Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns

Pastāv dažādi viedokļi par konkrēta zinātnieka zinātniskā snieguma vērtēšanas kritērijiem. Kā jau daudzās jomās precīzs un augstvērtīgs risinājums maksā naudu un laiku. Tādēļ tiek lietotas metodes, kuras pietiekoši ātri un ērti sniedz ar skaidru metodiku iegūtu un viegli interpretējamu rezultātu. Viena no plaši lietotām zinātnieku vērtēšanas metodēm – zinātnisko rakstu un to citējamības kvantitatīva analīze – kopš nesena laika ir kļuvusi pieejama arī Latvijā un pamazām tiek ieviesta zinātnieku vērtēšanā. Metodes priekšrocības – globālais raksturs, labi strukturēti dati un pieejamība. Pasaulē populārākās datu bāzes šādam nolūkam uztur Thomson/Reuters (Web of Science un Web of Knowledge), bet par otru populārāko var uzskatīt SCOPUS. Tās tiek izmantotas, lai ātri gūtu pārskatu par jebkura zinātnieka sniegumu. Nepieciešams tikai zināt zinātnieka vārdu, vēl labāk, lai nesajauktu vārda/uzvārda brāļus, – arī darba vietu (īpaši, ja analizējat Dr. John Smith sniegumu).

Protams, šajās datu bāzēs, neskatoties uz rūpīgo kvalitātes kontroli, nonāk dažādas kvalitātes izdevumi un arī ar citējamību kaut kādā mērā ir iespējams manipulēt. Līdzīgi arī augstākās izglītības diplomu iegūst dažāda līmeņa studenti dažāda līmeņa iestādēs un valstīs un arī šeit dažādas manipulācijas nav izslēdzamas. Tomēr, kā augstākās izglītības diploma iegūšana liecina vismaz par mērķtiecīgu ilgstošu darbošanos, arī publikācijas nokļūšana augstu standartu datu bāzēs liecina par vērtējamā zinātnieka kvalifikāciju. Ja Latvijas zinātnieki nopietni darbotos ar šī vērtēšanas veida izmantošanu savā labā, panākumu iespējamība starptautiskos projektos visdrīzāk palielinātos. Izredzes palielinātos arī vietējos projektos, jo izvērtēšana kļūst arvien starptautiskāka.

Šajā sakarā ir interesanti aplūkot pašreizējo situāciju publikāciju statistikā. Datu bāze SCOPUS ir izveidojusi brīvpieejas vietni SCIMAGO žurnālu un valstu snieguma izvērtēšanai un salīdzināšanai pēc to publikāciju skaita un to citējamības rādītājiem. Situācija nav Latvijai glaimojoša: pēc publikāciju skaita 1996.–2012. gadā esam 73. vietā (10 082 publikācijas) blakus Islandei, kurā ir tikai 0,3 miljoni iedzīvotāju. Var būt Latvijas sniegumu bremzē senie gadi? Nē, arī pēc 2012. gada snieguma esam tur pat: 1247 publikācijas un 72. vieta. Lietuviešiem šajā gadā ir divreiz vairāk publikāciju – 2708, igauņiem – 2211. Salīdzinājumam esmu izvēlējies Latvijai attālāku valsti, bet ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un nesenu neatkarības atgūšanu – Slovēniju. Viņiem sekmes ir labākas par visām Baltijas valstīm (5227 publikācijas) un tuvojas visas Baltijas kopējam sniegumam.

Lai salīdzinātu, kā Latvija nozaru šķērsgriezumā 2012. gadā izskatās līdzās Igaunijai, Lietuvai un Slovēnijai, izmantosim tabulu (Nr. 1), kurā pirmais skaitlis norāda publikāciju skaitu, otrais – vietu starp valstīm, kurām ir vismaz viena publikācija attiecīgajā nozarē. Nozaru saraksts ņemts secībā, kā to piedāvā SCIMAGO datu bāze. Bez publikāciju skaita datu bāzē atrodami arī citi interesanti parametri, tai skaitā citējumu analīze.

Tabula 1. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Slovēnijas salīdzinājums pēc publikāciju skaita un ieņemtās vietas valstu reitingā 2012. gadā.

Pēc www.scimagojr.com datiem, izmantojot compare funkciju.

Snieguma stabilitāte pa gadiem mēdz būtiski atšķirties, tādēļ 2012. gada analīze nav vispārināma, lai arī tendences ir labi redzamas.

Nevienā nozarē Latvija nav priekšā ne Lietuvai, ne Slovēnijai, apsteidzam tikai Igauniju – ķīmijā, ekonomikā, enerģijā un inženierzinātnēs. Tas norāda, ka neesam starp izcilniekiem nevienā nozarē (labākā vieta rangā ir 62., bet sliktākā – 137.). Vadošie Baltijas valstīs esam tikai atsevišķu nozaru apakšnozarēs.

Ja nevar teikt, ka nozaru griezumā esam izrāvušies priekšā, tad nozares ar lielāko uzlabojuma potenciālu ir labi redzamas. Atpaliekam vismaz desmitkārtīgi starp salīdzinātajām valstīm mākslās un humanitārajās zinātnēs, māszinībās un veterinārijā. Vismaz trīskārtīgi atpaliekam zemes un planetārajās zinātnēs, vides zinātnēs, neirozinātnēs, psiholoģijā un sociālajās zinātnēs. Nozarēs, kurās daudzkārtīgi atpaliekam no salīdzinātajām valstīm, diez vai varam aizbildināties ar to, ka nozares pētījumi nav publicējami zinātniskajos žurnālos. Ja kaimiņi var to izdarīt tajās pašās nozarēs, tad tā nav nozares specifika! Starp citu, lielisku uzlabojumu uzrāda mākslas un humanitārās zinātnes, kas 2012. gadā sasniegušas 12 publikācijas, lai arī nekad iepriekš vairāk par četrām gadā nav bijis. Līdzīgi ir starpdisciplinārajā sadaļā, kur skaitļi ir attiecīgi 15 un pieci. Trīskārtīgs pieaugums gada laikā var arī neizrādīties noturīgs, tomēr tā varētu būt tendence, par ko daļēji jāpateicas LZP grantu vērtēšanas kritēriju maiņai starptautiskas pieejas virzienā. Protams, vēl viens faktors ir datu bāzu pieejamības uzlabošanās un iespēja katram aplūkot savu sniegumu.

Kādi ir Latvijas atpalicības iemesli? Vai tiešām tikai finansējums? Domāju, ka būtisks iemesls ir arī minēto datu bāzu publikāciju un to citējamības kritērija ilgstoša nelietošana Latvijas zinātnes izvērtējumā, kā arī datu bāzu joprojām ierobežotā pieejamība daudzās zinātniskās iestādēs. Šis zinātnes izvērtēšanas elements, pretstatā mūsu kaimiņvalstu pieejai, Latvijā bija palicis “brīvsolī”. Bija nozares un zinātnieku grupas, kuras publikācijas “tēmēja” uz minēto datu bāzu atzītiem izdevumiem vai tādus veidoja paši – kā kaimiņvalstīs. Tikmēr daļa nozaru un zinātnieku apmierinājās ar vietējām Latvijas prasībām. Rezultātā, atkarībā no nozares un tradīcijām zinātniskajās grupās ir izaugusi jauna zinātnieku paaudze, kuras ievērojama daļa ir bez zinātniskās ietekmes starptautiskā mērogā.

Šajā ziņā ļoti priecējoša un cerīga ir Thomson/Reuters un SCOPUS bāzēs indeksētu žurnālu publikāciju ņemšana vērā Latvijas mēroga projektu uzsaukumos. Domājams, ka tas stimulēs Latvijas zinātnisko atpazīstamību un ietekmi nākotnē. Pašreizējā situācija ir lielisks starta punkts, lai mēs kļūtu labāki pēc publikāciju skaita un citējamības pieauguma kritērijiem!

Publikācijas sagatavošanai izmantoti dati no: SJR – SCImago Journal & Country Rank. Pieejams: www.scimagojr.com [Skat. 02.11.2013].