AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS ŠŪPULIS ARĪ JELGAVĀ

4-10-2013

J. Stradiņš

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS ŠŪPULIS
ARĪ JELGAVĀ

(uzruna Latvijas lauksaimniecības augstākās izglītības 150 gadu jubilejas svinīgajā sēdē,
LLU, Jelgavā 2013. gada 20. septembrī)

Augsti godātais Rector Magnificus, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezident, ministri, ekselences, profesori, docētāji, studenti, svinību viesi!

Šī diena ir skaists turpinājums Latvijas augstākās izglītības 150 gadu jubilejas atzīmēšanai, kas sākās pērnā rudenī Rīgā ar Rīgas Tehniskās universitātes (kādreizējā Rīgas Politehniskā institūta) 150 gadu jubileju. Taisnību sakot, svinēšanai būtu jāilgst 3 gadi, jo jau 1861. gadā imperators Aleksandrs II parakstīja augstskolas nolikumu, 1862. gadā sākās mācības sagatavošanas kursos un izstrādāja plānus studijām, bet tikai 1863./64. gadā atklāja Inženieru, Ķīmijas un Lauksaimniecības fakultātes (nodaļas), tādēļ reāls iemesls šīsdienas svinībām ir.

Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā dzima Rīgā, Politehnikuma ietvaros, darbojās tajā 55 gadus. Tur strādāja ievērojamie profesori Karls Hēns, Jegors Zīverss, Voldemārs Knīrims, Georgs Tomss, Fedors Buholcs un daudzi citi, faktiski visi tie bija Baltijas vācieši, mācības notika vācu, vēlāk krievu valodā, citu skaitā lekcijas arī lauksaimniekiem lasīja izcilākais latviešu zinātnieks Pauls Valdens, kura 150-gadi atzīmēja UNESCO pasākumu līmenī. Taču studentu vidū bija ne mazums latviešu, 1912./13. m. g. jaunuzņemto studentu skaitā bija jau 40% latviešu. RPI absolventi ir Jānis Bisenieks, Hugo Celmiņš, Paulis Lejiņš, Jānis Bergs, Jānis Mazvērsītis, Pauls Galenieks, Pēteris Delle, Arvīds un Alfrēds Kalniņi, Arvīds Lepiks, Kārlis Bambergs, ģeodēzists Alvils Buholcs, purvu pētnieks Pēteris Nomals un citas slavenības, bez kuriem nav domājama jaunās Latvijas zinātne un politiskā dzīve.

Kad uz vecā RPI bāzes 1919. gadā izveidojās Latvijas Augstskola (vēlākā Latvijas Universitāte), tad pirmā no latviskajām fakultātēm bija tieši lauksaimniecības fakultāte, kur sāka strādāt latviešu mācībspēki Jānis Bergs, Pēteris Nomals, Augusts Kirhenšteins, Paulis Lejiņš, jau Stučkas laikā. Paulis Lejiņš 1919./20.g. bija pirmais LA prorektors, J. Bergs – pirmais LA Lauksaimniecības fakultātes dekāns, kuram drīz sekoja Paulis Lejiņš. Viņš bija LF dekāns arī 1934./36. m. g., kad Kārlim Ulmanim LU piešķīra lauksaimniecības un tautsaimniecības goda doktora grādus un kad pēc Ulmaņa ierosmes tika pieņemts lēmums pārcelt lauksaimniecības fakultāti uz atjaunoto Jelgavas pili, Viestura piemiņas pili. Paulis Lejiņš izveidoja priekšzīmīgu lopkopības izmēģinājumu fermu Rāmavā, kur iezīmēsim viņa piemiņas ozolu. Jānis Bergs radīja zemkopības mācību bāzi Vecaucē. Gribu atzīmēt arī faktu, ka slavenā Serumstacija, kas ražoja potes, serumus un pat insulīnu, arī eksportam, tika izveidota 1923. gadā Lauksaimniecības fakultātes sastāvā, un tās dibinātājs Augusts Kirhenšteins bija pats pirmais cilvēks, kas tajā pašā gadā guva zinātņu doktora grādu Latvijā, tā kā viņš pieminams ne tikai ar savu neveiksmīgo darbošanos politikā vien.

Pirmskara Latvija izvirzījās ar savu teicamo sviesta un bekona eksportu pirmajās vietās tālaika Eiropā, un tas ir arī zinātnieku – praktiķu nopelns.

Lauksaimniecības fakultāte funkcionēja Latvijas Universitātes sastāvā 20 gadus. No tās zinātniekiem pirmskara posmā, kuru vairums turpināja darboties kopš 1939. gada Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, atzīmēsim profesorus un docentus Apsīti, Delli, Starcu, Kveldi, Bokalderu, Eglīti, Rizgu, Sudrabu, Egonu Dārziņu, Lepiku, Vārsbergu, Kulitānu, Dzeldi, Mazvērsīti, Eiženu Ostvaldu, Arvīdu Kalniņu, Melderi un daudzus citus, kuru vārdi palikuši vēsturē. Bet JLA īstenais dibinātājs, dibināšanas rosinātājs bija izcilais agronoms, ekonomists un valstsvīrs Kārlis Ulmanis, kurš, manuprāt, būtu pelnījis arī pieminekli Jelgavā, piemēram, pie LLU – tieši kā Zemgales patriots.

Rektora prof. Skujāna runā un, droši vien, vakardienas konferencē ir ticis izvērtēts pēckara posms, pēc 1945. gada, kad LLA darbojās gan Rīgā, gan Jelgavā, taču šodien es gribētu te vēl uzsvērt tieši Jelgavas izšķirīgo lomu zinātnes tapšanā mūsu valstī. 1775. gadā pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona dibinātā Jelgavas Academia Petrina, vēlāk cildenā ģimnāzija ir faktiski bijusi pirmā augstskola Latvijā ar ļoti augstu zinātnisko līmeni, kura uz īsu laiku, 1800./1801. g. pat mēģinājusi pārtapt īstā oficiālā universitātē Universitas Mitaviensis – paldies LLU vadībai, ka šis fakts 2010. gadā atspoguļots piemiņas plāksnē pie vēsturiskās Jelgavas pils ieejas.

Pētera akadēmijā par goda profesoru ekonomikā darbojās ievērojamais apgaismotājs un dzimtbūšanas kritiķis Johans Georgs Eizens, kurš ir arī viens no pārtikas produktu – sakņaugu un zāļu konservēšanas un žāvēšanas pionieriem Eiropā – šo viņa nopelnu, par kuru Eizens saņēma Polijas un Prūsijas karaļu medaļas – esmu atzīmējis savā grāmatā par zinātnes sākotni Latvijā. Latviešu dzimtcilvēka dēls, Pētera akadēmijas pirmais absolvents Ernsts Johans Bīnemanis bija pirmais latviešu tehniķis un izgudrotājs – zibensnovedēju, globusu, mongolfjē gaisa balonu aerostatu konstruktors, kurš pārtulkoja un izdeva arī Dž. Mēdžera brošūru par Jelgavas ūdensapgādi. Jelgavas ģimnāzijas profesors Magnuss Georgs Paukers izstrādāja mazāko kvadrātu metodi fizikālo mērījumu apstrādei un deva ievērojamāko darbu par Krievijas mēriem un svariem, tika ievēlēts par Pēterburgas ZA locekli un saņēma Demidova prēmiju. Viņš arī organizēja Jelgavā pirmo mērniecības apmācību ģimnāzijā, bet 1835. gadā ģimnāzijā tika atvērtas meža klases, kas pastāvēja līdz 1863. gadam un sagatavoja kurzemniekus iestājai Pēterburgas Mežu akadēmijā. Jelgavas mežu mācības pasniedzējs Ādolfs Bode, kas pirmais Latvijā pamatoja kūdras iegūšanu, kļuva par vienu no pirmajiem Mežu akadēmijas profesoriem Pēterburgā.

Tādā kārtā Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija zināmā mērā uzskatāma arī par ekonomikas un lauksaimniecības zinātnes šūpuli Latvijā. Būtu vēsturiski pareizi, ja Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā atzītu sevi par šīs akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina idejisko mantinieci, kur strādājuši patiešām izcili zinātnieki un kuru absolvējuši ievērojamie latvieši – Juris Alunāns, Krišjānis Barons, Kārlis Mīlenbahs, Vilis Olavs, Andrievs Niedra, Jānis Čakste, Ādolfs Alunāns, Ģederts Eliass, Jānis Bisenieks, tautsaimnieks Kārlis Balodis, ķīmiķi Gustavs Vanags un Mārtiņš Eduards Straumanis, vēsturnieki Kārlis un Jānis Straubergs un daudzi citi.

Tad Jelgavas universitāte pavisam drīz, pēc 12 gadiem, varētu svinēt ne tikai 150, bet 250 gadu jubileju 2025. gadā! Un tad 2025. gadā mums rastos iegansts otrreiz nosvinēt Latvijas augstākās izglītības ne jau vairs 150. gadus, bet 250 gadus, turklāt ne Rīgā, bet Jelgavā, izceļot Eiropas apgaismības atstarus mūsu zemē.

Nezinu, vai akadēmiskām tradīcijām īsti atbilda tas, ka Rīgas Tehniskā universitāte pērn, savā jubilejas reizē, pasludināja par saviem goda biedriem post mortem bijušos audzēkņus – jau sen mūžībā aizgājušos Frīdrihu Canderu, trīsfāžu strāvas izgudrotāju Doļivo–Dobrovoļski, politiķus Zigfrīdu Meierovicu, Hugo Celmiņu, Polijas prezidentu profesoru Moscicki. Taču varbūt pēc 50 gadiem šis novēlojums būs piemirsies, un slavenie uzvārdi ieguls augstskolas paliekamā atmiņā.

LLU 150 gadu jubilejā vēlos atkārtot aicinājumu, ko pirms dažiem gadiem, 2008. gadā, izteicu jau Jelgavas pils jubilejā. Proti, iedibināt medaļu hercogu Bīronu piemiņai – Ernsts Johans cēla šo brīnišķīgo pili, viņa dēls Pēteris Bīrons bija zinātņu un mākslu mecenāts – un tāpat iedibināt medaļu Jura Alunāna piemiņai.

Juris Alunāns bija Jelgavas ģimnāzijas absolvents, kurš vēlāk studējis Pēterburgas Mežu akadēmijā un tur sācis vākt herbāriju, lai to nodotu “nākamajai latviešu zemkopības akadēmijai”. Viņš bija arī latviešu mākslas dzejas pamatlicējs ar savām Jelgavā tapušajām un izdotajām “Dziesmiņām” (1856), no kurām līdz šim mēs it bieži dziedam “Nevis slinkojot un pūstot”, viņš bija un pirmās latviešu tautsaimniecības grāmatas sacerētājs, pirmais latviešu valodas izkopējs, vēl pirms Ata Kronvalda. Mēs šodien, arī te universitātē lietojam Alunāna jaundarinātos latviskos vārdus: zemkopība, rūpniecība, skolotājs, skolnieks, apziņa, veikals, ārzemes, pētnieks, kokvilna, galms, kaislība, starpnieks, burts u.c. Tieši šodien ir Eiropas valodas diena, un moderno latviešu valodu izkopt sāka Juris Alunāns.

Bīrona medaļas varētu piešķirt par nopelniem zinātnes un mākslu veicināšanā, Alunāna medaļas – par nopelniem latviešu valodas izkopšanā un pašapziņas celšanā. Tā būtu lieliska saite ar Jelgavas vēsturi, ar Latvijas vēsturi un reizē arī apliecinājums, ka Jelgavas universitāte, LLU (Latvijas labākā universitāte, kā jūs to mīļi dēvējat), rūpējas ne tikai par lauksaimniecības un mežu zinātni, bet arī par latviešu izglītību, kultūru un vēsturisko atmiņu visplašākajā nozīmē. Tam būtu arī starptautiska nozīme, jo medaļas varētu piešķirt arī ārzemniekiem.

Mani ļoti iepriecina, ka LLU studenti ir savas Alma mater patrioti, ka Jelgava laikam ir pati studentiskākā pilsēta Latvijā, Latvijas studentu īsta vienotāja. Lai jums allaž veicas te, Jelgavā! Esat stipri arī nākamajos 50 gados!

Vivat, crescat, floreat, Universitas Mitaviensis/Jelgaviensis !

Powered by Elxis - Open Source CMS