IN MEMORIAM

20-06-2013

Kazimirs Lapuška
09.11.1936 – 26.05.2013

2013. gada 26. maijā no mums šķīrās ilggadējs Latvijas Universitātes Astronomijas institūta zinātnieks, vadošais pētnieks, viens no Zemes mākslīgo pavadoņu fotogrāfiskās novērošanas un lāzerlokācijas pionieriem Latvijā un arī pasaulē Dr. phys. Kazimirs Lapuška.

Dzimis Sēlijā, 1936. gada 9. novembrī Dvietes pagasta “Ezermaļos”. Mācību gaitas uzsācis 1945.gadā Zariņu četrgadīgajā pamatskolā, turpinājis Dvietes septiņgadīgajā un Ilūkstes vidusskolā, kuru pabeidza 1955. gadā. Tajā pašā gadā K.Lapuška iestājas Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1960. gadā. Jau 1957. gada janvārī K.Lapuška sāka strādāt kā laborants fakultātes eksperimentālās fizikas laboratorijā, kura faktiski bija arī Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) novērošanas stacija un vēlāk kļuva par LVU Astronomiskās observatorijas sastāvdaļu. Tūlīt pēc universitātes beigšanas viņš sāka strādāt par Astronomiskās observatorijas jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1968. gadā M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Šternberga Astronomijas institūtā viņš aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju ”Pusautomātiska astronomisko negatīvu mērīšanas un aprēķināšanas iekārta”. No 1971. gada K.Lapuška bija ZMP novērošanas stacijas vadītājs, no 1979. līdz 1986. gadam – LVU Astronomiskās observatorijas vadītājs. Kopš 1970. gada viņš ir Starptautiskās Astronomu Savienības biedrs. K.Lapuška ir autors 60 zinātniskajām publikācijām, vienam Latvijas un trīs ārvalstu patentiem.

Kazimirs Lapuška visu savu zinātnisko darbību veltīja Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanai, precīziem to pozīcijas koordinātu mērījumiem, instrumentu izstrādē to veikšanai un novērošanas metodikai. 1957. gadā, būdams trešā kursa students, viņš piedalījās pirmā pavadoņa “Sputnik” novērošanā. Pirmais novērojums stacijas novērojumu žurnālā ir reģistrēts 1957. gada 8. oktobrī. 1960. gadā beidzot studijas, viņš savā diplomdarbā izstrādāja oriģinālu pavadoņu fotografēšanas kameru, kura bija pirmā šāda veida iekārta Padomju Savienībā un viena no pirmajām arī pasaulē. 60.–70. gados starptautisko kosmiskās ģeodēzijas programmu ietvaros K.Lapuška strādāja daudzās pasaules valstīs: Bolīvijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā, Ēģiptē, Francijā, Indijā, Japānā, Ungārijā, Vācijā un Somālijā, veikdams pavadoņu novērojumus, ierīkodams to novērošanas stacijas, kā arī apmācīdams un konsultēdams ārzemju speciālistus. Viņš ir piedalījos daudzu satelītu fotogrāfiskās novērošanas iekārtu izstrādāšanā, no kurām vispazīstamākā un veiksmīgākā izstrāde bija AFU–75, kura tika rūpnieciski ražota sērijveidā un uzstādīta daudzās pasaules valstīs dažādos kontinentos, tajā skaitā arī Antarktīdā. Bet jau nepilnus desmit gadus kopš pirmā pavadoņa palaišanas fotogrāfiskās metodes pamazām sāka aizstāt modernāka un precīzāka metode – satelītu lāzerlokācija, un arī šajā jaunajā virzienā K.Lapuška ņēma aktīvu dalību. INTERKOSMOS programmas ietvaros viņš piedalījās vairāku paaudžu lāzertālmēru izstrādē un ekspluatācijā. Pateicoties viņa pūlēm un neatlaidībai, 1987. gadā Rīgā tika uzstādīts trešās paaudzes lāzertālmērs LS–105, kurš sākotnēji tika projektēts Mēness lokācijai, bet praksē tika pielāgots un izmantots satelītu lokācijai. Regulāri novērojumi ar to tika iesākti 1989. gadā un nepārtraukti turpinās vēl joprojām. Visus šos gadus K.Lapuška ne tikai pats ņēma aktīvu dalību novērojumos, bet arī teleskopa un ar to saistītās aparatūras uzlabošanā kā piemēram pikosekunžu precizitātes laika intervāla mērīšanas iekārtas. Viņa atbildības izjūta, precizitāte un pamatīgums, ar kuru viņš piegāja darbam, deva rezultātus. Rīgas stacijas fotogrāfiskie un lāzerlokācijas pavadoņu mērījumi bija pasaules līmenī, un uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas lāzerlokācijas sistēma pilnvērtīgi iekļāvās pasaules satelītu novērošanas tīklā un līdz pat mūsdienām ir noturējusies pēc mērījumu precizitātes pasaules līmenī, veiksmīgi sekojot līdzi nozarē ienākošajām jaunajām tehnoloģijām.

Par sasniegtajiem rezultātiem Kazimirs Lapuška ir saņēmis daudzas balvas un atzinības, tajā skaitā arī starptautiskas, no kurām kā pēdējās var pieminēt no Eiropas Kosmiskās aģentūras, Japānas Kosmiskās telpas izpētes aģentūras, ASV Jūras kara flotes Pētnieciskās laboratorijas un Vācijas Zemes zinātņu institūta. 2007. gadā K.Lapuška saņēma LZA F.Candera balvu astronomijā par darbu kopu “Augstas precizitātes Satelītu lāzerlokācijas izstrādē un ieviešanā Latvijā un ārzemēs”, bet 2011. gadā kopā ar savu ilggadējo kolēģi M.Ābeli viņš saņēma LZA un Latvijas Patentu valdes Valtera Capa balvu izgudrotājiem par foto un lāzeraparatūras izveidi kosmisko objektu novērošanai.

Kazimirs Lapuška piedalījās LU Astronomijas institūta ģeodinamiskās stacijas darbā līdz pat savas dzīves pēdējām dienām.

LU Astronomijas institūts

Powered by Elxis - Open Source CMS