Pārskats par LZA darbību 2012. gadā

26-04-2013


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce 2013.gada 4.aprīlī

Pārskats par LZA darbību 2012. gadā

LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars

Divi lielākie notikumi LZA dzīvē kā katru gadu bija Pavasara un Rudens pilnsapulces, kas 2012. gadā risināja arī jautājumus par LZA jauno prezidentu un amatpersonām, jo, saskaņā ar LZA Statūtiem, pilnsapulces ievēlēto amatpersonu pilnvaru laiks ir 4 gadi un to ievēlēšana katrā no amatiem pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. LZA Pavasara pilnsapulce notika 12. aprīlī un tradicionāli sākās ar prezidenta Jura Ekmaņa runu, kurā tika izteikti sekojoši atzinumi:

• Interese par LZA vadības vēlēšanām būtiski palielinājusi interesi par LZA un zinātni Latvijā;

• Latvijā ir zinātne, un tā ir laba zinātne;

• Vairākas aktivitātes ir patiesi nozīmīgas zinātnes attīstībai, tajā skaitā VNPC un Kompetences centru izveides turpināšana;

• Tajā pašā laikā paliek ne mazums neatrisinātu jautājumu attiecībā uz zinātniskās darbības finansējuma palielināšanu no valsts budžeta saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, ES struktūrfondu zinātnei apguves tempu palielināšanas un birokratizācijas samazināšanas nepieciešamību;

• Īpašu uzmanību nākotnē vajadzētu veltīt sadarbībai ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu zinātņu akadēmijām;

• Vajadzētu vairāk rūpēties par citās valstīs strādājošo Latvijas izcelsmes zinātnieku potenciāla izmantošana Latvijas labā.

Tālāk notika balvu pasniegšana zinātniekiem, kuri ieguvuši atzinību LZA vārdbalvu konkursos, LZA ģenerālsekretāra Valda Kampara pārskats par LZA darbību 2011. gadā un LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Pētera Zvidriņa ziņojums. Atšķirībā no parastās dienas kārtības sekoja LZA prezidenta amata kandidātuakadēmiķa, Latvijas Universitātes profesora, habilitētā fizikas doktora Ivara Lāča un akadēmiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, habilitētā mākslas zinātņu doktora Ojāra Spārīša runas. Sekoja debates un LZA prezidenta vēlēšanas, Senāta un Uzraudzības padomes vēlēšanas. Balsis sadalījās, un jaunais LZA prezidents netika ievēlēts. Pilnsapulce pagarināja esošā prezidenta Jura Ekmaņa un viņa komandas pilnvaras līdz Rudens pilnsapulcei.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta locekļiem tika ievēlēti akadēmiķi: Mārcis Auziņš, Jānis Bērziņš, Juris Ekmanis, Ilga Jansone, Tālavs Jundzis, Viktors Hausmanis, Ivars Kalviņš, Valdis Kampars, Vija Kluša, Māris Kļavinš, Ivars Knēts, Maija Kūle, Ivars Lācis, Dace Markus, Tālis Millers, Andrejs Siliņš, Jānis Stradiņš, Ojārs Spārītis, Pēteris Šipkovs, Arnis Treimanis, bet ar padomdevēja tiesībām – korespondētājlocekļi Juris Borzovs, Māris Knite, Jānis Kloviņš, Tatjana Koķe, Guntis Zemītis.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padomes locekļiem tika ievēlēti:

Jānis Guntis Bērziņš, Gunārs Duburs, Daina Kārkliņa, Juris Krūmiņš, Ārija Meikališa, Andris Ozols, Nikolajs Vederņikovs.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas amatpersonām tika apstiprināti: Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons; Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters; Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte; Lauksaimniecības un meža nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža.

LZA Rudens pilnsapulce notika 29. novembrī un sākās ar LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem. Pēc tiem pilnsapulce noklausījās akadēmisko lekciju “Kas patiesībā ir nejaušība?”, kuru sniedza LZA īstenais loceklis, Alana Tjuringa 100–gades datorzinātņu konferences balvas par labāko darbu laureāts Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.

Pēc tam pilnsapulce apstiprināja grozījumus Nolikumā par Uzraudzības padomi un sākās LZA prezidenta un vadības vēlēšanu 2.kārta kopā ar jaunu LZA locekļu vēlēšanām. Balsu skaitīšanas laikā notika diskusija. Vēlēšanas šoreiz noritēja ļoti sekmīgi, un pilnsapulce par LZA prezidentu ievēlēja akadēmiķi Ojāru Spārīti, par viceprezidentiem akadēmiķus Juri Ekmani un Tālavu Jundzi, par LZA ģenerālsekretāru akadēmiķi Valdi Kamparu, par ārlietu sekretāru akadēmiķi Andreju Siliņu, un par LZA Fonda priekšsēdētāju akadēmiķi Jāni Bērziņu.

Par LZA īsteniem locekļiem tika ievēlēti: Maija Dambrova (farmācija); Māris Knite (fizika); Modra Murovska (medicīna); Jānis Spīgulis (fizika); Jānis Zilgalvis (arhitektūra).

Par LZA korespondētājlocekļiem tika ievēlēti: Jānis Grabis (informātika); Osvalds Pugovičs (ķīmija); Mārcis Leja (medicīna); Maija Burima (literatūrzinātne); Dalija Segliņa (lauksaimniecības zinātne).

Par LZA goda locekļiem tika ievēlēti: Dainis Īvāns (literatūra); Andris Nelsons (māksla); Zbigņevs Stankevičs (teoloģija).

Par LZA ārzemju locekļiem tika ievēlēti: Marko Kirms (Marco Kirm), (fizika, Igaunija); Aleksandrs Lusčiks (Aleksandr Lushchik), (fizika, Igaunija); Pauls Stradiņš (fizika, ASV).

Gada laikā LZA rindas papildināja arī jauni LZA goda doktori: Ērika Bizdēna (Dr.h.c.chem.), Larisa Baumane (Dr.h.c.chem.); Aris Lācis (Dr.h.c.med.), Boris Simkhovičs (Dr.med.), Valdis Gavars (Dr.sc.ing.).

LZA locekļu skaits uz 15.03.2012.

LZA Locekļi

FTZN

ĶBMZN

HSZN

LMZN

kopā

Īstenie

38

42

33

10

114(48)

Goda

5

4

46

2

55

Ārzemju

23

28

36

1

89

Korespond.

36

47

34

13

126(92)

Kopā

102

121

149

26

384


LZA locekļu papildinājums var nākt tikai no jauno zinātņu doktoru rindām, tādēļ LZA savu iespēju robežās aktīvi veicina zinātņu doktoru skaita pieaugumu Latvijā un katru gadu analizē Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas darba rezultātus. Doktoru skaita pieaugums pēdējos gados redzams 3.attelā.

LZA turpināja iestāties par atbalstu zinātniekiem, kuri sasnieguši pietiekami lielu vecumu un samazinājuši savu aktīvo darbību veselības stāvokļa dēļ. Diemžēl, apmierinoši rezultāti netika sasniegti, jo finansējuma trūkuma dēļ jauni granti netika piešķirti. Valsts emeritēto zinātnieku padome strādāja akadēmiķa R.Valtera vadībā. 2012. gada beigās finansējumu saņēma 236 zinātnieki. Emeritēto zinātnieku grantu finansējums kopā bija 438150 Ls. No 2010. gada mūža granta apmērs ir Ls 150. Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus” (priekšsēdētājs – akad. Tālis Millers).

Kā katru gadu notika piemiņas pasākumi izciliem zinātniekiem, tajā skaitā: notika LZA goda doktoram Jānim Polim veltīts piemiņas vakars, 100 gadu jubileja tika atzīmēta LZA observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam, 23. augustā atzīmēja Fridriha Candera 125. gadadienu, notika profesora, LZA akadēmiķa Ojāra Neilanda piemiņas lasījumi, Jelgavā tika organizēti LZA kor.loc. prof. Kazimira Špoģa 85 gadu atceres dienai veltīti pasākumi, LZA goda locekļa dzejnieka Andreja Eglīša simtgades atcere notika LU Akadēmiskajā bibliotēkā.

Valsts budžeta mērķa finansējums LZA 2012. gadā bija 188925 Ls, no kura 116329 Ls tika izmaksāti darbinieku un ekspertu apmaksai. LZA Fonds strādāja akadēmiķa J.Bērziņa vadībā. Pārskata periodā fonds ziedojumus netika saņēmis.

Katru gadu LZA cenšas paplašināt savas funkcijas un pilnvarojumus. LZA darbojas kā nacionālas nozīmes zinātnes centrs, kurš veicina Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstību un atpazīstamību, ES zinātnes programmu, projektu un ierosmju ieviešanu, zinātnes popularizēšanu un nodrošina MK doto uzdevumu un IZM, ZM un EM deleģēto funkciju izpildi. LZA pārstāvji strādājuši daudzās darba grupās, padomēs un komisijās.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Ministru kabineta noteikumiem Akadēmija ir pilnvarota nodrošināt Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas un Valsts emeritēto zinātnieku padomes darbību. LZA pārstāvji aktīvi strādāja daudzās IZM darba grupās.

Regulāri notika Senāta sēdes, kurās tika reglamentēta akadēmijas pārvaldīšanas kārtība, piešķirti apbalvojumi un goda doktora grādi, izvirzīti pretendenti balvām un nosaukumiem, vērtēti LZA īsteno locekļu kandidātu referāti, kā arī tika uzklausīti un apspriesti ziņojumi, tajā skaitā:

14. februārī notika LZA Hartas pieņemšanas 20.gadadienai veltīta LZA Senāta svinīgā sēde. Sēdē tika pieņemts LZA «Aicinājums par latviešu valodu un demogrāfiju»;

12.martā tika pieņemts LZA paziņojums par demogrāfisko situāciju valstī un paziņojums «Par Latvijas zinātnes attīstību laika periodā līdz 2020. gadam».

Notika regulāras Prezidija un Valdes sēdes. Prezidija sēdēs galvenā uzmanība bija pievērsta Latvijas zinātnes finansējumam, augstskolu, zinātnieku un zinātnisko institūtu sasniegumiem, to attīstībai un statusam, un attiecīgiem grozījumiem likumdošanā. Valdes pārraudzībā bija LZA pilnsapulču, Senāta un Prezidija lēmumu izpilde, kā arī operatīvā darba plānošana LZA saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Regulāri notika arī LZA un LZA nodaļu sēdes, tajā skaitā:

3. aprilī pirmo reizi notika LZA svinīgā sēde, veltīta Latvijas zinātnes sasniegumiem 2011.gadā. Sēdi sagatavoja LZA kor.loc. Jānis Kristapsons;

17. maijā tika uzklausīti augsta līmeņa profesionāļi (Inna Šteinbuka, Uldis Osis, Jānis Bolis, Pēteris Vilks, Oļegs Barānovs, Nils Sakss, Andris Ruselis) un tika atklāta diskusija «Ekonomiski finansiālā situācija ES: problēmas un risinājumi»; 20.septembrī sēde, veltīta medicīnas jautājumiem (Georgs Andrejevs, Aivars Lejnieks).

Notika regulāras Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas sēdes, kurās apsprieda aktuālus zinātnes, sabiedrības un LZA jautājumus, piemēram:

13.janvārī notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “Atskats medicīnas vēsturē”, kas pulcēja daudzus interesentus;

7.jūnijā notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšlikumi par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru produkta novērtējumu finansējuma sadalei starp zinātnes nozarēm;

5. septembrī notika LZA FTZN, Pasaules Enerģijas padomes, Latvijas Nacionālās komitejas valdes, Nacionālās enerģētikas konfederācijas un LZA Kodolenerģētikas kompetences centra apvienotā sēde, kurā apsprieda Latvijas enerģētikas stratēģiju.

Aktīvi strādāja ar LZA saistītās organizācijas: LZA Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs, LZA Zinātnes un tehnoloģijas pētniecības centrs, LZA Sertifikācijas centrs, LZA Eiropas programmu centrs, LZA un LZP Ētikas komisija, LZP, LZA un LZS laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” redakcija, LZA Vēstis (A, B sērijas) un LZA atbalstītās organizācijas: Latvijas Zinātņu vēstures asociācija, Sēlijas asociācija un apgāds “Zinātne” SIA. Problēmas finansējuma trūkuma dēļ radās LZA Terminoloģijas komisijas darbā, kuras 2013. gadā būs iespējams atrisināt.

Dažādos līmeņos un griezumos tika analizēti zinātniskās darbības rezultāti, tajā skaitā tika veikta piecu Valsts pētījumu programmu rezultātu analīze, gada TOP 10 zinātnisko pētījumu izlases veidošana, bet Senāta un Zinātnes nodaļu sēdēs tika uzklausīti izcilāko zinātnieku – pretendentu uz LZA vakancēm ziņojumi un veikta zinātnisko sasniegumu analīze.

Par labākajiem pētījumiem teorētiskajā zinātnē 2012. gadā atzīti:

• Izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei un izveidots jauns kvantu interferences pielietojums nanoelektronikā (LZA īst.loc. Andris Ambainis, PhD/Dr. phys. Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Belovs, Jānis Timošenko, Latvijas Universitāte).

• Uz oglekļa–ūdeņraža (C—H) saišu aktivēšanu balstīta jauna organisko savienojumu sintēzes metodoloģija. Metodi var izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē (Dmitrijs Lubriks, Igors Sokolovs, LZA kor.loc. Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts).

• LZA īst.loc.Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ar darbu “Ultrametriski galīgi automāti un Tjūringa mašīnas” ievedis datorikā ultrametrisku algoritmu jēdzienu, kas būtiski paplašina datorzinātnes iespējas (Latvijas Universitāte).

• Vispusīgi izpētīta Latvijas mūzikas dzīve okupācijā (1940 – 1945), līdz šim vismazāk apzinātajā un visvairāk ideoloģizētajā laikā (Vadošais autors un redaktors Dr. art. Arnolds Klotiņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

• Uz unikāliem, pirmreizējiem materiāliem pamatots pētījums par Latvijas vissenāko apdzīvotību paleolītā – 10 500 – 9 200.g.t. pr. Kr. (Dr. hist. Ilga Zagorska, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts).

Par labākajiem pētījumiem lietišķajā zinātnē 2012. gadā atzīti:

Jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli.Jauna aktīvāku un selektīvāku katalizatoru sintēzes metode (Dr.chem. Svetlana Čornaja, LZA īst.loc. Valdis Kampars, Dr.sc. ing. Ēriks Palčevskis, Dr.chem. Lidija Kuļikova, Dr.chem. Vera Serga, Dr.chem. Svetlana Žižkuna, Konstantīns Dubencovs, Olga Stepanova, Elīna Sproģe, Antons Cvetkovs, Rīgas Tehniskā universitāte).

• Atklātas jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai ( LZA kor.loc. Aija Linē, Dr.biol. Karīna Siliņa, Dr. biol. Pāvels Zajakins, Dr.biol. Zane Kalniņa, Irēna Meistere, Angelina Pismennaja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; LZA kor.loc. Mārcis Leja, Guntis Ancāns, Latvijas Universitāte; sadarbībā ar Magdeburgas Otto–von– Guericke Universitāti, Vācija).

• Atklāts, ka halkogenīdu pārklājumus nanotehnoloģijai un nanoelektronikai ir iespējams kristalizēt ar elektronu kūļa palīdzību izmantošanai elektronu litogrāfijā (Dr.phys. Vjačeslavs Gerbreders, Dr.phys. Oksana Šimane, Dr.phys. Arnis Gulbis, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte)

• Selekcionēta krūmcidonijas šķirne Rasa – augļu ieguvei. Tās ražība, ziemcietība, bezērkšķu forma, lielie, viegli vācamie augļi un augstvērtīgais bioķīmiskais sastāvs, kā arī izstrādātās augļu pārstrādes metodes dod jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībai. (Dr.agr. Silvija Ruisa, LZA kor.loc. Dalija Segliņa, Latvijas Valsts augļkopības institūts).

• Pabeigts pētījums par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā laika posmā no 2000. – 2010.g. (Dr. math. Mihails Hazans, Latvijas Universitāte).

LZA bija pārstāvēta praktiski visos gada svarīgākajos notikumos, tajā skaitā Rīgas Politehnikuma/RTU 150. jubilejas pasākumos, Latvijas Universitātes 93. gadadienai un Latvijas augstākās izglītības 150. gadadienai veltītajos lasījumos «Latvijas augstākā izglītība Latvijas nākotnei», 6. Sēlijas kongresā, kuru organizēja Daugavpils Universitāte, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa un Sēlijas Asociācija un citos.

Ar LZA līdzdalību notika vairākas nozīmīgas zinātniskas konferences un tika publicēti nozīmīgi zinātniski izdevumi, tajā skaitā: starpnozaru pētījums “Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava” un Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa plenārsēžu materiālu krājums.

Uz 2013. gada 1. janvāri LZA nodrošināja 27 zinātniskās sadarbības dokumentu izpildi, kuri reglamentē sadarbību ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Atjaunoti protokoli par zinātnisko vizīšu apmaiņas kārtību. Noslēgts sadarbības protokols par 2013.gada L`ORÉAL Latvijas stipendiju “Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Parakstīts gadskārtējais nodomu protokols starp Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības un Meža Zinātņu akadēmiju. Parakstīts Rīgas domes un LZA līgums par Rīgas balvu zinātnē piešķiršanu.

Zinātnieku devums 2012. gadā tika augsti novērtēts no valsts, uzņēmumu, un starptautisko organizāciju puses. Dažādas pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni saņēma akadēmiķi Maija Kūle, Raimonds Valters, Jānis Visvaldis Bārzdiņš, Jānis Gardovskis, Leonīds Ribickis, Valdis Bērziņš, Valdis Bērziņš, korespondētājlocekle Ina Druviete, LZA goda loceklis Jānis Latvietis, Aina Alsupe un LZA goda doktore Zigrīda Apala. Par atzinības krusta komandieri kļuva akadēmiķis Viktors Hausmanis. LRMK balvas saņēma akadēmiķis Linards Skuja un LZA goda loceklis Knuts Skujenieks. LRMK, LRZM, LR Ministru prezidenta atzinības rakstus saņēma Anna Jurkāne, Juris Ekmanis, Edīte Birģele, Aivars Lejnieks, J.Kristapsons, Pēteris Zālītis, Aleksandrs Jemeļjanovs, Juris Skujāns. Cicerona balvu saņēma akadēmiķis Ivars Knēts.

LZA Lielās medaļas tika piešķirtas LZA īstenajam loceklim Paulam Pumpēnam par nozīmīgu ieguldījumu molekulārajā virusoloģijā un jaunas pētnieku paaudzes audzināšanā un LZA ārzemju loceklim Andrievam Ezergailim par būtisku devumu Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē.

Vārdbalvas par izcilu zinātnisko darbību saņēma: Viktors Hausmanis Andris Ambainis, Jānis Grundspeņķis, Oskars Gerts, Leonards Līpiņš, Jurijs Žukovskis, Antans Sauļus Sauhats, Rasma Grīsle, Linards Kalvāns, Dace Rasiņa, Irina Novosjolova un Andris Hiršs.

LZA un dažādu organizāciju kopējās balvas saņēma: Jānis Raibarts, Mārtiņš Kalējs, Andra Ješinska Dagnija Loča, Ilze Smeltere, Elīna Škapare, Pēteris Šipkovs, Sarmīte Strautiņa, Raimonds Valters, Jānis Krastiņš, Guntis Bārzdiņš, llze Adlere, Olga Bobiļeva, Aiga Grandāne, Līga Žūka, Leonīds Ribickis, Raimonds Pauls.

Atskaites gadā mūsu zinātnieki ieguvuši arī starptautisku atzinību. Par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) Goda senatoru ievēlēts akadēmiķis Jānis Stradiņš. Par EZMA locekļiem ievēlēti: akadēmiķi Mārcis Auziņš, Ivars Kalviņš, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Eiropas Parlamenta deputāte ekonomikas profesore Inese Vaidere un operdziedātāja Elīna Garanča. Par Eiropas zinātnieku asociācijas Academia Europaea (AE) locekli ievēlēta LZA korespondētājlocekle Aija Linē. Baltijas ZA medaļa piešķirta A.Šternbergam.

LZA locekļi daudz devuši, strādājot dažādās komisijās un padomēs: LR Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijā strādāja J. Ekmanis (priekšsēdētājs) un A.Barševskis (priekšsēdētāja vietnieks), Nacionālā attīstības plāna 2020 vadības grupā – J. Ekmanis, Latvijas Zinātnes padomē – A.Siliņš (priekšsēdētājs), B.Andersons, I.Jansone, I.Kalviņš, R.Karnīte, E.Kaufmane, J.Kristapsons, M.Kūle, I.Lācis, P.Pumpēns, A.Ozols, L.Ribickis, Augstākās izglītības padomē – J.Ekmanis, J.Vētra, D.Markus, J.Zaķis, Nacionālās standartizācijas padomē – I. Matīss, UNESCO Latvijas nacionālā komisijā – A. Siliņš, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā – I.Druviete, J.Kursīte.

Valsts Prezidenta komisiju sastāvos stādāja: I.Feldmanis, A.Stranga, V. Nollendorfs, V. Zariņš, A.Veisbergs, D.Markus, V. Rūmnieks, I.Lancmanis, A.Blinkena.

Latvijas bankas monētu dizaina komisijā strādāja: J.Stradiņš, J.Kursīte, I.Lancmanis.

Visai paša bija LZA pārstāvniecība starpvalstu un starptautiskajās zinātniskajās organizācijās:

• Eiropas Savienības zinātņu akadēmiju konsultatīvajā padomē (EASAC);

• ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) – Nacionālajā komisijā Latvijā;

• Starptautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU);

• Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI);

• Starptautiskajā zinātnes fondā (International Foundation for Science, IFS);

• Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinātņu akadēmijas 40 Eiropas valstīs;

• Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC);

• Eiropas Medicīnas zinātņu akadēmiju federācijā (FEAM);

• Globālajos zinātņu akadēmiju tīklos (IAP/IAMP);

• Centrālās Eiropas un Austrumeiropas zinātņu akadēmiju tīklā (CEEN).

LZA Eiropas programmu centrs saskaņā ar IZM deleģējuma līgumu veic Eiropas Savienības starptautisko zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmu (COST, EUREKA, Eurostars, BONUS, ARTEMIS u.c.) ieviešanu Latvijā. LZA piedalās ERA–NET (Smart Grids, TRANSCAN, EuroNanoMed, ICT Agri, WoodWisdomNet2, eInfraNet, RURAGRI, (un ERA–NET Plus (MATERA+ un BONUS+) projektos.

Secinājumi

1. Atskaites gads bija sarežģīts zinātnei un augstākajai izglītībai, kurā vajadzēja parādīties ekonomikas izrāviena nodrošināšanai nepieciešamajai attīstībai. Pozitīvās tendences būtiski mazināja strīdi un nepamatota kritika, bet Latvijas zinātnes finansējums saglabājās vairākas reizes zemāks kā kaimiņvalstīs. 2013. gadā plānotais zinātnes finansējuma samazinājums par 30 milj. Ls turpinās samazināt mūsu zinātnes konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības iespējas.

2. Ar pieejamajiem resursiem veiktie zinātniskie pētījumi uzskatāmi par veiksmīgiem: pozitīvi novērtētas Valsts pētījumu programmas, saņemts augsts grantu pieteikumu starptautiskais vērtējums, ir reprezentatīvs desmit gada izcilāko Latvijas zinātnisko pētījumu saraksts, saņemti liela mēroga Eiropas projekti, ir augsta līmeņa publikācijas, saglabājas jauno zinātņu doktoru sagatavošanas temps, tiek pilnveidota zinātnes infrastruktūra.

3. Joprojām nav skaidrs, kā saglabāt piesaistīto cilvēkresursu potenciālu Latvijas zinātnē un kā nodrošināt sabiedrībai un tautsaimniecībai nozīmīgu zinātnisku un tehnisku produktu radīšanu asas konkurences apstākļos. ES politika, ar kuru dalībvalstis rada labvēlīgus apstākļus zinātnes attīstībai, bet zinātnieki izvēlas radošajam darbam izdevīgāko vietu, neglābjami noved pie nabadzīgāko valstu atpalicības. Talantīgu jaunu zinātnieku aizplūšana ir uzskatāma par nopietnāko draudu Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai.

4. Par spīti daudzām birokrātiska rakstura problēmām, LZA noturēja savu darbību iepriekšējā līmenī. Iesaistoties Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas darbā un Nacionālā attīstības plāna izstrādē, likumu un normatīvo aktu veidošanā, LZA aizstāv zinātnes finansējuma palielināšanu, likumdošanas un birokrātisko procedūru vienkāršošanu, maksimāli lietderīgu un savlaicīgu ES finansējuma izmantošanu Latvijas attīstībai vitāli nepieciešamiem mērķiem.

Pēdējā atjaunošana 26-04-2013
Powered by Elxis - Open Source CMS