Ieskats Eiropas zinātnes dzīves koordinācijas notikumos

6-09-2013

Ar lielu gandarījumu varu atzīmēt bagāto faktu un iespaidu guvumu divos lielos Eiropas mēroga zinātnes dzīves koordinācijas pasākumos, kuros nesen man bija iespējams viesoties kā LZA pārstāvim.

No 29. līdz 30. aprīlim Berlīnes–Brandenburgas eksakto un humanitāro zinātņu Akadēmijā norisinājās “Eiropas Zinātņu akadēmiju” (All European Academies, jeb ALLEA) konference, kas bija veltīta lielu informācijas apjomu apstrādei, uzglabāšanai un izmantojumam (“Management of large data corpora”. To vadīja ALLEA prezidents prof. Ginters Štoks.

Klausoties konferences ziņojumus par arhīvu, bibliotēku un arī aktuālo zinātnisko pētījumu materiālu digitalizācijas politiku Eiropā, kā viens no būtiskiem vērojumiem izrietēja neizbēgamā atšķirība dažādu valstu iespējās digitalizēt un padarīt pieejamus savus arhīvus, bibliogrāfiskos retumus un dokumentus nevienlīdzīgo finansiālo un tehnisko iespēju dēļ. Dažādie referāti un uzstāšanās radīja divus secinājumus. Pirmais: valstis, kuras uzsāks totālu savu izziņas avotu digitalizācijas procesu, uz turpmākajiem gadiem kļūs atkarīgas no digitālās tehnikas evolūcijas un neizbēgamām finanšu investīcijām šo tehnisko līdzekļu modernizācijā, kas būs nepieciešama datu saglabāšanai, apstrādei un darbam ar digitalizēto avotu materiālu. Otrais: tā kā sabiedrības izglītības līmeņa nivelēšanās dēļ katastrofāli sašaurinās personu loks, kuras ir spējīgas strādāt ar oriģināliem vēstures avotiem, lasīt rokrakstus, kā arī interpretēt tekstus klasiskajās un svešvalodās, tad valstis ar “totālas digitalizācijas” īstenošanai nepietiekamu finansējumu būs spiestas rūpēties par arhīvu un bibliotēku materiālu tradicionālu saglabāšanu, nodrošinot klientam vai lasītājam tiešu piekļuvi dokumentiem un atļaujot ar tiem strādāt nepastarpināti. Lai gan šis “klasiskais” bibliotēku un arhīvu uzglabāšanas un izmantošanas paņēmiens no progresa viedokļa varētu tikt dēvēts par romantisku vai vecmodīgu, toties finanšu ietilpības ziņā tas izrādīsies visekonomiskākais.

Konferences dalībnieki dalījās pieredzē un apmainījās domām par mūsdienu iespējām virtuālajā pasaulē sekot zinātnisko institūtu pētījumu gaitai, darot jebkuram interesentam pieejamus laboratorisko analīžu rezultātus, izvirzītās darba hipotēzes un pašu meklējumu procesu. Atsaucoties uz klajā nākušo ASV izlūkošanas programmu, sekojot informācijas apmaiņai serveru lietotāju starpā, tomēr nacionālas un institucionālas nozīmes zinātnisko atklājumu un komercnoslēpumu saglabāšanas nolūkā Eiropas Zinātņu akadēmiju pārstāvji šobrīd vēl nebija gatavi vienoties par maksimālu atklātību novatorisku pētījumu izstrādes jomās un limitētas pieejas datu neierobežotu starptautisku pieejamību.

Trešais Eiropas Zinātņu akadēmiju konferences sarunu temats bija konstatējums, ka noteiktiem starptautiskā izvērtējuma un atzinības kritērijiem atbilstošiem un atzītos bibliometriskajos rādītājos iekļautie zinātnisko rakstu krājumi, žurnāli un publikāciju avoti vairs nav spējīgi operatīvi veikt savu funkciju un, ka to iespējas ir ierobežotas. Tādēļ no konferences dalībnieku puses tika izteikts rosinājums meklēt un radīt starptautiski atzītām publikācijām atbilstošus interneta resursus un veidot bibliometriskajiem kritērijiem atbilstošas un starptautiski atzītas interneta vietnes, rakstu krājumus, zinātniskās periodikas izdevumus. Paralēli šiem jautājumiem tika pievērsta uzmanība stingrāku ētikas kritēriju izvirzīšanai izglītojošās un pētnieciskās struktūrās, plaģiāta problēmai promocijas darbu un zinātnisku pētījumu rakstīšanā, kā arī pētījumu autortiesību nodrošinājumam. Kā viens no problēmas risinājumiem tika ieteikta iespējami operatīvākas informācijas aprites nodrošināšana starptautiskajās datu bāzēs.

ALLEA dalībvalstu eksperti savā darba grupā jau 2012. gadā pievērsa uzmanību un padziļināti pētīja Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās izglītības kvalitāti un konstatēja katastrofālu izglītības satura sašaurināšanās un izglītības kvalitatīvo rādītāju pasliktināšanās tendenci. Tā rada draudus gan vispārējai humanitāro un sociālo, gan arī dabaszinātņu un lietišķo zinātņu pēctecības nodrošināšanai. Tādēļ ALLEA eksperti uz zinātnē balstītas izglītības izvērtējuma pamata ir izstrādājuši rekomendācijas un rīcības plānu nacionālo izglītības sistēmu reformai un kvalitātes uzlabošanai. Viens no šīs rekomendācijas būtiskākajiem secinājumiem ir arī atziņa par eiropisko kultūras garīgo un ētisko vērtību, kā arī dabaszinātņu un lietišķās zinātnes pamatu apguves nepieciešamību skolu mācību programmās.

No 6. līdz 7. jūnijam man bija iespēja vēlreiz būt Hallē un Vācijas nacionālajā zinātņu akadēmijā Leopoldina piedalīties Eiropas Savienības zinātņu akadēmiju konsultatīvās padomes (EASAC) sēdē. Sēdē piedalījās Eiropas zinātņu akadēmiju delegācijas no 21 valsts un to vadīja EASAC prezidents Braiens Hīps. Dalībnieku un Eiropas zinātnē notiekošo procesu vērtētāju vidū goda vietā bija Vācijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Leopoldina prezidents Jorgs Hakers un Eiropas Zinātnes komisijas vadītāja un Hosē Manuela Barrozu padomniece zinātnes jautājumos Anna Glovere.

Šajā tikšanās reizē klātesošie pārrunāja darba grupās pētītās tēmas, kas ir kopējas visām ES valstīm, bet kuras konkrēti nesaistījās ar Vāciju kā sanāksmes norises vietu. Sanāksmē netika vērtēts arī katras ES valsts ieguldījums kopīgo procesu izpētē, bet darba grupu vadītāji sniedza kopējo pārskatu par skatījumu uz tādām izpētes problēmām kā Eiropas kontinenta adaptēšanās ekstrēmām mūsdienu klimata pārmaiņām, jūras ekoloģijas ilgtspējas jautājumiem. Domāju, ka Latvijas zinātnes darbiniekiem būtu interesanti uzzināt, kādas jaunas pētniecības tēmas turpmākajiem gadiem paredzētas EASAC dienas kārtībā, un tās būtu: 1) riski, ko ekoloģijai, zemes ģeoloģiskajai struktūrai un augsnei rada atkritumvielu vai kompensējošo materiālu ievadīšana zemes dzīlēs augstspiediena režīmā (fracking); 2) reto ķīmisko elementu un vērtīgo materiālu taupīšanas, savākšanas, utilizācijas un atkārtotas izmantošanas prakse; 3) neonikotinoīdu kaitīgā iedarbība uz biškopību un tās sekas lauksaimniecībā.

EASAC sanāksmju rīkošanas un tikšanās vietas izvēles tradīcija ir tāda, ka tuvojoties kādas valsts prezidentūras periodam Eiropas Savienībā, gadu iepriekš šī valsts uzņem EASAC dalībvalstu delegācijas un prezentē tām savu zinātnisko kapacitāti, tā dodot iespēju citām ES valstīm labāk izprast prezidējošās valsts spēku un arī iepazīt vājās vietas, novērtēt Austrumeiropas valstu integrācijas sekmes kopīgā ekonomiskā un zinātniskā potenciāla attīstīšanā. EASAC delegācijas viesosies Latvijā 2014. gada 22. un 23. maijā un Latvijas zinātnieku saimei ļoti negribētos ES delegāciju priekšā kaunēties par mūsu valsts politiskās valdības un izpildvaras nekonsekvenci zinātnes politikas īstenošanā, nespēju novērtēt zinātnes lomu un iespējas industrijas veicināšanā, nevēlēšanos pildīt nedz Zinātnes likumā garantēto, nedz arī ES institūcijām Briselē apsolīto budžeta finansējumu zinātnes kā valsts ekonomiskās attīstības pamata nodrošināšanā.

Ojārs Spārītis,
LZA prezidents

Powered by Elxis - Open Source CMS