(Akad. Jekaterinas Ērenpreisas referāta anotācija LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē 13.09.2013)

Akadēmiķis Jānis Oļģerts Ērenpreiss (1929–1996), latviešu citologs un onkologs, kopš 1971.g. vadīja Vēža šūnas bioloģijas laboratoriju un sarakstīja vairākas gan mācību, gan zinātniskās grāmatas. Savu pēdējo monogrāfiju angļu valodā “ Current Concepts of Malignant Growth, Part A. From a normal cell to cancer” viņš izdeva traģiskajā 1993.gadā par saviem līdzekļiem, kad zinātnes finansējuma sabrukuma dēļ viņa laboratorija faktiski pārstāja eksistēt. Šajā grāmatā (ko ar izdevniecības “Zvaigzne” atļauju tagad var aplūkot e–formatā (http://bmc.biomed.lu.lv/lv/petijumi/virzieni–un–grupas/vezaizpete/veza–izpete/j–erenpreisas–grupa/) viņš skaidri pauda uzskatu par vēža embrioloģisko izcelsmi, ko saistīja ar proto–onkogēnu darbību ontoģenēzē, it īpaši gametoģenēzē.

Jānis Ērenpreiss pauda uzskatu, ka šūnas embrionalizācija ir kanceroģēnēzes procesa būtība. Šī atziņa , kas tapa plaukstošajā vēža mutāciju teorijas ērā, kad visa uzmanība bija pievērsta tikai gēniem, stipri apsteidza savu laiku. Pēc 16 gadiem mēs faktiski esam nonākuši pie to apstiprinājuma tagadējā vēža cilmes šūnu izcelsmes traktējumā, kur akcents tiek pārnests no genotipa uz fenotipu un epiģenētisku regulāciju. Pēdējā desmitgadē vēža pētījumos ir notikusi vesela revolūcija. To veicināja izpratne par vienīgi vēža mutāciju teoriju neauglīgumu, jo vēža šūnās mutācijas ir desmitiem un pat simtiem, tās ir ļoti dažādas, un galvenais, uz tām balstīta pieeja nenoveda pie apmierinošām ārstēšanas metodēm. Tieši epiģenēzē tika atklāts kopsaucējs ģenētiskai vēža daudzveidībai – metastātiskais fenotips (pazīmju kopa), kad nekustīgas epiteliālas šūnas iegūst spēju pārvietoties, kas raksturīgs metastāzēšanai uz attālajiem orgāniem, kļūst rezistentas pret ārstēšanu, kas finālā noved pie slimnieka nāves. Tieši šis fenotips ir saistīts ar šūnas embrionalizāciju, šodienas traktējumā – embrionālā tipa cilmestības iegūšanu. Daudzi fakti tika iegūti tepat Rīgā, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, plašā starptautiskā sadarbībā ar Eiropas un ASV zinātniekiem. It īpaši atzīmējama sadarbība ar Marku Kregu (M. Cragg) Southemptonas Universitātes slimnīcā, kas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus. Mūsu laboratorijā tika atklāta meijozes un embrionālās cilmestības aktivācija limfomu un citu audzēju šūnās, ko veicina jonizējoša apstarošana, un kas liecina par embrionalizāciju. Šis process notiek uz neleģitīmas šūnu poliploīdizācijas fona, ko pieļauj svarīgākas mutācijas, kas izslēdz tumoru kontroli. Tika atklāts, ka tad šūnas ieiet poliploīdizācijā, kas cikliski mijas ar de–poliploīdizāciju, kā rezultātā veidojas gigantšūnu pectēči, kas atgriežas dalīšanās ciklā, atkal un atkal atjaunojot nemirstību (embrionalizējoties). Šis process tika nosaukts par ‘Vēža šūnas dzīves ciklu’. Iegūtie rezultāti izskaidro vēža šūnu rezistences mehānismu ar to embrionalizāciju, kas, diemžēl, pastiprināti notiek ārstēšanas gaitā, izmantojot audzēju destrukcijas metodes. Kopš pirmās publikācijas kopā ar sadarbības partneriem no Anglijas un Vācijas (Kristine Salmina, Eriks Jankevics, Anda Huna, Dmitry Perminov, Ilze Radovica,Tetyana Klymenko, Andrey Ivanov, Elina Jascenko, Harry Scherthan, Mark Cragg, Jekaterina Erenpreisa (2010) Up–regulation of the embryonic self–renewal network through reversible polyploidy in irradiated p53–mutant tumour cells. Exp Cell Res 316:2099– 2112) šīs atziņas tika apstiprinātas jau vairākās citās pasaules laboratorijās uz vairāku tipu audzējiem, gan uz šūnu, gan uz slimnieku materiāla. Pētījumu rezultātā tapa Kristīnes Salmiņas promocijas darbs.

Referātā tika parādīta arī akad. J.Ērenpreisa analīze par ontoģenētisku saikni starp novecošanos un malignu transformāciju. Arī šīs atziņas izrādījās pravietiskas. Tika novērots paradoksāls cilmes vēža šūnu regulācijas mehānisms, kas tiek īstenots ar pretējiem (novecošanās un cilmestības) regulatoriem un notiek ar nelineāru termodinamiku. Šajos pētījumos iesaistīts gan angļu PhD students Tomas Jackson, gan LU doktorante Anda Hūna.

Jau pēc Jāņa Ērenpreisa pāragrās nāves veikto pētījumu rezultāti par audzēju rezistences mehānismiem un vēža šūnas dzīves ciklu ir publicēti 25 zinātniskos rakstos (t.sk. 7 apskata rakstos) starptautiskos žurnālos, ziņoti daudzās starptautiskās konferencēs (48 tēzes). Ir prieks par to, ka galvenie atklājumi un izvirzītās hipotēzes ir apstiprinājušās, ka ir apstiprinājušās arī Jāņa Ērenpreisa idejas, un darbs, kam viņš veltīja savu mūžu, tiek turpināts.

J.Ērenpreisa