Projekta informācija

15-07-2013

ESdok/Iguldijums_tava_nakotne.jpg

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts

"Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde"

Vienošanās Nr. 2010/0294/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/009

INFORMĀCIJA:

ERAF aktivitāte: 
 2.1.1.2. „Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās"

Projekta nosaukums: 
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde

Projekta īstenotājs: 
Latvijas Zinātņu akadēmija

Finansējums:

  • ERAF finansējums - 59 738 LVL


Projekta īstenošanas laiks:

01.01.2011 - 31.12.2013

Stiprina Latvijas zinātnes starptautisko atpazīstamību

Ar Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) atbalstu Latvijas zinātniekiem ir radīta iespēja piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencēs Eiropā, kā rezultātā ir būtiski palielinājies Latvijas zinātnisko publikāciju skaits starptautiski atzītos rakstu krājumos, kā arī izveidoti svarīgi zinātniskās sadarbības kontakti lauksaimniecības un meža zinātnes jomā.

Sagatavoti starptautisku zinātnisko projektu pieteikumi

Viens no svarīgākajiem projekta ieguvumiem ir atbalsts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) atpazīstamības veicināšanai un starptautisku zinātnisko projektu pieteikumu sagatavošanai. Projekta ietvaros sadarbībā ar ārvalstu partneriem ir sagatavoti deviņi projektu pieteikumi (ES Ietvara programmas, Leonardo da Vinci u.c.), un projekta plānotie rezultāti paredz, ka apstiprināti tiks vismaz trīs projekti. 2013.gada sākumā visi deviņi sagatavotie projekti jau ir iesniegti izvērtēšanai un rezultāti ir gaidāmi gada nogalē.

Viens no izstrādāto starptautisko projektu virzieniem ir saistīts ar lauksaimniecību - projektā paredzēts pētīt lauku vides problemātiku un dalīties ar projekta zinātniskajiem rezultātiem starptautiskā līmenī. Citi projekti pievēršas meža zinātnes jomai, piemēram, kopā ar vadošajiem Austrijas partneriem ir plānots realizēt apjomīgu, 3 gadus ilgi projektu, kas ietvers pasākumus meža nozares izpētei un meža politikas attīstībai. Bet ar citiem Austrijas partneriem - Austrijas sieviešu un meiteņu mentoringa asociāciju, plānots realizēt projektu, kas vērsts uz mentoringa attīstību akadēmiskā un zinātniskā vidē.

Kā stāsta LZA pārstāvji, konkurss projektu apstiprināšanai starptautiskā līmenī ir liels, turklāt - projektu izdošanās ir atkarīga ne tikai no projekta kvalitātes un sadarbības partneru kvalifikācijas, bet arī veiksmes. Piemēram, viens no projektiem par dabas parku izpēti nav izturējis konkursu, jo viena no dalībvalstīm nacionālā finansējuma trūkuma dēļ negaidīti izstājās no projekta. „Starptautiskie projekti ir ļoti riskanti, jo ir rūpīgi jāizvērtē, vai katrs no partneriem būs spējīgs šo projektu īstenot. Diemžēl finansiālas problēmas atbalstīt visus zinātnes projektus ir vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tādēļ arī gadās šādas situācijas, kad tiek pazaudēts kāds vērtīgs projekts," stāsta LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre Dr. Ieva Brence.

Latvija starptautiskās konferencēs parāda profesionālu līmeni

Projekta ietvaros tiek atbalstīts arī starptautisku konferenču apmeklējums, kas ir svarīga aktivitāte jebkuram zinātniekam un akadēmiskā personāla pārstāvim. Obligāts LZA projekta nosacījums, ka konferencē jāpiedalās ar lasījumu vismaz stenda referāta līmenī, un jāsagatavo zinātniskā publikācija par savu prezentācijas tēmu. Līdz ar to, projekts ne tikai palielina Latvijas zinātnes pētījumu atpazīstamību, bet arī sekmē starptautiski citējamu publikāciju skaita pieaugumu. Pēc būtības, zinātnisko rakstu sagatavošana, publicēšana un zinātnisko konferenču apmeklējums, ir katra zinātnieka pienākums, diemžēl ierobežotu finansu līdzekļu dēļ, Latvijas zinātnieki ne vienmēr var atļauties apmeklēt Eiropas zinātniskās konferences. Projekta īstenotāji norāda - tas ir patiešām liels ieguvums, ka projekts atbalsta konferenču apmeklējumu visā Eiropā. Rietumeiropas valstu konferences neformāli tiek vērtētas daudz augstāk, nekā Baltijas valstu zinātnes pasākumi, tādēļ šādu konferenču ieraksts zinātnieka CV ir ļoti vērtīgs.

Novērtējot Latvijas zinātnieku pieredzi zinātniskajās konferencēs, Ieva Brence atzīst, ka Latvijas referātu lasījumi starptautiskā līmenī ir vērtējami kā profesionāli: „Līmenis konferencēs ir ļoti dažāds. Ir redzēti zinātnieki, kas ne īpaši labi pārzina angļu valodu vai nav pietiekami detalizēti izpētījuši savu zinātniskā darba tēmu. Bet Latvija pēc šiem kritērijiem izskatās salīdzinoši labi. Pie veiksmes stāstiem jāmin tie gadījumi, kad pēc referāta nolasīšanas, zinātnieki saņem uzaicinājumi piedalīties konferencē arī nākamajā gadā un šoreiz - jau kā plenārsēdes dalībniekiem, bez dalības maksas. Mūsu zinātnieki tiek labi novērtēti, līdz ar to sadarbība turpinās."

Prioritāte - atbalsts jaunajiem zinātniekiem un doktorantūras studentiem

Izvērtējot kandidātus, kas pieteikušies dalībai starptautiskās konferencēs, projekta īstenotāji cenšas pēc iespējas vairāk atbalstīt tieši jaunos doktorantus. Stāsta Ieva Brence: „Viens no Zinātņu akadēmijas uzdevumiem ir jaunās paaudzes atjaunošana, jo mums zinātnē ir vajadzīgi jauni, spēcīgi un kompetenti cilvēki. Diemžēl, ne visiem doktorantūras studentiem ir pieejama Eiropas Struktūrfondu stipendija, tādēļ daļa studentu ir spiesti paralēli mācībām arī strādāt, līdz ar to viņu zinātniskā darbība nevar būt tik sekmīga. Mēs atbalstām spējīgākos doktorantus, kas nākotnē varētu tikt integrēti zinātnē, un šāds atbalsts konferenču apmeklējumam un zinātnisko publikāciju sagatavošanai, kā arī savas pētījuma tēmas padziļinātai izzināšanaišanai viņiem ir patiešām svarīgs."

Stāsta Ilze Dimanta, doktorante: „Piedalījos portugāļu ūdeņraža asociācijas rīkotajā konferencē par sasniegumiem ūdeņraža energotehnoloģijās (5th International Seminar /3rd Scientific Workshop - Advances in Hydrogen Energy Technologies: Key to Sustainable Energy Markets).  Konferences referātu spektrs bija ļoti plašs - sākot no ūdeņraža iegūšanas pētījumiem, uzglabāšanas, līdz pat izmantošanai, ekonomikai un sabiedrības informēšanai par ūdeņraža tehnoloģijām. Man kā tieši ūdeņraža iegūšanas jomas pētniecei bija ļoti interesanti uzzināt arī par ūdeņraža enerģētikas ieviešanas jautājumiem, to attīstību dažādās valstīs, kas raksturo infrastruktūras attīstību un tendences kopumā. Savukārt citi pētnieki man lūdza plašāk paskaidrot procesu norisi ūdeņraža iegūšanai bioloģiskā ceļā un no organizatoru puses arī tika piedāvāts nākamā gada konferencē izveidot atsevišķu referātu sekciju šai tēmai. Izdevās arī pārrunāt  Ūdeņraža  enerģētikas attīstību Eiropas valstīs ar Eiropas Ūdeņraža asociācijas (European Hydrogen Association) izpilddirektori Marieke Reijalt, ar kuru apspriedām tālākas sadarbības iespējas demonstrāciju projektu jautājumos. Būtiski bija arī tas, ka konferences ietvaros varēju publicēt zinātnisko rakstu".

Projekta ietvaros Latvijas zinātnieki starptautiskās konferencēs prezentēs vismaz sešdesmit referātus, tai skaitā piedalījušies nozīmīgos Eiropas līmeņa zinātnes pasākumos, kas pievēršas globālām lauksaimniecības nozares problēmām un attīstības scenārijiem. Viens no tādiem bija Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 24.Kongress, kurā Latvijas pārstāvji veidoja vienu no lielākajām delegācijām, prezentējot deviņus referātus un vairāk kā desmit posterus. Ar ERAF finansiālu atbalstu Latvijas akadēmiķiem bija iespēja piedalīties arī Francijas Lauksaimniecības akadēmijas 250 gadu svinībām veltīta zinātniskā konferencē, kuras ietvaros norisinājās arī Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības valdes sēde.

Dalība konferencēs ļauj atrast starptautisko projektu partnerus

Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga arī kontaktu veidošanai ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām, jo izveidotie kontakti paver iespējas nākotnē turpināt sadarbību kopīgu zinātnisko projektu realizēšanā. Konferencēs var satikt cilvēkus, kuri pēta līdzīgas tēmas, ir iedziļinājušies kādā noteiktā problemātikā, pie tam - tiekoties klātienē var pārliecināties par personisko saskaņu un spēju sastrādāties. Ieva Brence stāsta, ka konferenču apmeklējumi ir pavēruši daudz jaunas iespējas starptautisku projektu realizācijā: "Veiksmīgākie gadījumi ir tādi, kad kontakti, kas izveidoti konferencē, turpinās kā sadarbība starptautiska projekta realizācijā. Un pēdējā laikā mēs paši vairs meklējam partnerus, bet viņi sameklē mūs. Piemēram, šobrīd veidojam projektu kopā ar zviedru zinātniekiem, kuri vienkārši atsūtīja mums e-pastu ar piedāvājumu sadarboties. Kopā veidojam projektu sociālo zinātņu jomā, kas ir vērsts uz uzņēmējdarbības potenciāla izpēti lauku reģionos. Projekta aktivitātes paredz gan kopīgus seminārus, gan zinātnisko publikāciju sagatavošanu, kā arī izvērstu ziņojumu sagatavošanu, kur katra valsts novērtēs savas attīstības iespējas."

Projekta īstenotāji ir gandarīti par projekta ieguvumiem un pauž cerību, ka šādas aktivitātes tiks atbalstītas arī nākotnē. „Latvijā šāda atbalsta iespējas nav lielas - finansējumu zinātnisko rakstu sagatavošanai var iegūt no augstskolām vai Latvijas Zinātnes padomes, bet tādi atbalsta instrumenti, kas būtu vērsti uz starptautisko sadarbību, ir pieejami ļoti ierobežotā apjomā. Šis ir pirmais lielākais projekts, kas nodrošina atbalstu zinātnisko rakstu sagatavošanai un projekta pieteikumu sagatavošanai. Cilvēkiem, kas strādā zinātnē, tās ir ļoti svarīgas aktivitātes, tādēļ ceram, ka šāda veida projekti turpināsies arī nākotnē," norāda LZA pārstāvji.

Elīna Dumpe, Valsts izglītības attīstības aģentūra

Pēdējā atjaunošana 15-07-2013
Powered by Elxis - Open Source CMS