“Tikai ētiskas tautas ir spējīgas radīt zinātni” – teica Mišels de Montēņs. Ja Letonikas programma četriem gadiem ir plānota 48 mēnešus gara, bet valsts pārstāvji tajā finansējumu piešķir 32 mēnešiem, nozogot projektu naudu par 16 mēnešiem, vaicāju – vai Letonikas pamatnozares – valoda, vēsture, kultūra – ir spējušas ieaudzināt savas lēmējvaras un izpildvaras nesējos gan ētiku, gan tautsaimniecisku domāšanu? Vērojot šīs pašas lēmējvaras un izpildvaras šodienas aktualitātes, redzams, ka tās ir aizpildītas ar destruktīvām diskusijām un sabiedrībā konfliktus raisošām polemikām.

Taču tā nevar radīt sociāli stabilu sabiedrību, kā arī, neattīstot zinātni un ražošanu, nevar kāpināt nedz peļņas procentus valsts budžetā, nedz iegūt augstāku iekšzemes kopproduktu, par kuru valdība vārdos cīnās.

Lai gan Latvijas Zinātņu akadēmijai ir nedaudz valstiski pilnvarotu uzdevumu un darbu, tā godam veic Latvijas zinātnes ekspertīzes, koordinācijas un IZM ierēdņu sastrādāto administrēšanas kļūdu labojuma funkcijas. Un noasiņo bezcerīgā cīņā ar nekompetenci un dažkārt pat par apzinātu ļaunprātību kvalificējamu bezdarbību. Ne pēc savas gribas LZA ir spiesta kļūt par zinātnes advokātiem, aizstāvot zinātnes tiesības pastāvēt mūsu pašu valstī. Zinātnieki top par politiķiem brīžos, kad nākas risināt stratēģiskus uzdevumus valsts un starptautiskā zinātnes koordinācijas līmenī. Un mēs kļūstam par ekonomistiem, kad starptautisko fondu apguve liek mums cīnīties ar lieku, apgrūtinošu un neražīgu birokrātisku atskaišu kalniem tā vietā, lai veiktu savu teorētisko pētniecību vai izgudrotu inovatīvus produktus. Aprēķinot zinātnes ekonomisko izdevīgumu un īpatsvaru Latvijas ekonomikā, lai atceramies labi zināmo faktu – ar vismazāko risku viens ieguldītais lats spēj piesaistīt vai nopelnīt piecdesmit peļņas latus. Vai ir daudz tādu nozaru? Vai tas ir slikts bizness? Vai zinātne nevar kļūt peļņu nesoša? Šo garīgo slogu ikvienam, arī ārpus zinātnes strādājošajam, mūsu zemē palīdz izturēt humanitāro un sociālo vērtību izziņa un patēriņš, cilvēka dzīves un viņa sociālās rotācijas izpēte tādās koordinātēs, kurās kļūst skaidra mūsu nācijas izcelsme, ideju attīstība un gara kultūras sasniegumu pēctecība.

Es aicinu Valsts prezidentu ar savu autoritāti nākt talkā zinātnei gan eksaktajās, gan humanitārajās nozarēs un palīdzēt vairot zinātnes prestižu kā sabiedrībā, tā arī pašvaldībās, valsts līmeņa politiskajās un izpildvaras struktūrās. Apjukušajai un straujajās laikmetu maiņās apmulsušajai sabiedrībai Letonikas programmas pētījumi ir tās fundamentālās vērtības, kuras palīdz nostabilizēt svārstīgos prātus un atvēsināt sadzīves burzmā uzkurinātās emocijas. Šie nedaudzie Latvijas zinātnieki ir Jūsu morālais un intelektuālais atbalsts, lūdzu, izmantojiet to savas valsts pilsoņu un viņu garīgā, ētiskā un kultūras komforta labā.