L’OREAL svētki Latvijas Zinātņu akadēmijā

30-05-2013
zv/zv448-2.jpg

Jaunās stipendiātes: Zane Kalniņa (pa kreisi),
Jeļizaveta Sokolovska un Liāna Širmane ar
Goda patronesi akadēmiķi Vairu Vīķi–Freibergu
A.Edžiņas foto

Pasaulslavenā kosmētikas firma L’OREAL sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju, kā katru pavasari, šī gada 15. maijā bija sarūpējusi svētkus ne tikai trim jaunām, brīnišķīgām zinātniecem, kuras saņems stipendiju “Sievietēm Zinātnē” sava zinātniskā darba veikšanai un prasmju pilnveidošanai, bet arī viņu darbaudzinātājiem, kolēģiem, ģimenes locekļiem un, galu galā, arī trim stipendiju ieguvējām 2012. gadā, kuras varēja vēlreiz pārdzīvot svinīgo brīdi un ziņot par gada laikā paveikto. Bet par to vēlāk.  

zv/zv448-1.jpg

M. Morkāna foto

Vispirms visa uzmanība tām augstajām personām, kas sēdēja pie prezidija galda – Latvijas eksprezidentei, stipendijas Goda patronesei akadēmiķei Vairai Vīķei–Freibergai, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim, žūrijas komisijas priekšsēdētājam akadēmiķim Jānim Stradiņam, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas programmu padomes priekšsēdētājam, LU rektoram akadēmiķim Mārcim Auziņam un, protams, L’OREAL Baltic ģenerāldirektoram, no iepriekšējām stipendiju pasniegšanas reizēm labi pazīstamajam Benuā Žilia kungam. 

Atklājot svinīgo notikumu, LZA prezidents Ojārs Spārītis izteica pārmetumu Latvijas valdībai, kura nerūpējas par valsts intelektuālā īpašuma saglabāšanu, un izteica gandarījumu par to, ka visas iepriekšējo gadu stipendiātes savas zinātnieka gaitas turpina Latvijā. Vai ar viņu kvalifikāciju nebūtu ko darīt ārzemēs daudz komfortablākos apstākļos? Šī ir tā bagātība, kura valstij būtu jālolo un jāatbalsta.

Akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka šī gada stipendiātes darbojas uz robežas starp fundamentālo un lietišķo zinātni, kur saredzams vistiešākais praktiskais labums, tādēļ atkrīt jautājums, vai valstij ir vai nav nepieciešama fundamentālā zinātne. Bez pirmās nebūtu otrās.

Mārcis Auziņš uzsvēra, ka zinātne ir veids, kā skatīties uz nākotni un nodrošināt sabiedrības un valsts attīstību nākotnē.

Žilia kungs atcerējās Mariju Kirī, pirmo sievieti, kura ielauzās vīriešu – dabzinātnieku bastionā. Šopavasar Parīzē 15. reizi starptautisko L’OREAL balvu pasniedza piecām izcilām zinātniecēm dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs – pa vienai no katra pasaules reģiona –, turklāt tajā vēsturiskajā telpā, kurā Marija Kirī nolasīja pirmo lekciju vīriešu auditorijai.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš priecājās, ka žūrijas darbs ar katru gadu kļūst apjomīgāks, jo strauji aug pretendentu skaits, šogad sasniedzot jau 43. (Salīdzinājumā 2011. gadā bija 34). No vienas puses, protams, žūrijai grūtāk, bet, no otras puses, prieks par to, ka ir tik daudz jaunu, patiesi talantīgu un zinātni mīlošu jaunu dāmu – ar daudzām starptautiskām publikācijām, referātiem starptautiskās konferencēs.

Un nu par pašām šīgada stipendiātēm. 4000 latu vērto stipendiju tradicionāli saņems trīs pētnieces. Zinātņu doktoru kategorijā tā ir bioloģijas zinātņu doktore Zane Kalniņa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, kura strādā pie jauna, ar asins analīzes palīdzību veicama testa izveides sekmīgākai prostatas vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai. Ir sagaidāms, ka šī testa precizitāte būs ievērojami augstāka nekā līdz šim izmantotajiem un ka tas dos informāciju arī par slimības agresivitāti, tādējādi palīdzot izvēlēties katram pacientam piemērotāku ārstēšanas veidu. Savus pētījumus Zane Kalniņa veic Vēža biomarķieru laboratorijā, kuru vada LZA korespondētājlocekle, prestižās Eiropas zinātnieku asociācijas Academia Europeae locekle, L’OREAL 2005. gada stipendiāte Dr. biol. Aija Linē, kura, iepazīstinot ar savu audzēkni un kolēģi, veltīja viņai daudz labu vārdu.

Doktorantu grupā vienu no stipendijām saņems Jeļizaveta Sokolovska, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste rezidente – endokrinoloģe un vienlaikus arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta Bioķīmijas grupas pētniece un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes doktorante. Viņas pētījumu objekts ir ģenētiskie, molekulārie un vides faktori, kuri ietekmē nieru bojājuma (diabētiskās nefropātijas) attīstību pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu. Preses relīzē žurnālistiem teikts, ka pētījums veicinās izpratni par diabētiskās nefropātijas iemesliem un attīstību, lai nākotnē varētu laikus noteikt un mazināt tās risku, kā arī attīstīt jaunas ārstēšanas metodes. Institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš bija sagatavojis veselu iepazīstināšanas referātu, kurā tika pieminēti gan Jeļizavetas vecaistēvs un vecāmāte – pazīstami ārsti (vectēvs bijis Rīgas Stradiņa universitātes prorektors), gan tēvs akadēmiķis Nikolajs Sjakste, LU Medicīnas fakultātes Bioķīmijas centra vadītājs, un māte Tatjana Sjakste – vadošā pētniece LU Bioloģijas institūtā, gan meitenes mērķtiecība un strādātgriba, sākot darbu OSI kā vienkārša laborante, kura izaugusi līdz pētnieka statusam. Turklāt – rets gadījums, ka zinātniece vienlaikus ir arī praktizējoša ārste.

Liāna Širmane ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, kura ir pilna apņēmības izzināt neorganisku luminiscences materiālu optisko īpašību izmaiņas atkarībā no daļiņu izmēra . Pētījumu rezultātiem paredzams plašs lietojuma spektrs – gan displejos un avārijas gaismas apzīmējumos, gan banknošu un identifikācijas dokumentu aizsargāšanā pret viltojumiem, gan bioloģijā un medicīnā – audzēju diagnostikā un ārstēšanā. Liāna studējusi Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, kur ieguvusi dabaszinātņu maģistra grādu fizikā un turpina studijas doktorantūrā. LU Cietvielu fizikas institūtā viņa sākusi strādāt kā asistente Cietvielu radiācijas fizikas laboratorijā, pēc tam – Funkcionālo materiālu fizikas un pielietojumu laboratorijā, kur kopš 2012. gada ir pētniece. Par viņas pētījumu praktisko pielietojumu var teikt, ka neorganiskie luminiscences materiāli ir galvenie komponenti daudzās gaismas un displeju sistēmās. Tie tiek plaši izmantoti dzīvsudrabu nesaturošos gaismas avotos, gaismas diodēs, izstarojošos displejos, tomogrāfos, jaunākās paaudzes saules baterijās un citur.

2912. gada stipendiātes Dagnija Loča, Elīna Škapare un Ilze Smeltere stājās kuplās un prominentās auditorijas priekšā, lai īsos ziņojumos pavēstītu par to, ko izdevies paveikt, izmantojot piešķirto materiālo atbalstu. Un ir, ko pavēstīt. Inženierzinātņu doktore Dagnija Loča pērn bija RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece. Pa šo laiku viņa kļuvusi par centra direktori, nelaiķa Rūdolfa Cimdiņa darba turpinātāju. Elīna Škapare aizstāvējusi promocijas darbu un kļuvusi par zinātņu doktori. Tuvākajā nākotnē promocijas darbu aiztāvēs arī Ilze Smeltere.

Prieks par jaunajām skaistajām un gudrajām dāmām (LZA prezidenta formulējums), kuras, kā tas kārtīgām Latvijas sievietēm pienākas, prot apvienot zinātni ar ģimenes rūpēm, bērniņiem (viņi sveica māmiņu ar puķītēm) un arī hobijiem (Liānai Širmanei ir rets vaļasprieks – kopā ar dvīņumāsu Jeļenu, kurā arī strādā LU Cietvielu fizikas institūtā, viņa audzina divus baltos Šveices aitu suņus un plūc laurus starptautiskās suņu izstādēs). Lai veicas arī turpmāk!

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 30-05-2013
Powered by Elxis - Open Source CMS