Laureātes Linda Legzdiņa (pa kreisi) un Gundega Lināre    A.Edžiņas foto

5. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas gadskārtējās balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes vai ģeogrāfijas zinātnēs, kuras piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija, firma "ITERA Latvija" un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds. Diemžēl šī gada maijā mūžībā aizgājis šīs balvas pirmais laureāts (2001), izcilais biologs akadēmiķis Gunārs Andrušaitis. Bet, kā saka, dzīve rit tālāk, un katru gadu tiek apbalvoti gan gados jauni, bet jau sevi apliecinājuši zinātnieki, gan savā radošajā mūžā izcilus nopelnus guvuši zinātnieki un praktiķi.

Šogad tās ir divas dāmas - agronomijas doktore LINDA LEGZDIŅA no Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta un LLU docente, ainavu arhitekte GUNDEGA LINĀRE - topošo ainavu arhitektu guru, daudzu interesantu parku un apstādījumu projektu autore un arī dārzu un parku vēstures pētniece.

LZA prezidents Ojārs Spārītis savā uzrunā teica, ka tas ir simptomātiski, ka abas laureātes ir sievietes, jo sievietēm piemīt neatlaidība, darba mīlestība un neizmērojama pacietība, kas nepieciešama selekcijas darbā, un, gribētos prezidentu papildināt, arī bagātīga iztēle, lai gara acīm redzētu, kāds pēc gadiem izskatīsies šodien dēstīts parks vai kādu to bija iecerējuši parku un apstādījumu dižmeistari Kufalts, Zeidaks, Barons.

Miežu selekcionāre Linda Legzdiņa tika konkursam ieteikta, "ņemot vērā viņas veikto ieguldījumu laukaugu selekcijas videi draudzīgai, ieskaitot bioloģisko lauksaimniecību, attīstībā un miežu selekcijas veikšanā, pētījumos par dažādu jautājumu risināšanu bioloģiskās lauksaimniecības ieviešanā, veselīgas pārtikas ražošanai nozīmīgu kailgraudu miežu selekcijā un jaunu šķirņu izveidē, kā arī ieguldījumu vidi saudzējošas konvenciālās lauksaimniecības miežu šķirņu selekcijā." Atmetot kancelejisko rakstības stilu, var pakavēties pie vārdiem videi draudzīga, ieskaitot bioloģisko, lauksaimniecība un veselīga pārtika, un ar to viss būs pateikts. Lindas Legzdiņas kontā ir bioloģiskai lauksaimniecībai piemērotā miežu šķirne ‘Rubiola', Baltijas valstīs pirmā reģistrētā kailgraudu miežu šķirne ‘Irbe' un augstražīga lopbarības miežu šķirne ‘Jumara'.

Gundegas Lināres darba mūžs ir vijies no aspirantūras Nacionālajā (toreiz - LZA) Botāniskajā dārzā Salaspilī, cauri projektēšanas institūtiem un praktiskām projektu realizācijām Rīgā, ieskaitot Rīgas Kanālmalas rekonstrukciju, un dažādos Latvijas rajonos. Zinātniskā pētniecība saistās ar Rīgas parku un dārzu vēsturi un tās izcilākajām personībām, rūpe - atjaunojamās Rīgas pils dārza nākotne. Un, protams, nu jau vesela studentu armija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras specialitātē. Par savas darbības vadmotīvu Gundega Lināre nosauca latviešu ticējumu: ja puķes sētā krāšņi zied, tad saimniecība uzplauks, ja puķes nīkuļo, tad arī dzīvē neveiksies. Savukārt LZA prezidents Ojārs Spārītis līdzīgi izteicās par visas Latvijas zemi un cilvēkiem, kas to apstrādā - no viņiem ir atkarīga valsts un tautas nākotne.

Z. Kipere