55 gadi par astronomiju Latvijā un pasaulē

4-10-2013

Baltijā vienīgais astronomijas populārzinātniskais gadalaiku izdevums “Zvaigžņotā Debess” (ZvD) – izcilā zinātnes propagandētāja Jāņa Ikaunieka (1912–1969) iecerēts un par ierastu parādību izveidots un, pateicoties otrā atbildīgā redaktora Artura Balklava (1933–2005) pūlēm un augstajai savas misijas apziņai skaidrot un popularizēt jaunākos zinātnes sasniegumus, zinātnes reformēšanas gados noturēts, – nu jau pārkāpis 55 gadu slieksni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta žurnāla “Zvaigžņotā Debess” nupat iznākušajā 221. numurā jeb 2013. gada Rudens laidienā lasām, ka ar orbitālajiem teleskopiem ne tikai atrod citu zvaigžņu planētas, bet arī novērtē to īpašības, kā, iegādājoties vienvirziena biļeti, “kļūt par fermeri uz Marsa”. Šai numurā ir 50 gadu atskats pagātnē par Valentīnas Tereškovas – pirmās sievietes gatavošanos lidojumam kosmosā, stāstīts arī par to, kā kvantu mehānikas pamatlicēju Verneru Heizenbergu ir ietekmējusi matemātikas un fizikas mācīšana humanitārajā ģimnāzijā, par to, kā lasītāji vērtē “Zvaigžņotās Debess” laidienu saturu, un par debess spīdekļu, tostarp komētu saskatīšanu un novērošanu šoruden. Jaunākā ZvD laidiena beigu daļā ievietots apjomīgs tematiskais rādītājs par žurnāla saturu pēdējos piecos gados. Ikgadējā pielikumā – Astronomiskais kalendārs 2014. gadam (jau 61. gadagājums), kas ar sava laika ievērojamu zinātnieku – Kalifornijas universitātes (ASV) Astronomijas departamenta administratora prof. Otto Struves (1897–1963) un Laplatas universitātes (Argentīna) prof. Leonīda Slaucītāja (1899–1971) – autogrāfu reprodukcijām liecina par Latvijas astronomu iespieddarbu kādreizējo izplatību pasaules astronomijas centros.

“Mēs neesam komerciāls izdevums, un mūsu saturs nav orientēts uz ātri aizskrienošām ziņām. Ikviens sagatavotais numurs ir ar paliekošu vērtību un droši var ierindoties mājas vai skolas bibliotēkas plauktā. Šķiet, ka lasītāji to novērtē, jo žurnālam ir ne tikai stabils lasītāju loks, bet rakstu tematikas rosinātāji bieži vien ir tieši lasītāji.

Mūsdienās viss kļūst elektronisks. Šis “Zvaigžņotās Debess” jau 56. Rudens ir papīra formātā, bet pēc neilga laika tas nokļūs Latvijas Universitātes elektroniskajā krātuvē, kas ir brīvi pieejama ikvienam interneta lietotājam. Jau šobrīd tajā ir pieejami visi ZvD numuri kopš 2001. gada.” (Mārtiņš Gills, ZvD atb. redaktora vietnieks, – ZvD (221), 2013, 1).

ZvD neapstrīdams ieguldījums ir Starptautiskā Astronomijas gada 2009 informatīvajā nodrošināšanā un arī iesaistīšanās Eiropas Dienvidobservatorijas (ESO) astronomijas popularizētāju tīklā jeb ESON (ESO Network)ESO mazās tīmekļa vietnes lapu sagatavošanā. ESO latviskās lapas kopš 2012. gada nogales ir pieejamas: http://www.eso.org/public/latvia/, http://www.eso.org/public/outreach/partnerships/eson.html. Tieši ZvD uztur dzīvu latvisko astronomijas terminoloģiju.

Pirms 10 gadiem “Zvaigžņotās Debess” Redakcijas kolēģijas pieņemtais Aicinājums par dabaszinātņu sasniegumu popularizēšanu ir īpaši svarīgs jaunatnes piesaistīšanai, lai, Eiropas Savienībā paveroties jaunām iespējām, Latvijas valsts nepaliktu bez savas zinātnes un zinātniekiem, un ir aktuāls joprojām: Zinātnes Vēstnesis,2003. g. 10. okt., 18 (268) http://www.lza.lv/ZV/zv031800.htm#11.

Paldies autoriem, kas uzskata par savu godu publicēties gadalaiku izdevumā, pēdējos gados nesaņemot nekādu atlīdzību, ZvD izdošanas nodrošinātājiem, sevišķi Latvijas Universitātei, un, protams, lasītājiem, kuru nezūdošās intereses dēļ arī turpinām iznākt.

Joprojām pārliecībā, ka bez populārzinātniskās literatūras izdošanas nav iedomājama visaugstākās raudzes latviešu eksakto un humanitāro zinātņu speciālistu veidošanās un izaugsme, “Zvaigžņotā Debess” (dib. 1958. g.): www.lu.lv/zvd/, www.astr.lu.lv/zvd/, digitālais arhīvs http://ejuz.lv/zvd.

Andrejs Alksnis, ZvD redakcijas kolēģijas loceklis kopš 1958. gada,

Irena Pundure, ZvD atb. sekretāre kopš 1988. gada.

Powered by Elxis - Open Source CMS