IN MEMORIAM

Gunārs Andrušaitis

(16.02.1930. – 16.05.2013.)

Šā gada 16. maijā astoņdesmit ceturtajā dzīves gadā mūžībā aizgāja izcils zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors, bioloģijas zinātņu doktors, valsts emeritētais zinātnieks Gunārs Andrušaitis.

G. Andrušaitis ir dzimis 1930. gadā 16. februārī Rīgā. 1955.gadā viņš beidza Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultāti biologa–zoologa specialitātē. Jau studiju laikā viņš aktīvi iesaistās zinātniskajā pētniecībā hidrobioloģijā un vada arī fakultātes studentu zinātnisko biedrību. 1957.gadā G. Andrušaitis sāk strādāt LZA Bioloģijas institūtā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku Hidrobioloģijas sektorā. Šajā laikā viņš aizsāk zivju aklimatizācijas pētījumus un pēc viņa iniciatīvas tiek izveidota Limnoloģijas laboratorija, kurā attīsta plašus Daugavas un ap 300 Latvijas ezeru bioloģiskās un zivsaimnieciskās tipoloģijas pētījumus.1963.gadā G. Andrušaitis iegūst bioloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu “Peledes aklimatizācija Latvijas PSR ūdensbaseinos” (vad. prof. J. Lūsis) un1969. gadā, būdams Jūras bioloģijas laboratorijas vadītājs, aizsāk un līdz 1995. gadam vada arī nozīmīgus Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmas pētījumus, iekļaujot tajos arī ūdens toksikoloģijas virzienu. Uz šo pētījumu pamata pirmo reizi tiek izveidota Baltijas jūras hidrobioloģisko un hidroķīmisko datu banka..

No 1965. līdz 1970.gadam G. Andrušaitis ir LZA Bioloģijas institūta direktora vietnieks, bet no 1970. līdz 1998. gadam –LZA (LU) Bioloģijas institūta direktors.

1980. gadā G. Andrušaiša vadībā pabeigta Latvijas Sarkanās grāmatas izstrāde. Izveidota Baltijas baseina Sarkanā grāmata, kurā iekļauti 7 valstu īpaši aizsargājamie augi un dzīvnieki. 1982. gadā viņš iegūst LPSR Nopelniem bagātā dabas aizsardzības darbinieka goda nosaukumu. 1993. gadā kā projekta vadītājs un galvenais redaktors G, Andrušaitis aizsāk 6 sējumu Latvijas Sarkanās grāmatas izstrādi, kas aptver visus aizsargājamos augus un dzīvniekus, un pagūst izdot 5 grāmatas. 2001. gadā viņš saņem LZA un “ITERA Latvija” balvu par mūža devumu vides un dabas aizsardzībā.

G. Andrušaitis ir publicējis 195 zinātniskos darbus, tai skaitā 60 ārzemju izdevumos. Nolasīti vairāk nekā 50 referāti vietējās un ārvalstu konferencēs. G. Andrušaitim kā zinātniekam bija ļoti augsta atpazīstamība un reputācija ne tikai Latvijā, bet arī daudzās ārvalstīs. Viņš bija talantīgs zinātnisko pētījumu organizētājs un vadītājs, ļoti demokrātiska, pieejama personība ar labestīgu attieksmi pret cilvēkiem. Būtībā visu savu dzīvi viņš veltīja zinātniskai darbībai un Bioloģijas institūtam, būdams cieši saistīts ar to līdz pēdējam savas dzīves brīdim.

G. Andrušaitis savas zinātniskās darbības laikā ir bijis Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdes un prezidija loceklis, vadījis daudzas svarīgas ekoloģiskas ekspertīzes, t.sk. Daugavpils HES, Ventspils, Jūrmalas, Olaines, Lubānas zemienes u. c. Ir bijis UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” (MAB) Latvijas nodaļas vadītājs, Eiropas Ekoloģija Federācijas (EEF) valdes loceklis, Pasaules Dabas Fonda (WWF) un Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) eksperts, Baltijas biologu komitejas prezidents, Ziemeļu Jūru Fonda padomes loceklis, biedrības “Latvija – Zviedrija” priekšsēdētājs, Baltijas un Ziemeļu valstu Zinātņu akadēmiju Prezidentu padomes Baltijas jūras pētījumu koordinators u.c.

Viss, ko ir spējis paveikt G.Andrušaitis, ir bijis iespējams pateicoties viņa izcilām spējām un mērķtiecīgam neatlaidīgam darbam zinātnes laukā.

Visu mūsu atmiņā G. Andrušaitis paliks kā izcils zinātnieks biologs, kas ar savu mūža darbu ir darījis godu Latvijas zinātnei.