Ekselences, godātais izglītības un zinātnes ministra kungs, augsti godātie LZA akadēmiķi, LZA korespondētājlocekļi, goda locekļi, ārzemju locekļi, goda doktori, LZA Lielās medaļas un vārdbalvu laureāti – visi mūsējie, esiet sveicināti LZA Rudens pilnsapulcē!

Izmantojot tiesības izteikties pirmajam, vēlos ar klusuma brīdi godināt mūsu valsts pilsoņus, kuru dzīve tik traģiski aprāvās pirms dažām dienām, un viņu nenodzīvotās dzīves piemiņai aicinu visus piecelties.

Taču dzīve nesastāv tikai no sērām. Kā Frankfurtes lidostā, mani uzrunājot, sacīja pazīstama ķirurģe – mūsu tauta ir pārāk emocionāli raudulīga un tendēta uz depresiju, bet tas neveicina dzīvotgribu. No tā es secinu, ka Rudens pilnsapulces vadmotīvs mums ir – dzīvotgriba, vēlēšanās produktīvi strādāt un maksimālā apjomā realizēt savas spējas visu mūsu kopējam labumam. Šī mana uzstāšanās notiek tieši gadu pēc tam, kad no Jums esmu saņēmis pilnvarojumu pārstāvēt Jūsu institūcijas, viedokļus un intereses visas mūsu organizācijas vārdā un darīt to dialogā ar visaugstāko valsts politisko lēmējvaru, izpildvaras pārstāvjiem un reprezentēt LZA arī sabiedrības priekšā. Kā amata un pienākuma simbolu man iepriekšējais LZA prezidents uzlika kaklā šo skaisto sudraba ķēdi. Bet vai Jūs zināt, cik tā ir smaga, un ka nemaz nav viegli Latvijas zinātnes administrēšanas procesā piedalīties gan kā humanitāro un sociālo, gan kā dabas un tehnisko zinātņu pārstāvim, turklāt darīt to tā, kā es saprotu šī Latvijas izcilību kolektīva uzlikto pienākuma un atbildības smagumu. Neviens darbs jau nav viegls. Pat premjeri nogurst. Bet mums ir jāstrādā tālāk un jāveido apstākļi, kuros valsts labā realizēt savas spējas.

Kā Jums zināms, LZA struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Latvijas zinātnes ekspertīzi, personāluzskaites, kvalifikācijas novērtējuma, zinātnes starptautiskās un vietējā mēroga administrēšanas, finansu piesaistes, zinātnes dzīves koordinācijas jautājumiem starp Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās izglītības padomi, IZM, Ekonomikas ministriju, Veselības, Vides, Zemkopības un citām ministrijām, Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, visu mūsu intereses aizstāv tikai nedaudzi koordinatori – nodaļu vadītāji, nodaļu sekretāri, viceprezidenti, LZA Starptautiskā daļa. Ja tai pieskaitām vēl šī gada laikā no zināmas stagnācijas pacelto Terminoloģijas komisiju, kura finansējuma trūkuma dēļ nevar nedz pilnvērtīgi, un pat ne daļēji veikt savas funkcijas, atbilde nav jāmeklē tālu, kādēļ Latvijā ir grūtības administrēt zinātnisko darbību tā, lai pasludinātais inovatīvisms un viedās specializācijas no teorētiskās zinātnes pārtaptu produktā, un produkts – precē. 2014. gada IZM struktūras transformācijas projekts, kāds tas ir pieejams internetā – rāda pārliecinošu ainu, ka šīs – galvenās par zinātnisko darbību atbildīgās ministrijas uzbūve sastāv no diviem dučiem izglītību koordinējošu struktūrvienību, tikpat daudz sporta politiku veidojošām institūcijām un tikai vienu ar zinātni tieši saistītu iestādi – Koksnes ķīmijas institūtu. Vārds “zinātne” IZM struktūras projektā nefigurē, jo ir nepazīstams svešvārds. Tiesa, tieši pēdējā gadā providence ir piešķīrusi IZ ministrijai dažus gaiši domājošus cilvēkus – Liepiņas, Kiopas kundzes un Plātes kunga personās. Citādi mēs, ieejot IZM ēkā, varētu lasīt kā uz Dantes Elles vārtiem: “Tu, kas šeit ienāc, atstāj cerības ārpusē”. Un kur gan lai rastos cerības, raugoties uz tikko demisionējošo valdību, par kuru LR tiesībsargs ir devis skaidru atzinumu, ka valsts vara nepilda “Zinātniskās darbības likumu”, ka no iepriekšējiem krīzes gadiem mantotais, par 50% samazinātais finansējums tiek lineārā veidā pārrakstīts no iepriekšējā uz nākamo budžeta gadu un pat ne vien tādā pašā, bet krītošā progresijā, pie rekordliela un rekordātrumā pieaugoša IKP! No kurienes šī savdabīgā inerce ciparu pārrakstīšanā – kā nesekmīgiem skolniekiem, kuri noraksta mājas darbus no kaimiņa? Zolitūdes negadījums mums cenšas iegalvot, ka tas ir atsevišķu personu kļūda, atsevišķu dienestu trūkums, uzraudzības deformācija un ka to spēs aizlāpīt sabiedriski prestiža komisija. Vai tam var ticēt, ka kļūda ir tikai vienumos, nevis visā integrālajā shēmā? Ja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs privātā sarunā ar zinātniekiem skaidri pasaka, ka 3% no IKP viņiem neredzēt, jo viņi neko neražojot, un mēs Nacionālās attīstības plānā 2020. gadam ieraugām tikai 1,5 % no IKP, un turklāt ar pašreizējo valdības attieksmi pat šī nabadzības regula nevar tikt izpildīta, tad sakiet, kurš šajā valstī ir pats ietekmīgākais un varenākais? Vai premjers, kuram viedokļa vispār nav un kurš 20. augustā pirmsvēlēšanu gaisotnē labvēlīgi sola rast papildus finansējumu zinātnes starptautisko projektu līdzfinansējumam, vai tomēr valsts sekretārs, kuram ir viedoklis, turklāt šis viedoklis, nekur to neafišējot – ir visas valdošās sistēmas viedoklis, kas skan kā aksioma – jūs neko neražojat, jums nepienākas.

Šis gads ir piesātināts ar dažādiem pasākumiem, kurus kā valstiski nozīmīgus uzdevumus savu iespēju robežās pilda IZM. Tie būtu:

1) Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtēšana,

2) gatavošanās ES struktūrfondu apguvei jaunam 7 gadu periodam līdz 2020. gadam, un Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš 21. novembrī ar mediju starpniecību steidz ziņot Latvijai, ka Strasbūras deputāti atbalstījuši arī likumdošanas ziņojumu par zinātnes un pētniecības programmas “Horizonts 2020” izveidi, paredzot ES budžetā iezīmēt zinātnes attīstībai 2014. – 2020. gadā 70 mljrd. EUR. Bet problēma jau ir tā, ka Latvijas valstij ir vēl veicami zinātnes infrastruktūras un cilvēkresursu attīstīšanas mājas darbi, lai tā savu daļu no kārdinošā kumosa spētu paņemt.

3) kā trešais uzdevums, kurš ir iesākts, bet nav pabeigts, ir prioritāšu noteikšana Latvijas zinātnei turpmākajam 4 gadu periodam (2014. – 2017.), bet – kā var noteikt prioritātes, ja nav veikta zinātnes starptautiskā izvērtēšana. Prioritārie virzieni zinātnē fundamentālo un lietišķo zinātņu finansēšanā ar ļoti lielu izkliedi un sadrumstalojumu valdībā ir teorētiski iezīmēti, bet plānotajam periodam trūkst virzieniem atbilstošo valsts pētījumu programmu un nepieciešamo līdzekļu konkretizējuma.

4 – 5) IZM gaiteņos ļoti šaurā lokā tiek strādāts pie zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm, kā arī veidota viedās izaugsmes stratēģija, kas tiek gatavotas iesniegšanai Ministru kabinetā. LZA pilnsapulces, Prezidija un arī Latvijas Zinātnes padomes lēmums ir sekojošs – šie dokumenti pirms iesniegšanas MK ir apspriežami plašā zinātniskajā sabiedrībā. Šodienas pilnsapulce ir laba iespēja šo apspriešanu rosināt un turpināt arī 5. decembrī īpaši organizētā tikšanas reizē.

Daži vārdi par to, kā uz mums, Latvijas valsti un LZA, raugās ES zinātni administrējošas institūcijas. ES komisārs Džons Hāns novērtē dalībvalstis: Grieķiju, Itāliju, Slovākiju, Lietuvu un Latviju kā tādas, kurām steidzami jāinvestē līdzekļi inovatīvā zinātnē un ražošanā kā galvenajā ekonomikas attīstības faktorā, vienlaikus koncentrējot līdzekļus ierobežotā – perspektīvāko nozaru stimulēšanā ar viedo specializāciju stratēģiju palīdzību. Savukārt paredzot nacionālo zinātņu akadēmiju lomas palielināšanos zinātnes administrēšanā ES:

1) zinātnes politiku koordinējošās struktūrvienības minētajās zemēs, t.sk. Latvijā, realizējamas tieši ar nacionālo Zinātņu akadēmiju palīdzību. Jo tikai tās vislabāk zina, kuras nozares nacionālās ekonomikas kopprodukta radīšanā spēj nest labumu.

2) akadēmijām piekrīt katalizējošā funkcija, mobilizējot sociālos partnerus – arodbiedrības , uzņēmēju, tirgotāju asociācijas (un pašvaldības).

3) akadēmijām ir būtiska loma izglītotas sabiedrības veidošanā, izstrādājot metodes un līdzekļus sabiedrības nepārtrauktai izglītošanai. Kā tas veicams? Ar izprotošu un ilgtspējīgi strādāt, plānot un kooperēties spējīgu IZM darbinieku atbalstu ( un šāda sadarbība jau sāk veidoties) uz zinātnieku misijas un darba nozīmīguma izpratnes pamata. Sadarbība ir padziļināma.

Mūs vēro un par mūsu sekmēm un neveiksmēm spriež ALLEA – Eiropas Zinātņu akadēmiju asociācija, kura jau nākamā gada pavasarī ( 22. – 23. maijā) ar visu ES dalībvalstu Zinātņu akadēmiju prezidentiem, Zinātnes Padomes komisāru viesosies Latvijā, lai gadu pirms Latvijas prezidentūras iepazītos ar šīs zemes zinātnisko kapacitāti un iepazīstinātu Latvijas zinātnes administratorus ar jaunākajiem zinātniskās darbības virzieniem Eiropā un pasaulē. Sadarbībā ar ĀM, Latvijas Prezidentūras biroju, jau tagad mēs gatavojamies 2015.gada pavasarī Rīgā un Jelgavā rīkojamai 14. Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencei, kura iezīmēs Baltijas jūras baseina zemju zinātnes prioritātes un sadarbības perspektīvas.

Noslēgumam – daži secinājumi un turpmākā darba virzienu ieskicējumi:

1) no pasaules inovāciju un tehnoloģiju attīstības foruma Japānā atvestie sadarbības kontakti rosinās vairākus mūsu vadošos institūtus ar lielāku interesi vērsties sadarbības meklējumos ar Āzijas kontinenta, Arābu pussalas valstīm un uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem veidot kopīgas izglītības un zinātnes struktūras.

2) no Armēnijas ZA 75 gadu jubilejas tikšanās atvestais ieteikums visiem mūsu zinātniskajiem institūtiem kā humanitārajās, tā sociālajās un dabas zinātnēs intensīvi un ar perspektīvas izjūtu sākt veidot savu institūtu pastāvēšanas un attīstības stratēģiskos plānus. Bet – lai šādi plāni nepaliktu tikai papīra vērtībā, institūtiem pašiem, paralēli valsts subsidētajam darbības nodrošinājumam, ir veidojami budžeta diversifikācijas plāni, mērķtiecīgi cenšoties iegūt un piesaistīt gan privāto, gan pašvaldību, gan valsts fondēto, gan starptautisku projektu un pasūtījumu kārtā iegūstamu finansējumu. Ir jāatmet ilūzija, ka valsts vēlēsies un spēs žēlot visus. Diemžēl. Ir jāmācās peldēt.

3) Tikko pieminētās budžeta diversifikācijas sakarā – aicinu visu institūtu un augstskolu zinātniekus aktīvi sadarboties ar Latvijas reģionu augstskolām, ar novadu pašvaldībām un uzņēmējiem. Jau pusgadu LZA paspārnē norisinās LZA un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi rīkoti semināri, lekcijas, pieredzes apmaiņa, kuras mērķis ir tuvināt zinātnisko domāšanu uzņēmējdarbībai, ar ražojošu struktūru attīstības veicināšanu stiprināt Latvijas reģionus un gūt zinātnes finansējumam tik nepieciešamo atgriezenisko saiti – pasūtījumu.

4) LZA spēks ir tās pieredzē un akadēmiskā vide ir radījusi šo zinātnes koordinācijas institūciju savu mērķu lobēšanai, savu pētniecisko ieceru veicināšanai. Nesen notikušais Letonikas V kongress apliecināja izcilu sadarbības koordināciju Rīgas un reģionu augstskolu starpā un viens no būtiskākajiem šīs valsts programmas ieguvumiem ir jaunu pētnieku motivēšana valstiski nozīmīgu, starptautiski atzītu tēmu pētniecībai. Tuvākajās nedēļās dienasgaismu ieraudzīs akadēmiķu Jāņa Stradiņa un Tālava Jundža koordinētais 4 sējumu izdevums “Latvieši un Latvija”, un tas kalpo par sacītā pierādījumu.

5) kā šajā gadā mums ir veicies – par to Jūs varējāt regulāri lasīt “Zinātnes Vēstnesī”, kurš kā akadēmiskās saimes laikraksts ir ieguvis jaunu dinamiku, atspoguļo jaunas tēmas, kļuvis interesantāks. Vēl jo vairāk – pats pēdējais, novembra numurs, kuru sagatavojusi Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Ar to mūs tagad vieno kopīgas intereses un darbības mērķi – saglabāt Latvijai tās talantīgos jaunos cilvēkus. Pēc vācu Zinātņu akadēmijas “Leopoldina” parauga, kur pastāv t.s. “Junge Akademie” (“Jaunā Akadēmija”), attīstot arī mūsu LJZA, zinātnes popularizēšanas, zinātniskā darba iemaņas, kā arī zinātnieka ētiku apguvušie jaunie pētnieki būs mums tik nepieciešamā maiņa.

6) bez šajā gadā piešķirtajām 14 “Latvijas gāzes”, Latvenergo, L’Oreal balvām , stipendijām un atzinībām, LZA tradicionālajām vārdbalvām un zinātnisko pasākumu gratifikācijām, ir panāktas vienošanās par jauniem morālās un materiālas stimulēšanas veidiem, kurus paredzēts iedzīvināt jau 2014. gadā : Borisa un Ināras Teterevu fonds ir piekritis ar ievērojamām prēmijām godalgot LZA Lielās medaļas ieguvējus, stimulēt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības darbu, bet “Latvijas Dzelzceļš” sola pārskatīt savu līdzšinējo atbalstu zinātnei un, modificējot to, izstrādāt stimulējošu balvu sistēmu izcilu zinātnieku mūža veikuma dokumentēšanai un perspektīvu jaunu pētnieku izaugsmes stimulēšanai.

Pateicoties jums visiem un ikvienam par augsti turēto Latvijas zinātnieka godu un prestižu, vēlos aicināt Jūs stiprināt LZA autoritāti un lomu tādā mērā, lai šeit veidotos platforma stratēģiskiem lēmumiem par izglītības, inovatīvās zinātnes un uzņēmējdarbības sazobi, par plašā starpkultūru dialogā iesaistītu Latvijas humanitāro zinātņu nozaru attīstību, paturot prātā, ka mums ar saviem zinātnieku prātiem ir ceļama tautsaimnieciskā un garīgā labklājība, bet tieši tāpēc mūsu idejām, atradumiem un patentiem tirgus ir visa pasaule. Tā rīkojās Singapūra un uzrakstīja savu veiksmes stāstu. Kurš gan negrib būt tā dalībnieks?