar PVN neapliek “azartspēles, izlozes un loterijas”, bet iepriekšējā likuma “Par pievienotās vērtības likumu 6. panta 16. punkts ar PVN neapliek ”zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par Sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldības budžeta vai starptautisko institūciju līdzekļiem” ir pazudis.

Kā to saprast? Azartspēlēm ir spēcīgāki lobiji? LR Izglītības un Zinātnes ministrija nespēja vai negribēja pamatot PVN neattiecināšanu uz zinātnes pētījumiem?

Uzskatām, ka PVN attiecināšana uz zinātnes pētījumiem nav pieļaujama un aicinu LZA vadību rakstīt vēstuli par Likuma izmaiņām MP V. Dombrovskim, LR Finanšu ministram A. Vilkam, LR Izglītības un zinātnes ministram R. Ķīlim un LR Saeimai.

Otrkārt, uzskatam, ka mums jāuztur prasība par papildus naudu Latvijas Zinātnes padomes grantiem. Visi Zinātnes padomē iesniegtie granti ir starptautiski izvērtēti. Katru grantu pirmo reizi grantu izvērtējuma vēsturē Latvijā ir vērtējuši 3 ārzemju eksperti. Maksimālā kopējā ekspertu vērtējuma summa ir 75 punkti. Kāds tad ir mūsu zinātnes pētījumu vērtējums no ārzemes kolēģu skatījuma? Starptautiskais vērtējums mums ir izcili labs – 64% no visiem vērtējamiem grantiem saņēma 60 un vairāk punktu no 75 iespējamiem. Un kāda ir atbilde no IZM? Finansējumu saņēma 19% projektu! Ir zinātniskā kapacitāte, ir griba, bet kāpēc nav atbalsta no IZM? Te es gribētu IZM atgādināt, ka augstākā izglītība un zinātne atdeva vairāk kā pusi savu finanšu krīzes glābšanai. Tagad mūsu premjers un finanšu ministrs gandrīz katrā intervijā uzsver, ka krīze ir pārvarēta. Bet par naudas atdošanu neviens neko vairs pat nepiemin. Vēl vairāk – zinātnei nauda šogad ir atkal samazināta.

Treškārt, uzskatām, ka LZA ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu jauno zinātnieku aicinājumu nodrošināt Eiropas Sociālā fonda atbalstu doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem. Šai ESF aktivitātei šajā plānošanas periodā ir izcili sasniegumi un ieguldītā nauda te tiešām ir bijusi ar atdevi. Pagājušajā gadā savus promocijas darbus aizstāvēja tuvu 300 doktoranti. Lielā mērā tas ir pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam.

Ceturtkārt, mūsu nodaļa, kā arī Latvijas Augstskolu profesoru apvienība ir uztrauktas par studiju virzienu akreditācijas uzsākšanas vilcināšanu. Atgādinu, ka LR Augstskolu likums paredzēja virzienu akreditāciju uzsākt jau 2012. gada 1. septembrī. Šodien ir 2013.gada 4. aprīlis, bet IZM akreditāciju joprojām nav uzsākusi. Studiju virzienu akreditācijas uzsākšanas vilcināšana apdraud valsts atzītu diplomu izdošanu šī gada bakalauru un maģistru izlaidumos. Ja programmām šajā pavasarī noslēdzas akreditācijas termiņi, lai cik izcili starptautiskie eksperti tās ir novērtējuši, programmai var tikt anulēta licence. Un kas notiks ar budžeta studentiem? Tie ir lieli apdraudējumi, tāpat kā IZM negatīvisma un kritikas kampaņa pret augstāko izglītību.

Jāatzīmē arī tas, ka LR Zinātnes likuma regulāra nepildīšana mūs dara bažīgus arī par Augstskolu likuma (AL) izpildi. No š.g. 5. jūnija AL paredz finansējuma palielinājumu augstākajā izglītībā par 0,25% no IKP gadā, līdz tas sasniedz 2% no IKP.

Kolēģi, es daudz neceru uz ministra Roberta Ķīļa atbalstu, varbūt vēl ir cerība uz V. Dombrovska kā premjera un Saeimas izpratni? Un mums pašiem jābūt aktīvākiem. Mūsu parakstītā vēstule ir apliecinājums, ka zinātnieki cīņā par savām prasībām ies soli solī ar augstskolu mācībspēkiem, studentiem un arodbiedrību. Lai mums veicas!