Dr.phys. Arnolda Ūbeļa (7. IP Nacionālais kontaktpunkts) uzstāšanas LZA Pavasara pilnsapulcē 2013, gada 4.aprīlī

Esmu gandarīts par iespēju šeit runāt. Mēs esam nopietnas krīzes priekšā kā nācija. Daudzi šeit sēdošie atceras vienlaidus kolektivizāciju 1949.gadā, kad Latvijā tika iznīcināta lauksaimniecība, analoģija tāda pati – tautai atņems intelektu. Šur tur aizsardzības pozīcijas jau ir pārrautas, konkrēti – 12.martā parādījās ziņa, ka Ministru kabinets ir lēmis, ka mēs celsim Olainē cietumu par 55 miljoniem latu. Zinātne no valsts budžeta saņem 17 miljonu latu. Somija zinātnē no valsts budžeta iegulda vairāk nekā pusotra miljarda latu. Nezinu, cik Somija iegulda cietumos.

Par indikatoriem. Ir indikatoru grupa, kas raksturo zinātni, izglītību, tautas intelektuālo kapacitāti. Tā ir viena indikatoru grupa. Ir cita indikatoru grupa, kas raksturo sabiedrības antisociālo uzvedību. Šīs indikatoru grupas ir apgriezti proporcionālas. Kad vieni ir augšā, tad otri ir zemi. Somijā pirmās grupas indikatori ir ļoti augsti, un nav problēmu ar otrās grupas indikatoriem. Latvijā ir otrādi. Mēs mazāk liekam intelektā un, acīmredzot, par to arī maksājam ar cietumiem.

Par makroekonomiskiem rādītājiem. Mūsu ministru prezidents ir uzrakstījis grāmatu par to, kā Latvija sekmīgi iziet no krīzes. Inflācija samazinās, IKP pieaug par 5,5%. Bet ir kāds cits makroekonomikas indikators – cik ir studentu un cik ir augstskolu absolventu uz iedzīvotāju skaitu. Ja šis indikators ir zems, tad valsts neuzplaukst. Otrs indikators ir zinātnieku skaits uz 1000 strādājošiem. Mums ir ~ 4 zinātnieki uz 1000 strādājošiem, Somijā – 17. Puse no šiem 17 strādā industrijā. Mums industrijā ir ~ 0,5. Ja skatāmies pēc šiem rādītājiem, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs izietu no krīzes? Mums vajadzīgs krīzes menedžments. Ja gribam uztaisīt izrāvienu no krīzes, mums vajadzētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo zinātnieku skaitu per.capita, t.i. uz Latvijas iedzīvotāju skaitu – 12 000 cik ātri vien iespējams. Mums ir apmēram 4000, bet vajag vēl ~ 4000 zinātnieku, kas strādā industrijā, tautsaimniecībā, uzņēmējdarbībā pašreizējo 600 vietā. Lai nebūtu troksnis pa tukšo ap augstskolu kvalitāti, mums vajadzētu ap 4000–5000 zinātnieku papildus augstskolās, lai profesūras kvalitāte būtu vismaz divreiz labāka, lai mācību kvalitāte un zinātniskais darbs būtu vismaz divreiz labāks. Kur tos atrast! Ja nopietni palielina finansējumu, tad darba tirgū Latvijā var atrast vismaz 3000 bijušo zinātnieku ar labu kvalifikāciju. Lai sasniegtu 12 000, vēl vajag ap 5000 labas kvalitātes zinātnieku, un Latvija bezcerīgi zaudēs ilgtermiņā, ja tos audzēsim pašu mājās gadiem ilgi.

Atšķirībā no Somijas mums ir tā lielā prioritāte, ka mums ir struktūrfondu nauda. Ja mēs to ieliekam “ķieģeļos”, t.i. ierokam zemē, tad atmaksāšanās būs tikai pēc gadiem desmit. Mēs varam šo naudu ielikt “smadzenēs”, t.i. repatriēt savējos un rekrutēt labus zinātniekus no ārzemēm. Radīsies konkurence pašmāju cilvēkiem, par struktūrfondu naudu iepirktā aparatūra vairs nestāvēs neizsaiņota, nāks jaunu projektu idejas – tātad jauni kontrakti un investīcijas. Kopumā dabūsim “uzrāvienu” dažu gadu laikā un būsim devuši skaidru signālu pasaulei, ka Latvija nopietni domā par zināšanās balstītu ekonomiku un tās zinātnes saime ir nostiprināta un ir vērā ņemams spēlētājs ES vienotā darba tirgū zinātnē un tehnoloģijās.