Ziņojumi LZA Senāta sēdē 2013.gada 8.oktobrī

Bērnu veselība Latvijā: zinātniskie un organizatoriskie izaicinājumi

LZA korespondētājlocekle,
Dr. habil. med., prof. Dace Gardovska,
RSU Pediatrijas katedras vadītāja,
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja

Īss biogrāfisks pārskats. Prof. Dace Gardovska (Lapsiņa) dzimusi 1952. gada 30. decembrī Rīgā bērnu ārstes un inženiera–izgudrotāja (vēlāk habilitētā tehnisko zinātņu doktora, emeritēta zinātnieka un 103 izgudrojumu autora) ģimenē. Skolas gaitas sāktas Jūrmalas 3. vidusskolā (1960 – 1968), bet vēlēšanās iegūt labāku izglītību aizved uz Rīgas L. Paegles 1. vidusskolu (1968 – 1971) matemātikas–fizikas novirziena klasi, kuru beidz ar zelta medaļu. Pēc vidusskolas – studijas Rīgas Medicīnas institūtā, Pediatrijas fakultātē (1971 – 1977), kuru beidz ar izcilību un kļūst par ārstu–pediatru. Pēc institūta beigšanas turpina studijas Rīgas Medicīnas institūta klīniskajā ordinatūrā (1977 – 1979), bet interese par zinātni veicināja jau pēc gada paralēli ordinatūrai uzsākt studijas Ļeņingradas I. Sečenova Evolūcijas fizioloģijas un bioķīmijas institūta neklātienes aspirantūrā (1978 – 1982). 1983. gadā tiek aizstāvēta medicīnas zinātņu kandidāta disertācija Kirova v. n. Kara Medicīnas akadēmijā Ļeņingradā, uz tā pamata 1992. gada 1. oktobrī Latvijas Medicīnas akadēmijā piešķirts medicīnas doktora zinātniskais grāds. Disertācijas tēma: Galvas smadzeņu asinsvadu reaktivitāte agrīna vecuma bērniem. Pēc klīniskās ordinatūras beigšanas uzsāk darbu Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimības katedrā kā asistente (1979 – 1986), vēlāk – docente (1986 – 1992), Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu infekcijas slimību katedras vadītāja, RBKS Bērnu infekcijas slimību klīnikas vadītāja (1992 – 1998). Turpinot zinātnisko darbu 1996. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā iegūst habilitētā medicīnas zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju par tēmu Imūndeficītie stāvokļi bērniem Latvijā. No 1998. gada līdz šim laikam Latvijas Medicīnas akadēmijas, tagad Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja, profesore un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja. 1997. gadā tiek aicināta AML veidot jaunu mūsdienīgu ārstu tālākizglītības sistēmu ar mūsdienīgu struktūru, kļūst par AML Pēcdiploma izglītības fakultātes dekāni, kas nodrošina ārstu studijas rezidentūrā pēc akreditētām programmām saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām regulētām profesijām, kā arī ārstu kvalifikācijas kursus visās specialitātēs. Īpaša uzmanība vairāk nekā 35 gadus tiek veltīta izglītotu bērnu ārstu sagatavošanai, piedalījusies jauno specialitātes nolikumu un rezidentūras programmu izstrādē.

Atkārtoti RSU Medicīnas nozares Profesoru padome ievēl par profesori pediatrijas apakšnozarē.

Kopš augstskolas beigšanas, aktīvi piedalās zinātniskos pētījumos, ir vairāk nekā 20 zinātnisko projektu vadītāja. Galvenie zinātniskās darbības virzieni: pediatrija, bērnu infekcijas slimības, imunoloģija. Ir 215 publikāciju autore. Sekmīgi vadīti un aizstāvēti septiņi promocijas darbi, viens pabeigts promocijas darbs iesniegts aizstāvēšanai. Pašreiz sešu doktorantu (1.–3. studiju gads) darba vadītāja, rezidentūras programmu vadītāja pediatrijā un bērnu infektoloģijā, līdzdiploma studiju priekšmeta vadītāja bērnu infekcijas slimībās.

Veic daudzus sabiedriskus pienākumus: Ordeņu kapitula locekle, VM galvenais speciālists pediatrijā, Latvijas Specializēto pediatru biedrības prezidente, Latvijas Bērnu infektologu biedrības valdes locekle, Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas komisijas locekle bērnu infektoloģijā, Eiropas Tematiskā pediatriskā tīklā EUROPET konsultatīvās padomes locekle, Latvijas partnerības koordinatore, Eiropas pediatru – infektologu asociācijas biedre, Žurnāla “Latvijas Ārsts” konsultatīvās padomes locekle, VM Mātes un bērna veselības konsultatīvās padomes locekle, VM Stratēģiskās komisijas locekle, VM Valsts imunizācijas locekle, VM Nacionālās poliomielīta uzraudzības komisijas locekle.

2007. gadā saņēmusi Latvijas valsts apbalvojumu un kļuvusi par Atzinības krusta virsnieci (piešķirts IV šķiras Atzinības krusts). 2011. gadā apbalvota ar A. Priedkalna balvu. 2007. gadā pēc Valsts prezidenta V. Zatlera uzaicinājuma kļūst par Ordeņa Kapitula locekli, 2011. gadā saņem Valsts prezidenta A. Bērziņa uzaicinājumu šo darbu turpināt. 2009. gadā ievēlēta par LZA korespondētājlocekli.

Īss referāta pamattēmas izklāsts.

Referātā parādīta bērnu veselības problēmu saistība ar visu cilvēka dzīves ciklu un sabiedrības veselību kopumā. Joprojām Latvijā jaunas sievietes un grūtnieces smēķē, lieto alkoholu, psihoaktīvās vielas, kas ietekmē bērnu veselību. Tikai 60,9 % no jaundzimušajiem 2012. gadā ir piedzimuši veseli, veselo pusaudžu skaits ir vēl mazāks (57,6%). Vairāk nekā 3% bērnu ir hroniski slimi vai invalīdi. Zīdaiņu mirstība pārsniedz vidējo līmeni ES, mirušo vidū ievērojams skaits ir jaundzimušo ar perinatālā perioda patoloģijām un iedzimtām anomālijām. Liels skaits bērnu joprojām aiziet bojā ārējo faktoru ietekmē. Daudzu bērnu nāves iemesli pasaulē un Latvijā ir novēršami, tāpēc ir pārliecinošas iespējas zīdaiņu mirstību samazināt, iesaistot šajā procesā ne tikai medicīnas personālu, bet arī visu sabiedrību.

Prof. D. Gardovskas un līdzstrādnieku zinātniskā izpēte veltīta problēmu risinošai pētniecībai bērnu infekcijas slimībās, vairāk fokusējoties uz bērnu mirstības samazināšanu, uzlabojot dzīvībai bīstamu infekcijas slimību agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Referātā atspoguļoti pētniecības galvenie jautājumi saistībā ar konkrētām bērnu veselības problēmām, parādīta šo pētījumu zinātniskā nozīmība (publikācijas) un ieviešana klīniskajā praksē. Pētītas dzīvībai bīstamās infekcijas, tostarp sepse bērniem (53 publikācijas), A grupas beta –hemolītiskais streptokoks (23 publikācijas), salmoneloze (11 publikācijas), stafilokoku infekcija, RSV infekcija un citām aktuālas tēmas (kopā 215 publikācijas). Galvenie rezultāti visos pētijumu virzienos publicēti starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos un ziņoti Eiropas un pasaules kongresos. Atzīmējama ir aktīva un sekmīga pētījumu rezultātu ieviešana klīniskajā medicīnā, tā rezultātā samazinājies antibakteriālo līdzekļu patēriņš bērniem stacionārā, uzlabojusies to racionāla lietošana. Ieviešot jaunus rīcības algoritmus, samazinājusies mirstība no sepses. Sadarbībā ar citu specialitāšu kolēģiem radīti jauni prototipi ierīcēm (neinvazīvas optiskās metodes izstrāde rekapilarizācijas kinētikas izpētei un iekārta hidratācijas stāvokļa mērīšanai). Referātā uzsvērts, ka bērnu veselības aprūpes kvalitāti zinātnieki var ietekmēt, veicot pētījumus, kuri rada jaunas zināšanas, attīsta uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, izmaina bērnu veselības aprūpi šeit un tagad. Nepieciešama ir atteikšanās no neitralitātes pozīcijas, pragmatiski un aktīvi iekļaujoties reālajā dzīvē. Zinātne var palīdzēt veidot loģisku modeli efektīvai līdzekļu investīcijai bērnu veselībā,tāpēc arī zinātniekiem aktīvi jāpiedalās valsts, sabiedrisko un profesionālo organizāciju darbā. Nobeigumā tiek uzsvērts, ka sekmes var veicināt izpratne par to, kā cilvēki mācās, domā un pieņem lēmumus.

5 svarīgākas publikācijas:

1. Balmaks R, Ribakova I, Gardovska D, Kazaks A. Molecular epidemiology of respiratory syncytial virus during the 2009–2010 season in Latvia. Arch Virol.2013 Jan 1. [Epub ahead of print] PubMed PMID: 23275128.

2. Cupane L, Pugacova N, Berzina D, Cauce V, Gardovska D, Miklaševics E. Patients with Panton–Valentine leukocidin positive Staphylococcus aureus infections run an increased risk of longer hospitalisation. Int J Mol Epidemiol Genet. 2012;3(1):48–55. PubMed PMID: 22493751; PubMed Central PMCID:PMC3316447.

3. Zavadska D, Bērziņa D, Drukaļska L, Pugacova N, Miklasevics E, Gardovska D.Macrolide resistance in group A beta haemolytic Streptococcus isolated from outpatient children in Latvia. APMIS. 2010 May;118(5):366–70. doi: 10.1111/j.1600–0463.2010.02607.x. PubMed PMID: 20477812.

4. Pavare J, Grope I, Kalnins I, Gardovska D. High–mobility group box–1 protein, lipopolysaccharide–binding protein, interleukin–6 and C–reactive protein in children with community acquired infections and bacteraemia: a prospective study.BMC Infect Dis. 2010 Feb 16;10:28. doi: 10.1186/1471–2334–10–28. PubMed PMID: 20158885; PubMed Central PMCID: PMC2831899.

5. Bradford PA, Yang Y, Sahm D, Grope I, Gardovska D, Storch G. CTX–M–5, a novel cefotaxime–hydrolyzing beta–lactamase from an outbreak of Salmonella typhimurium in Latvia. Antimicrob Agents Chemother.1998 Aug;42(8):1980–4. PubMed PMID:9687393; PubMed Central PMCID: PMC105719.

---

 

Pieredze Eiropas Savienības pētnieciskajos projektos

LZA korespondētājloceklis T. Tisenkopfs,
LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors

Manu darbību zinātnē raksturo iesaiste starptautiskos zinātniskos tīklos un projektos. Kopš 1990.gadu sākuma esmu piedalījies 17 Ietvara programmu projektos, bijis šo projektu vadītājs Latvijā. Manu pētījumu jomas ir mācīšanās un inovāciju procesi lauksaimniecībā, ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtikas sistēmas, pārtikas ķēdes, lauku attīstības sociālie un ekonomiskie procesi.

Esmu zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks un LU Socioloģijas nodaļas profesors, socioloģijas doktora programmas direktors, Eiropas Lauku socioloģijas asociācijas Izpildkomitejas loceklis (2013-2015). Esmu darbojies kā neatkarīgais eksperts lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jautājumos pie Eiropas Komisijas Direktorāta E Biotechnologies, Agriculture, Food (2010-2011), bijis Latvijas pārskatu par tautas attīstību galvenais redaktors (1998-2001), kā arī saņēmis LZA Tālivalža Vilciņa balvu par grāmatu “Socioloģija Latvijā” (2011) un Latvijas Universitātes Gada balvu zinātnē (2010).

Projekti

RETHINK - Rethinking the links between farm modernization, rural development and resilience in a world of increasing demands and finite resources, RURAGRI ERA-NET Project (VIII 2013 – I 2016)

GLAMUR - Global and Local food chain Assessment: a MUltidimensional performance-based approach. CT FP7-KBBE-2012-6- 311778 (II 2013 – I 2016)

SUPURBFOOD - Towards sustainable modes of urban and peri-urban food provisioning. CT FP7-KBBE-2012-6- 312126 (X 2012 – IX 2015)

SOLINSA - Agricultural Knowledge Systems in Transition: Towards a More Effective and Efficient Support of Learning and Innovation Networks for Sustainable Agriculture. CT KBBE-2010-4-266306 (II 2011 – I 2014)

PUREFOOD - Urban, peri-urban and regional food dynamics: toward an integrated and territorial approach to food, Marie Curie Networks for Initial Training, FP7-PEOPLE-2010-INT, Grant Agreement 264719 (XII 2010 – XI 2014)

FOODLINKS - Knowledge Brokerage to Promote Sustainable Food Consumption and Production: Linking Scientists, Policymakers and Civil Society Organizations, CT FP7 No. 265287, ENV.2010.4.2.3-3 (I 2011 – XII 2013)

Publikācijas (2010 – 2014)

Trenouth, L. and T. Tisenkopfs (accepted, forthcoming 2014) The evolution of household foodscapes in postsocialist Latvia, Journal of Baltic Studies, Vol 45

Tisenkopfs, T., S. Sumane and I. Kunda (accepted, forthcoming 2014) Learning as issue framing in agricultural innovation networks, The Journal of Agricultural Education and Extension, Vol 22, issue 1

Brunori, G., D. Barjolle, A.-C. Dockes, S. Helmle, J. Ingram, L. Klerkx, H. Moschitz, G. Nemes, T. Tisenkopfs (2013) “CAP reform and innovation: the role of learning and innovation networks”, Eurochoices, Vol 12, Issue 2, pp. 27-33.

Dock?s, A.-C., Tisenkopfs, T. & Bock, B. (2012) The concept of agricultural knowledge and innovation systems. In: SCAR-CWG AKIS, Agricultural knowledge and innovation systems in transition - a reflection paper. European Commission, Brussels: 23-46.

Tisenkopfs, T. (2012) Sweet pepper. An essay on Hungarian paprika. In: J. Nikula & L. Granberg (eds) Traces of Peasantry and Post-socialism. Tampere: Juvenes Print – Tampereen Yliopistopaino, pp. 60-72.

Tisenkopfs, T. (2012) The new language of sociology. In: Luigi Tomasi (ed) Sociology: The “New” Language. Milano: Franco Angeli, pp.17-46.

Tisenkopfs, T., Kovach I., Lostak M. & Sumane S. (2011) Rebuilding and failing collectivity: specific challenges for collective farmers marketing initiatives in post-socialist countries, International Journal of Sociology of Agriculture and Food, 18-1: 70-88.

Tisenkopfs, T., B.Bela un I.Kunda (zinātniskie redaktori, 2011) Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe. Rīga: Zinātne, 495 lpp.

Tisenkopfs, T. and I.Lace (2010) “Smiltene municipality:the construction of social capital”. In: Milone, P. and F.Ventura (eds) Networking the Rural. The Future of Green Regions in Europe. Assen: Van Gorcum. Pp.129-150.

Tisenkopfs, T. (sastādītājs un zin. red., 2010) Socioloģija Latvijā. Rīga: LU Akad. apgāds, 536 lpp.

Pieredze ES pētnieciskajos projektos pakāpeniski veidojusi vairākas atziņas:

• Zinātne ir ļoti satīklota, projekti veidojas un tiek realizēti zinātnieku tīklos.

• Svarīgi ir ne tikai zinātnieku, bet arī zinātnieku un praktiķu tīkli; arvien vairāk ES pētnieciskajos projektos iesaistās MVU, pašvaldības un citi prakses partneri.

• Pētījumi kļūst starpdisciplināri. Bet kas ir starpdisciplinaritāte? Vai arī tā nav paplašināti zinātnieku un praktiķu tīkli, kas sadarbībā spēj piedāvāt jaunus redzējumus un problēmu risinājumus?

• Sociālo zinātnieku devums ES pētījumu programmās un praktiskajās inovācijās izpaužas kā sociālo un organizatorisko inovāciju veicināšana un atbilstošu politikas un prakses rekomendāciju izstrāde.

---

 

Semantiskās pārmaiņas kā valodu attīstības pamatiezīme

LZA korespondētājloceklis Andrejs Veisbergs,
LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs

Andrejs Veisbergs dzimis Rīgā 1960. gadā, beidzis LU 1983. gadā. Veisberga daudzpusīgie valodniecības pētījumi galvenokārt saistās ar semantikas jomu, kas ietver frazeoloģiju (abas disertācijas, vairākas monogrāfijas un daudz zinātnisko rakstu), vārddarināšanas procesus (monogrāfijas, raksti), tulkojumzinātni (monogrāfijas un raksti), leksikogrāfiju (pētījumi un raksti). Viņa izveidotā “Jaunā latviešu-angļu vārdnīca”, kas ir lielākā un modernākā savā laukā, ir izdota 7 reizes, 3 izdevumi ir pārstrādāti un papildināti. Tā iepludināta “Tildes” digitālajos produktos, tā dodot iespējas korpusu un mašīntulkošanas programmatūras izstrādē. Veisbergs ir arī Oksfordas Angļu vārdnīcas konsultants, starptautisku enciklopēdiju rakstu autors.Kopā Veisbergam ir vairāk nekā 310 zinātnisko publikāciju, kā arī ap simts populārzinātnisku rakstu, interviju, tulkojumu u.c. publikāciju. Publikāciju lielākā daļa rakstīta angļu valodā, apmēram trešā daļa ir ārzemju publikācijas, kas informē plašāku ārvalstu pētnieku auditoriju par latviešu valodas izpētes jautājumiem tai skaitā prestižos izdevumos (Tubingen, Springer, Elsevier, MaxNiemeyer, John Benjamins, St. Jerome, CouncilofEurope, Rodopi, OUP).Viņš regulāri piedalās autoritatīvās starptautiskās konferencēs ar plenārreferātiem par minētajiem jautājumiem.

Veisberga vadībā Latvijā attīstījusies sastatāmās valodniecības nozare un skola, kas ir ļoti perspektīva, un, saistot latviešu valodas izpēti ar citām valodām, paver tai iespējas ieiet starptautiskā apritē. Šīs skolas ietvaros viņa vadībā aizstāvēti 3 promocijas darbi. Pētniecības darbs veikts dažādu LZP projektu ietvaros un starptautiskās sadarbības ietvaros -- LINEE, META, CLARIN projektos, kas ļāvuši izveidot latviešu leksisko un semantisko neoloģismu korpusus, kas dod iespēju reāli vērtēt valodas attīstības tendences un papildināt vārdnīcu materiālus. Pētījumu rezultāti latviešu un sastatāmās frazeoloģijas jomā ir izveidojuši frazeoloģiju par patstāvīgu valodniecības nozari, monogrāfija par frazeoloģisko aizgūšanu izdota arī ārzemēs. Latviešu un angļu vārddarināšanas pētījumi savukārt iezīmē stabilos un mainīgos procesus vārddarināšanā, kas izmantojami terminrades pārvaldībā.

Pētniecības darbs ir saistīts arī ar pasniedzēja darbu LU, kur Veisbergs vada “Konferenču tulkošanas” maģistra programmu, kas pēdējos 15 gados sagatavojusi praktiski visus latviešu mutvārdu tulkus Eiropas Savienības institūcijām (ap 100). Pētījumi šajā laukā ļāvuši izstrādāt gan optimālu apmācības metodiku, iesaistīt studentus zinātniskajā darbā, regulāri piesaistīt ievērojamus ES institūciju līdzekļus. Monogrāfija, kas veltīta šai jomai, ir pirmā un vienīgā Latvijā (3 izdevumi).

Veisbergs ir arī daudzu redakcijas padomju loceklis un vairāku zinātnisko izdevumu galvenais redaktors, kopš 2003. gada viņš ir bijis LR Prezidenta Valsts valodas komisijas vadītājs, tā ietekmējot valodas politikas un valodniecības procesus Latvijā.