K. Barona konference 2013 “Folklora viņpus mutvārdiem”

21-11-2013

Rita Treija

K. Barona konference 2013 “Folklora viņpus mutvārdiem”

31. oktobrī – Krišjāņa Barona 178. dzimšanas dienā – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) rīkoja ikgadējo K. Barona konferenci. Tradīcija Barondienā pulcēt plašu zinātnieku un interesentu loku – kā folkloras pētniekus, tā citu nozaru pārstāvjus – iedibināta 1981. gadā.

Šogad K. Barona konference norisa Letonikas V kongresa ietvaros , un tās tēma bija “Folklora viņpus mutvārdiem”, kas pētniekus mudināja vērst uzmanību uz folkloras pastāvēšanu ārpus mutvārdu tradīcijas un līdzās tai – folkloras eksistenci un funkcionēšanu rakstveidā (rokrakstos, iespieddarbos, digitāla teksta formā u. c.), audio un vizuālās fiksācijās. Folklora, kuras izpausmes rodamas nevis teicēja runā, bet gan komunikācijas tehnoloģiju pastarpinātā saziņā, ir kļuvusi par vienu no mūsdienu folkloristikas izpētes objektiem. 21. gadsimta sākumā mediēti izplatās gan klasiskās folkloras teksti, gan nesen veidojušās tradicionālās kultūras formas. Pavisam 14 referātos to autori metodoloģiski daudzveidīgi dažādos aspektos analizēja rakstīto folkloru, presē un internetā rodamo folkloru, kā arī citas folkloras formas ārpus mutvārdu tradīcijas.

Folklorists un mitologs Aldis Pūtelis (LFK) priekšlasījumā
““Un nekas cits te nav likts klāt...”. Senākie baltu mitoloģijas apraksti – vai uzrakstīta mutvārdu tradīcija?” sniedza kritisku baltu mitoloģijas avotu apskatu, izgaismojot vairākas problēmas.

LFK pētnieki Aigars Lielbārdis, Baiba Krogzeme–Mosgorda un Māra Vīksna priekšlasījumos bija pievērsušies rokrakstu folkloras funkcionēšanai – buramvārdiem, albumu pantiem un dziesmu kladēm. A. Lielbārdis raksturoja latviešu buramvārdus rokrakstos, iztirzāja tekstu variēšanās aspektus un aprādīja Friča Brīvzemnieka vākuma (“Материалы по этнографии латышского племени”, 1881) ietekmi uz latviešu buramvārdu korpusu. B. Krogzeme–Mosgorda, kuras pētniecisko interešu lokā jau ilgāku laiku ir atmiņu albumu tradīcija (šogad klajā nākusi pētnieces monogrāfija “Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā”), analizēja klasisko latviešu tautasdziesmu izmantojumu skolēnu atmiņu albumu ierakstos. M. Vīksna izsekoja Gulbenes puses folkloras teicējas Emmas Burkas (1905–1995) dziesmu repertuāram, ko viņa mūža garumā pati pierakstījusi burtnīcās un kladēs.

Piecu referātu autori iepazīstināja ar dažādās kultūras vidēs rodamo inskripciju pētījumiem. Arheologs Juris Urtāns (Latvijas Kultūras akadēmija) priekšlasījumā skaidroja Svētā Antonija krusta zīmju (krustakmeņos) un kulta kopsakarības kādreizējās Livonijas teritorijā. Folklorists Sandis Laime (LFK) referātā “Teksti uz klintīm: Cēsu Sarkanās klints piemērs” sniedza smilšakmenī atstāto tūristu “grafiti” analīzi. Aija Fedorova (Latvijas Universitātes vēstures muzejs) ļāva iepazīt 19. gadsimta studentu rakstītās folkloras paraugus uz kādreizējā Rīgas Politehnikuma studentu karcera sienām. Savukārt Sergejs Kruks (Rīgas Stradiņa universitāte) un Rita Treija (LFK) vērsa uzmanību uz inskripcijām Latvijas kapu kultūrā – iztirzājot mirušo piemiņas zīmju vizuālos (S. Kruks) un tekstuālos (R. Treija) aspektus.

K. Barona konferences “Folklora viņpus mutvārdiem” nolūks bija padziļināt izpratni ne tikai par rakstu zīmēs ietverto folkloru, bet arī par vizuālajām tautas tradīcijām plašā nozīmē. Tematiski tuvi bija LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvju Janīnas Kursītes un Ingus Barovska referāti. J. Kursīte bija radusi cilvēka un mājas “ādas” semiotisko kopību, savukārt I. Barovskis aicināja palūkoties māju logos un to noformējumā. Krievijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas un antropoloģijas institūta pētniece Svetlana Rižakova referēja par latviešu ornamenta izmantojumu un interpretācijām mūsdienu kultūrā.

Visjaunākajiem folkloras ceļiem ārpus mutvārdiem bija veltīti Gunta Pakalna (LFK) un Jolantas Staugas (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) priekšlasījumi. G. Pakalns iztirzāja latviešu jokošanās paradumus un analizēja jokus par latviešiem, kā arī aprādīja, cik plašs un daudzveidīgs materiāls folkloristiem humora pētniecībai pieejams tiešsaistē. J. Stauga savukārt iepazīstināja ar jaunākajiem vērojumiem par folkloras elementu izmantojumu latviešu preses reklāmā. Šī mūsdienu populārās kultūras segmenta pētniecībai autore pievērsusies jau pirms astoņiem gadiem, tāpēc referātā varēja iezīmēt arī parādības dinamiku.

Konferences noslēgumā G. Pakalna artistiskā vadībā norisa divu grāmatu atvēršanas svinības. Etnomuzikoloģijas studentiem un mācībspēkiem dziedot garās dziesmas, otrreizēju atvēršanu piedzīvoja akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 10. sējums “Precības”. Tam sekoja S. Laimes monogrāfijas “Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” atvēršana ar raganu teikām stāstnieces Initas Šalkovskas izpildījumā. S. Laimi kolēģiem un draugiem bija pamats sveikt arī iepriekšējā dienā saņemtās Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas Fēliksa balvas dēļ.

Nākamgad Latviešu folkloras krātuve svinēs apaļu jubileju – 90. To atzīmējot, 2014. gada rudenī rīkosim starptautisku zinātnisku konferenci, kas būs veltīta folkloristikas vēstures jautājumiem.

Powered by Elxis - Open Source CMS