2013.gada 19.aprīlī notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde no cikla “2012. gada nozīmīgie zinātnes sasniegumi” , turpinot tradīciju nodaļas sēdēs noklausīties autoru paplašinātus pārskatus par pētījumu rezultātiem. LZA nosaukto 10 nozīmīgāko zinātnes sasniegumu skaitā (ZV, 14.janv., 2013), bija trīs, kuru līdzautori bija ĶBMZN locekļi.

Referātu “Autoantivielu repertuāra izpēte vēža pacientu serumā: nozīme diagnostikā, prognostikā un imunoterapijas efektivitātes prognozēšanā” nolasīja LZA kor.loc., LBMC vadošā pētniece Aija LINĒ. Pētījumu rezultātā atklātas jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai.

Autoantivielas pret vēža šūnu antigēniem ir atrastas visos ļaundabīgo audzēju veidos, kas līdz šim ir analizēti. Pateicoties to stabilitātei, specifiskumam un salīdzinoši vienkāršām noteikšanas metodēm, tās varētu būt labi biomarķieri vēža diagnostikai un, iespējams, arī slimības gaitas un terapijas efektivitātes prognozēšanai. Galvenās problēmas, kas kavē to izmantošanu klīnikā, ir saistītas ar to, ka autoantivielas pret katru atsevišķu antigēnu ir sastopamas samērā reti, kā arī to repertuārs daļēji pārklājas ar to, kāds sastopams iekaisuma slimību gadījumos. Lai risinātu šīs problēmas, tika sākti pētījumi ar mērķi identificēt reprezentatīvu skaitu antigēnu, pret kuriem autoantivielas veidojas melanomas, kuņģa un prostatas vēža pacientiem, un izstrādāt antigēnu mikrorindu tehnoloģiju, kas ļautu vienlaicīgi noteikt autoantivielu klātbūtni pret lielu skaitu audzēju antigēnu lielā skaitā seruma paraugu. Tika atrasti vairāk kā 1400 dažādi antigēni, kurus tālāk izmantoja antigēnu mikrorindu izgatavošanai. Starp atrastajiem antigēniem bija gan iepriekš zināmi, gan arī jauni antigēni, kas potenciāli varētu tikt izmantoti kā imunoterapijas mērķi. Lai noskaidrotu, kuras autoantivielas ir sastopamas tikai vēža pacientiem, mikrorindas tika testētas ar 240 dažādu audzēju pacientu un 100 praktiski veselu cilvēku serumiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tika izgatavotas fokusētas kuņģa vēža antigēnu mikrorindas un tās testētas ar 235 kuņģa vēža, 154 kuņģa čūlas vai gastrīta pacientu un 213 veselu cilvēku serumiem. Autoantivielu testa rezultāti spēj atšķirt kuņģa vēža un kontroles grupas paraugus ar 59% jutību un 91% specifiskumu, kas ir augstākie rādītāji starp līdz šim zināmajiem kuņģa vēža seroloģiskajiem biomarķieriem. Turklāt tas vienlīdz labi spēj detektēt agrīnas un vēlīnas stadijas audzējus, kā arī korelē ar īsāku dzīvildzi . Pašlaik tiek veikti līdzīgi pētījumi, lai atrastu autoantivielas, kas ir izmantojamas prostatas vēža diagnostikā kā arī slimības gaitas un imunoterapijas efektivitātes prognozēšanai melanomas pacientiem.

Pārskatā “Farmaceitiski nozīmīgu heterociklu netiešā C – H aktivēšana” LZA kor.loc. LOSI vadošais pētnieks Edgars SŪNA ziņoja par jaunas uz oglekļa–ūdeņraža (C—H) saišu aktivēšanu balstītas organisko savienojumu sintēzes metodoloģijas izstrādes gaitu un sasniegtajiem raultātiem.

C–H saišu tieša pārvēršana par C–C, C–N un C–O saitēm ir viens no lielākajiem izaicinājumiem organiskajā ķīmijā. OSI pētnieki atraduši efektīvu un lētu problēmas risinājumu, kas balstās uz hipervalentā joda savienojumu izmantošanu vara sāļu katalīzes apstākļos. Izstrādātā metode pielietojama aminogrupas tiešai ievadīšanai heterocikliskajos savienojumos un tāpēc tai plašs potenciāls pielietojums jaunu zāļvielu izstrādē, bioloģiski aktīvo dabasvielu analogu sintēzē un materiālzinātnē. Veiktie hipervalentā joda un vara katalizatora mijiedarbības mehānisma pētījumi liecina par metodes piemērotību arī C–C, C–O un C–S saišu veidošanai, paverot ceļu vispārīgas C–H aktivēšanas metodoloģijas izstrādei.

Par jaunām katalītiskām glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodēm pašu pārskatu pēc akad. Valda KAMPARA īsa situācijas raksturojuma sniedza RTU profesore Svetlana ČORNAJA

Biodīzeļdegvielas ražošanas izejviela ir rapšu eļļa, kuru visu biodīzeļdegvielā pārvērst neizdodas, jo veidojas blakusprodukts glicerīns (~ 10 % no kopējās produktu masas). Strauji augošais biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms liek meklēt arī jaunus alternatīvus glicerīna izmantošanas virzienus. Glicerīna šķidrās fāzes katalītiskā oksidēšana ar molekulāro skābekli varētu būt viena no perspektīvākajām glicerīna utilizācijas metodēm. Oksidējot glicerīnu ar molekulāro skābekli heterogēnu katalizatoru klātbūtnē, varētu iegūt virkni svarīgu un vērtīgu savienojumu, kas ir gala produkti vai izejvielas dažādos organiskās sintēzes procesos. RTU Lietišķās ķīmijas institūtā sadarbībā ar Neorganiskās ķīmijas institūtu izstrādātas jaunas, vienkāršas un ekonomiskas glicerīnskābes un pienskābes selektīvas iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli pallādija un platīna katalizatoru klātbūtnē. Metodes ir ekoloģiski tīras, jo skābeklis ir ekoloģiski tīrākais oksidētājs, un vienīgais oksidēšanas blakusprodukts ir ūdens. Izstrādāta jauna – ekstrakcijas–pirolītiskā metode uznesto katalizatoru sintēzei. Metode ļauj iegūt katalizatorus, kas ir aktīvāki un selektīvāki par tiem katalizatoriem, kas sintezēti pēc tradicionālām metodēm. Izmantojot izstrādātās metodes un oksidējot glicerīnu 1.25–2.5% Pd/Al₂O₃ katalizatoru klātienē, glicerīnskābi izdevies iegūt ar 72 – 78 % iznākumu pie pilnīgas glicerīna konversijas. 1.25% Pt/Y₂O₃ katalizatora klātienē izdevies iegūt pienskābi ar iznākumu 54 % pie glicerīna pārvēršanās pakāpes 86 % (labākie līdz šim zināmie rādītāji ir attiecīgi 9,7 % un 70 %). Izstrādātās glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, kā arī jaunās katalizatoru sintēzes metodes patentētas Latvijā un ES un var tikt izmantotas glicerīnskābes un pienskābes rūpnieciskai iegūšanai. Izstrādātā katalizatoru sintēzes metode nodrošina efektīvu nanostrukturēto pallādija un platīna uznesto katalizatoru sintēzi. Rezultāti apkopoti Eiropas un Latvijas patentos un 4 rakstos citējamos žurnālos.

Atreferēja zin.sekr. B.Ādamsone