Saruna ar Latvijas Universitātes zinātņu prorektoru akadēmiķi INDRIĶI MUIŽNIEKU

Sāksim ar to, ka noskaidrosim, kas tas BIRTI tāds ir.

Tas ir koncepts par to, kādai vajadzētu būt zinātnes infrastruktūrai un arī funkcionēšanai ne tikai Latvijā, bet Baltijas valstīs un varbūt visā Baltijas jūras reģionā. Izejot no konteksta, ka mēs esam relatīvi maza un nabadzīga valsts, tās lietas ir jākoordinē ar lielām Eiropas struktūrām. Ja Baltijā un Polijā kā tuvākajās ES dalībvalstīs zinātnes infrastruktūra ir vāja, tad ir jāatrod tie virzieni un niša, kur mēs varam specializēties.

No vienas puses, BIRTI ir tāda ideāla diskusiju platforma, lai noskaidrotu, kādas ir mūsu specializācijas iespējas un virzieni, kā padarīt zinātnes infrastruktūru pievilcīgāku un noderīgāku dažādu saimniecisko jautājumu risināšanai, jo viens no būtiskākajiem atpalicības iemesliem zinātnē mums ir tas, ka visu laiku esam ļoti atrauti no saimnieciskās piesaistes. Mūsu panākumi saiknē ar tiešajiem ražotājiem nav pārāk lieli. Tas ir vēl viens papildus posms BIRTI: kur attīstīt zinātnes infrastruktūru un specializāciju, kā vistiešākā mērā iesaistīt ražotājus. Nepastarpināti, nevis caur ministriju, asociāciju utt., bet tieši gala lietotājus. Vēl BIRTI atšķirībā no visām iepriekšējām programmām un koncepcijām runā arī par tehnoloģiju pārnesi un tai nepieciešamo infrastruktūru. Tas ir nopietns jautājums, jo visā neatkarības atgūšanas laikā, kaut arī mēs runājam par dažādiem tehnoloģiju parkiem un inkubatoriem, ar to saprotam lielākoties birojus, kuri palīdz atrast kontaktus, pieved internetu, varbūt mazliet nolaiž īres maksu, bet tas jau nav būtiskākais. Šībrīža situācijā būtisks ir tas, ka nav eksperimentālo darbnīcu, konstruktoru biroju, kur ir iekārtas, kas vairs nav gluži zinātniskas, bet ir lielāka mēroga, jau ļoti tuvu ražošanai – pilotiekārtas, tādas iekārtas, uz kurām var pierādīt kādu ideju, piemēram, uztaisīt miniteleskopu vai pārbaudīt kādu jaunu alus ražošanas procesu. Protams, to var taisīt arī pašā ražošanā, bet, ja tā ir noslogota ar savu pamatfunkciju, tai nav ne laika, ne iespējas atļaut uz savām iekārtām taisīt eksperimentus.

Tas ir starpposms, kas zinātnes reorganizācijā tika pilnīgi iznīcināts – visi konstruktoru biroji, eksperimenmtālās rūpnīcas.

Tieši tā, bet bez tā zinātnes pienesums ražošanai nav iespējams.

Ko nozīmē BIRTI abreviatūra?

Baltic Innovative Research and Technology Infrastructure – nosaukums angliski, jo tas ir starptautisks pasākums. Latviski tas būtu Baltijas inovatīvās pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūra. Galvenie punkti – koordinēt, specializēt, koncentrēt, modernizēt, kā arī tehnoloģiju pārnese un uzņēmēju piesaiste.

Kad radās BIRTI?

Ir tādas regulārās politiķu tikšanās valdību līmenī. 2009. gadā vai 2010. gada sākumā bija Baltijas valstu premjerministru tikšanās Igaunijā, kur igauņi izvirzīja domu, ka jātaisa Baltijas tehnoloģiju institūts, pamatā informācijas un komunikācijas tehmoloģiju jomā, kur varētu vienoties par informācijas apmaiņas tīklu un arī par speciālistu mobilitāti. Pēc tam krīzes iespaidā uzzinājām bēdu vēsti, ka ES kohēzijas fondi būs mazāki, tādēļ jāveido lieli projekti, kuros potenciāli apdalāmie reģioni, kā, piemēram, Baltijas reģions, varētu uzstāties kopīgi un prasīt kaut ko pa virsu lielu projektu īstenošanai. Paralēli parādījās arī Eiropas Komisijas uzstādījums, ka nevajag visiem darīt vienu un to pašu, bet nepieciešama specializācija. Zinātnē jāidentificē lietpratīgās specializācijas virzieni. Pēc tam bija vairākas augstskolu rektoru tikšanās, Zinātņu aksdēmijas līmeņa tikšanās, Izglītības un zinātnes ministrijas tikšanās. Visi saka: jā, miers, draudzība, festivāls, bet līdz ciešai sadarbībai viss attīstās ļoti lēni. Latvijā neaprobežojāmies tikai ar koncepta bīdīšanu, bet uztaisījām vēl arī BIRTI biedrību. Tātad, BIRTI, no vienas puses, ir koncepts, bet otras puses ir arī biedrība. Biedrībā šobrīd skaitās ap 70 organizāciju, tas nav atsevišķu individu klubiņš. Dibinātāji bija Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, BIORS – Zemkopības ministrijas lietišķo pētījumu institūts, Organiskās sintēzes institūts un Kardiologu biedrība. Šobrīd biedrībā ir gandrīz visas Latvijas zinātniskās institūcijas, kas grib sevi ieraudzīt attīstības perspektīvā, arī daudzi uzņēmumi, sākot ar Olainfarm un Grindex un beidzot ar jauniem inovatīviem uzņēmumiem. Turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Ir arī pa kādai viņu zinātniskai institūcijai.

Igaunijas un Lietuvas universitātes ir iesaistījušās?

No Lietuvas ir iestājusies viena augstskola, bet sadarbība turpinās. Pateicoties iepriekšējām sanāksmēm, ir parakstīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministriju saprašanās memorands par ciešāku sadarbību pētniecības un inovāciju attīstībā.

Vai BIRTI ideju koordinē ministrija?

Pagājušā gada beigās bija Ministru kabineta rīkojums par šī koncepta attīstību, un ministrijai tika uzdots izveidot BIRTI vadības grupu.

Kādas zinātņu nozares Latvijā varētu būt pārstāvētas BIRTI?

Trīs BIRTI avoti būtu lietišķā zinātne, tehnoloģiju pārnese un inovatīvie uzņēmumi. Un trīs sastāvdaļas vai virzieni būtu: biofarmācija jaunākā izpratnē, kas ietver sevī ne tikai jaunu zāļu sintēzi, bet arī šūnu terapiju un dažādas metodes un veidus, ne tikai medikamentozus, kā veicināt cilmes šūnu un organisma atjaunošanos, ilgmūžības spēju veicināšanu u.c. Šo klāsteri jeb sadarbības modeli attīstīšanas veicināšanai sauktu BioPharmaAlliance. Nākamais ir nanotehnoloģijas un enerģijas virziens, kas saistīts ar jauniem materiāliem un dažādām smalkajām tehnoloģijām, kuras var izmantot enerģijas iegūšanai (NanoTechEnergy). Te unikāla ir Salaspils saistībā ar magnetohidrodinamiku, radioķīmiju un iespēju to izmantot kodolsintezes jomā.

Vai tur būtu iekļauts arī ciklotrons, kuram ir tik gara un neveiksmīga vēsture?

Ciklotrons būtu kā saistošs posms. No vienas puses, neitronu avots un protonu starojuma avots materiālu un enerģijas pētījumiem un, no otras puses, arī radioizotopu medikamentu iegūšanas aparāts un jauno medicīnas tehnoloģiju pārbaudes instruments. Ciklotrons būtu uz robežas starp abiem pieminētajiem virzieniem. Trešais ir saistīts ar datortīklu tehnoloģiju, ar datu pārraides lietām. Tas būtu viedo tehnoloģiju klāsteris (BaltSmartTech). Latvijā ir viena unikāla infrastruktūra, ko vajag attīstīt, – tas ir Ventspils Radioastronomijas centrs, bet, starp citu, Baldones observatorija pēc savas būtības ir ne mazāk unikāla. Salaspils, Baldone, Ventspils – tās Latvijā ir tādas unikalitātes, kādu citur nav, bet mēs izliekamies to neredzam. Daži traki veči tur kaut ko dara... BIRTI analīzes rezultātā parādās pamatvirzieni, kas Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgi. Kaut vai tā pati molekulārā bioloģija, biomedicīna. Visur stipras ir materiālzinātnes, lāzeri. Datorlietas visur ir stipras, bet, tā kā vienmēr tuvumā ir vajadzīgs kāds maizes veikals vai RIMI, tad ir tādas lietas, kam ir jābūt visur, bet uz pamatizpratnes bāzes ir jāveido sava specializācija. Runājot par trešo virzienu, Latvijā mūsu izpratnē spēcīgi ir datu tīkli, datu apstrāde, pārraide un visādas inženiertehnoloģijas, kas balstās uz šādu tīklu lietošanu. Gudrais apģērbs, gudrās mājas vai tamlīdzīgas lietas. Tas, protams, ietver arī kompozītu materiālus, mēģinājumu iegūt no koka kaut ko lietderīgāku, vērtīgāku, ne tikai kurināmo, Visas loģistikas, visas uzraudzības, visas prognozes. Ne jau mežsaimnieks iet un uz zemes ar cirķeli mēra meža audžu platības. Viss notiek no augšas. Latvijas Universitātē uz jumta ir viens no precīzākajiem lāzera teleskopiem, kas sadarbībā ar zemu lidojošajiem Zemes mākslīgajiem pavadoņiem var nomērīt, par cik milimetriem gadā Universitāte pārvietojas tuvāk Baltijas jūrai.

Vai tiešām pārvietojas?

Pārvietojas, pārvietojas. Tas arī ir viens superīgs pētījumu virziens, ko mēs it kā nepamanām – tās ģeodēzijas un ģeoinformātikas lietas, kas rāda, ka Rīga ir uz divu plātņu robežas. Viens plātnes gals, sākot no Dienvidu tilta, kur ir lūzuma vieta, ceļas uz augšu, savukārt līča piekraste grimst. Protams, tas nav kā Kalifornijā, kas var aizbraukt ar visu Losandželosu.

Kāds ir BIRTI finanšu uzstādījums? Dabūt naudu no Eiropas?

Parādīt un pārliecināt, kā var saprātīgi izlietot visus iespējamos resursus. Protams, sākotnējā ideja bija tāda, ka būs kāda Eiropas nauda ārpus kohēzijas fondiem, ko varēs iegūt ar šādu lielu projektu palīdzību. Eiropas krīzes rezultātā šī ideja mazliet piezemējās, un vienīgais ceļš šādas, ar zinātni saistītas infrastruktūras, atttīstībai ir meklēt sadarbības iespējas, iekļaušanās iespējas lielajā “Horizon 2020” programmā, kurā, protams, ir infrastruktūras daļa, bet tā ir ļoti cieši tendēta uz vecajās Eiropas Savienības valstīs esošajām infrastruktūrām. Iespēja ar BIRTI palīdzību tām tik klāt ir tikai, veidojot partnerinstitūcijas ar šīm lielajām infrastruktūrām. Gan Salaspils daļa, gan radioastronomijas virziens var vismaz pretendēt uz šādu partnerinstitūciju attīstību. Bet tādā gadījumā pētniecībai ir jābūt ar Eiropas dimensiju, ļoti atvērtai. Uz Salaspili strādāt ar šķidrajiem metāliem jau šobrīd brauc gan vācieši, gan indieši.

Zinātnes un ražošanas starpposma infrastruktūra, par kuru mēs runājām sākumā, ir jārada pilnīgi no jauna.

To Eiropas Komisija saprot. Bija saruna Finanšu ministrijā, un EK uzskats ir, ka Latvijai 50 % no kohēzijas naudas ir jādod trim prioritātēm: lietišķās zinātnes un tehnoloģiju pārneses attīstībai, inovatīviem uzņēmumiem (inovatīviem, nevis šādiem tādiem!) un arī oglekļa emisijas samazināšanai. Latvijā oglekļa emisija ir gana maza, bet, protams, tur arī kaut ko var darīt. Sadalījums varētu būt tāds, ka no tiem 50 % seši procenti ir oglekļa emisijas samazināšanai, bet 44 % sadalāmi starp pirmajiem diviem virzieniem – lietišķiem pētījumiem un tehnoloģiju pārnesei un inovatīvajiem uzņēmumiem. Par to mūsu Nacionālās attīstības plāns klusē un cenšas izlikties, ka tur mums viss ir kārtībā, tikai kāds nieks ir jākoriģē. Taču arī to Eiropas Komisijas pārstāvji mums deva saprast ļoti skaidri – tas, ka jums tā nauda ir iedalīta, vēl nenozīmē, ka jūs to dabūsiet. Tikai tādā gadījumā, ja parādīsiet, ka spējat to lietderīgi izmantot. Mēs ļoti labi redzam šajā Eiropas finansējuma periodā, kas tūlīt beigsies, ka ir veselas paketes projektu, kas nemaz vēl nav atklāti. Līgumi ir noslēgti, bet nekas prātīgs nenotiek, jo nav bijusi laba iepriekšējā sagatavotība. Tā tas notiek ar kompetences centiem – uzsāk un atkal apstādina. BIRTI savā ziņā ir lielisks instruments, lai atbilstoši sagatavotos, pirms prasīt naudiņu. Es ceru, ka tas varētu izveidoties par nozīmīgu iniciatīvu, lai iekļautos kohēzijas programmā “Horizont 2020”un arī reģionālās attīstības programmās. 2014. gadā un 2015. gada 1. janvārī beidzas Eiropas Savienības programmas un iestājas lūzums līdz jaunu programmu atvēršanai. Viens no BIRTI mērķiem ir palīdzēt tiem, kas ir atbildīgi par darba projektu sagatavošanu, ātrāk pārlekt lūzumam, tāpēc ir nozīmīgi, ka BIRTI kā biedrība ar Finanšu ministrijas svētību sadarbojas ar Eiropas oficiālo konsultantu organizāciju, kas darbojas pie Eiropas Komisijas un Rekonstrukcijas un attīstības bankas –JASPER. Tās uzdevums ir palīdzēt lielu infrastruktūras attīstības projektu sagatavošanā, tieši strādājot ar kohēzijas fondiem. Līdz šim JASPER galvenokārt ir darbojies ar tādu lielu projektu kā ostas vai dzelzceļš ekspertīzi un uzraudzību. Viņi uzskata, ka tur viss tā kā būtu nokārtots un tagad varētu darboties tieši zinātnes infrastruktūras un inovāciju virzienā. Nosacījums ir, lai projekts būtu vismaz 50 miljonu eiro liels. Lietuvieši jau šajā struktūrfondu periodā ņemas ar savām piecām ielejām (pēc analoģijas ar Silīcija ieleju), kurās bija paredzēts sakoncentrēt pētījumu virzienus galvenos zinātnes centros, ko viņi sauc par ielejām. Mēs, protams, varētu viņus pārtrumpot un taisīt kalnus, jo Lietuvā kalnu nav, bet mums ir Ziepniekkalns, ir Torņkalns. (Torņkalnā plānots jaunais Latvijas Universitātes studiju un pētniecības centrs, bet Ziepniekkalnu nolūkojuši mediķi – Z.K.)

Kur Lietuvā atrodas tās ielejas?

Divas ir Viļņā – viena vairāk specializējas fizikā un neorganiskajā ķīmijā, otrs virziens saistīts ar biomedicīnu. Kauņā viena ieleja ir tīri inženieriska, otra – saistīta ar pārtiku un lauksaimniecību. Piektā atrodas Klaipedā un ir saistīta ar jūru un zvejniecību. Šim pasākumam bija paredzēti 600 miljoni eiro. Cik viņi no tā spēs izmantot, to redzēsim. Mūsu studenti uz turieni brauc, tur ir tā saucamās atvērtās laboratorijas. Aizbrauc, izmērī, ko tev vajag. Laboratorija par to maksu neņem, tieši otrādi, priecājas, ja kāds atbrauc. Brauc jau arī pie mums. Par Salaspili jau es teicu, uz turieni brauc ne tikai no Eiropas vien. Mūsu universitātes Ķīmiskās fizikas institūtā ir skenējošais elektronu mikroskops ar ārkārtīgi smalku izšķirtspēju, kuru bagātajos gados esam iegādājušies ar ministrijas atbalstu un uz kuru savus paraugus mērīt brauc gan igauņi, gan lietuvieši.

Ja lietuviešiem ir ielejas, kas ir igauņiem? Ūdenskritumi?

Lietuvieši un igauņi ir turīgāki par mums. Viņi saka – principā mums jau viss ir. Latvijā koordinētā veidā ir sapirkti dzelži un izkaisīti plašā reģionā. Zināt jau zinām, kur kas atrodas, bet aparatūras fiziska koncentrēšana vienuviet nes arī kritiskās masas efektu, kad var ātrāk cerēt uz rezultātiem. Tāpēc mēs ceram uz trim jau sākumā nosauktajiem centriem, proti, biomedicīnā un farmācijā, nanotehnoloģijās, radioķīmijā un kodolfizikā un inženierzinātņu informātikas tīklos, ieskaitot kosmiskos sakarus. Šobrīd tas nav paredzēts, bet cerams, ka pēc pašvaldību vēlēšanām BIRTI piedalīsies arī pašvaldības – Ventspils, Daugavpils, Jelgava, Rīga pats par sevi, arī Olaine ar domu, ka tajās vietās varētu attīstīt tehnoloģiju pārnesi. Tie profesionālās izglītības izcilības centri, kas tiks uztaisīti, būtībā būs pamats zemākā līmeņa tehnoloģiju pārnesei, kur jebkurš lauku jaunsaimnieks var atnākt un izmēģināt, kā uztaisīt ekstraktu no lācenēm vai jaunas presformas no kūdras. Vai interesantu dizaina risinājumu no koka, jo tehnoloģiju pārnese ir saistīta ar zināšanām, mūžizglītību. Ir jādara viss, lai BIRTI projekts aizietu, un arī jātic, ka aizies. Ja visu laiku tikai čīkstēs, ka mums nekā nav, tad arī nebūs.

Ar Indriķi Muižnieku sarunājās
Zaiga Kipere