Ojārs Spārītis dzimis 1955. gada 28. novembrī Priekulē, Liepājas rajonā. Studējis filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1974-1979), mākslas zinātni un teoriju Latvijas Mākslas akadēmijā (1981-1987). Ieguvis mākslas doktora grādu (1997), gadu vēlāk - habilitētā mākslas doktora grādu (1998).

Zinātniskās intereses: Latvijas un Eiropas Renesanses kultūras dažādi aspekti arhitektūrā un mākslā, sakrālā māksla, kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana. Kopš 1998. gada vadījis Latvijas sakrālās mākslas un arhitektūras pieminekļu atjaunošanu, proti, Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv. Pētera, Augšāmcelšanās (Rīgas Lielajos kapos), Vijciema u.c. dievnamus, piedalījies Latvijas muižu restaurācijā (Kukšu muiža, Ķirbižu muiža). 1997. gadā kļuvis par Rīgas Melngalvju nama atjaunošanas darbu vadītāju.

Līdzās akadēmiskajai karjerai, ko Ojārs Spārītis sāka kā redaktors Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Fundamentālajā bibliotēkā (1979-1981) un turpināja Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), viņš ir bijis LR kultūras ministrs (1995-1996), bet no 1999. līdz 2007. gadam - Rīgas Melngalvju nama kompleksa izpilddirektors. Kopš 1998. gada - LMA profesors, prorektors, Mākslas zinātnes katedras vadītājs, maģistrantūras, doktorantūras vadītājs. O.Spārītis ir augsti kvalificēts, starptautiski atzīts speciālists, daudzu Latvijas un ārzemju projektu dalībnieks, tostarp valsts pētījumu programmas Letonika vadītājs (2013-2017). Kā viesprofesors O.Spārītis vizitējis ārvalstu universitātēs (Ķīle, Iveskile, Glazgova, Tībingene, Florence, Bergene, Taipeja).

Ojārs Spārītis publicējis vairāk nekā 20 monogrāfijas, vairāk nekā 300 rakstus Latvijā un ārvalstīs par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, kā arī mākslas vēstures un teorijas jautājumos  ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas, renesanses mākslas ikonogrāfijas un emblemātikas, tūrisma menedžmenta un ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītos jautājumos. Kopš 1989. gada piedalījies vairāk nekā 70  starptautiskās konferencēs, kopš 2009. gada ir kuratoru padomes loceklis Leipcigas "Denkmal Messe".

O.Spārītis ir redakcijas padomes loceklis Tartu universitātes žurnālā "Baltic Journal of Art History" un žurnālā "Enerģija un Pasaule".

1999. gadā O. Spārīti ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 2003. gadā - par akadēmiķi. 2012. gadā O.Spārītis tika ievēlēts LZA prezidenta amatā, bet 2016. gada 7. aprīlī LZA pavasara pilnsapulce nobalsoja par O.Spārīša atkārtotu ievēlēšanu šai amatā.

O.Spārītis ir Academia Scientiarum et Artium Europaea (Zalcburga) īstenais loceklis un Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (2016).

O.Spārītis ir Latvijas Valsts prezidenta pilnvarotais pārstāvis UNESCO Latvijas Nacionālajā komitejā, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs, Dantes Aligjeri biedrības Latvijā viceprezidents, ICOMOS biedrs, VKPAI Ekspertu padomes dalībnieks, Rīgas Domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs.

Saņēmis Latvijas Valsts prezidenta Pateicības rakstu (1999), apbalvots ar Karaliskā Ziemeļu zvaigznes ordeņa (Zviedrija) komandiera krustu (2001), M.C.A. Boeckler-Stiftung „Mare Balticum" (Vācija) medaļu (2001), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka krustu (2001), Itālijas ordeņa "Al Merito Republica Italiana" komandiera krustu (2004), Orānijas - Nasavas ordeņa (Holande) bruņinieka krustu (2006), Leopolda II ordeņa (Beļģija) virsnieka krustu (2007), Baltās Rozes ordeņa (Somija) bruņinieka krustu (2009), kā arī saņēmis LZA un a/s Grindeks balvu (2002) un LZA un Rīgas Balvas Fonda "Rīgas Balvu" ( 2003).