ĪSTENIE LOCEKĻI

Dace GARDOVSKA – dz. 30.12.1952., Dr.habil.med. (1996), LZA korespondētājlocekle (2009) , RSU profesore, Pediatrijas katedras vadītāja; Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja.

Zinātnisko pētījumu virzieni: pediatrija, bērnu infekcijas slimības, imunoloģija.

11 doktoranti (t.sk. 7 aizstāvēti).

Publicētie darbi: 84 raksti žurnālos (t.sk 30 – starpt.), 16 – grāmatu nodaļās; 3 LR patenti, 4 metodiskās rekomendācijas. ~ 100 konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: 13 Ljas projektu vadītāja. Līdzdalība 5 (1 – vadītāja) starptautiskos projektos.

Pedagoģiskais darbs: Lekciju kursi RSU, maģistra darbu vad., 3 aizstāvēti maģistra darbi. Rezidentūras programmu vadītāja pediatrijā un bērnu infektoloģijā, līdzdiploma studiju priekšmeta vadītāja bērnu infekcijas slimībās.

Organizatoriskā darbība: VM galv. speciāliste pediatrijā, Ljas Speciālizēto pediatru b–bas prezidente, Ljas Bērnu infektologu b–bas valdes locekle, Ljas Ārstu b–bas Sertifikācijas komisijas loc., Eiropas Tematiskā pediatriskā tīkla EUROPET konsultatīvās padomes loc., žurn. “Latvijas Ārsts” konsultatīvās padomes loc., VM Mātes un bērna veselības konsultatīvās padomes loc., VM Stratēģiskās komisijas loc., VM Valsts imunizācijas loc., VM Nacionālās poliomielīta uzraudzības komisijas loc., Ordeņa kapitula locekle, u.c.

Atzinības: Atzinības krusts, A.Priedkalna balva.

Aldis KĀRKLIŅŠ – dz.6.02.1951, Dr.habil.agr. (1997), LZA korespondētājloceklis (1997), Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Augsnes resursi un aizsardzība, mēslošanas līdzekļu lietošana ilgtspējīgas lauksaimniecības apstākļos.

3 doktoranti.

Publicētie darbi: Monogrāfijas un brošūras – 20, raksti zinātniskos rakstu krājumos – 88, no tiem 3 indeksēti datu bāzē SCOPUS, no kuriem divi – arī datu bāzē ThomsonReuters, konferenču tēžu krājumi – 112, populārzinātniskā un profesionālā periodika – 83, citi publicētie izdevumi – 27. Līdzdalība konferencēs ar referātiem: ārzemēs – 75, Latvijā – 70.

Zinātniskie projekti:

kopējais projektu skaits, kopš 1992. gada 31, t.sk. – starptautiskie – 11, Latvijas – 20, t.sk.(2009–2013):

Vadītājs – LZP grants “Augsnes īpašību izmaiņas LIZ netradicionālas izmantošanas rezultātā”. Dalībnieks : Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (NatRes) programmas projekts Nr. 3.1. “Augsnes kā galvenā resursa ilgtspējīga izmantošana drošu un kvalitatīvu pārtikas un lopbarības izejvielu ieguvei no plašāk audzētajām laukaugu sugām”. ZM pasūtījums “Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos”.

Organizatoriskā darbība: Nordic Association of Agricultural Scientists, sekcijas “Soil, Water, Environment” Latvijas pr–tājs; European Commission, Enterprise and Industry Directorate–General, Latvia national non–government expert of the Fertilisers Working Group”; Eiropas Augsnes biroja (European Soil Bureau Network) Latvijas pārstāvis, Eiropas Vides Aģentūras (EVA) un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (European Environment Information and Observation Network EIONET) nacionālais eksperts tēmai “Augsne”, Member of the Research Staff Performance Evaluation Commission for the Lithuanian Research Centre for Agriculture and Forestry .

Atzinības: LLMZA loceklis, Zviedrijas Karaliskās LMZA ārzemju loceklis; LZA un LMZA Pauļa Lejiņa balvas un konkursa “Sējējs 97” laureāts; daudzi goda raksti, atzinības raksti un pateicības.

Jānis KLOVIŅŠ – dz. 26.09.1969., Dr.biol. (1999), LZA korespondētājloceklis (2006), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, vadošais pētnieks; BMC Latvijas Genoma Centra vadītājs; LU asociētais profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Aptaukošanās un diabēta ģenētiskie pamati; G–proteīnu saistošo receptoru struktūras, funkciju, evolūcijas un farmakoloģiskie pētījumi; ģenētisko diagnostikas testu izstrāde.

Stažējies Leidenes un Upsalas universitātēs, dalība 4 starptautiskos kursos un skolās.

10 doktoranti.

Publicētie darbi: 44 oriģinālie raksti (H–indekss –18), 13 starpt. konferenču tēzes (2007–2013).

Zinātniskie projekti: 5 starptautisku un 9 Latvijas projektu vadītājs.

Pedagoģiskais darbs: Lekcijas LU Bioloģijas un Medicīnas fakultāšu studentiem, pasniedzējs 3 starptautiskos kursos. 12 bakalaura un 11 maģistra darbu vadība.

Organizatoriskā darbība: LZP pr–ja vietnieks, LZP 3. EK pr–js, LZP Zinātniskās ekspertīzes komisijas loceklis. Ljas Cilvēka ģenētikas asociācijas valdes loc., u.c.

Atzinības: LZA jauno zinātnieku prēmija, FEBS Short term fellowship, EMBO Short term fellowship, Wenner–Gren foundation fellowship, 6FP Marie Curie individual fellowship.

Juris PURĀNS – dz. 29. 08. 1952., Dr.habil.phys. (1988), LZA korespondētājloceklis (2010), LU Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: sinhrotrona starojuma pielietošana fizikā, ķīmijā un biofizikā. Plaša pieredze oksīdu savienojumu sagatavošanas tehnoloģijā un to pētīšanā ar modernām metodēm. Bagāta eksperimentāla pieredze darbam ar unikāliem sinhrotrona starojuma avotiem Francijā, Itālijā, Vācijā. Rentgena absorbcijas spektroskopija ar femtometru precizitāti un skenējoša Rentgena absorbcijas nanoskopija.

Publicētie darbi: H–indekss 23, darbi ir citēti vairāk kā 1450 reizes.

J. Purāns ir vairāk nekā 270 zinātnisko darbu autors, no tiem 2 monogrāfijas, 163 zinātniskas publikācijas rediģējamos žurnālos, 137 – starptautiskos žurnālos, kā arī viens starptautiskais patents 2011.g. Pedagoģiskais darbs: 4 promocijas darbi:, 13 maģistra un bakalaura darbi, 4 diplomdarbi. Lekciju kursi lasīti LU, Francijas un Itālijas universitātēs.

Zinātniskie projekti: 4 Eiropas Komisijas ietvarprogrammas (EK FP6, FP7) projekti, 11 LZP, IZM un VPP projektu vadītājs un izpildītājs; 15 starptautiskie granti un projekti, MATERA un OSMOZE sadarbības ar EK institūtiem, Eiropas COST projekta vadītājs. Sadarbības projekti ar Franciju, Vāciju, Itāliju un Šveici.

Pašlaik vada: LZP grantu, ERAF–088 un BKC Kompetences Centra projektus, COST un OSMOZE starptautiskos sadarbības projektus, 2 FP7 Euroatom projektus. Organizatoriskais darbs: J.Purāns izveidojis Baltijas valstīs pirmo EXAFS laboratoriju, kura saglabā līdera pozīcijas visā Baltijas reģionā. Aktīvi darbojās LU Optometrijas centra veidošanā kopā ar prof. I.Vītolu. Latvian Synchrotron Radiation Society prezidents.

Atzinības: LZA E.Siliņa balva (2008 g.) fizikā, LU un LU CFI atzinības raksti 2008, 2012.

Izveidots jauns virziens: Sinhrotrona radiācijas pielietošana dabas zinātnēs.

Atzīts kā 2009.g. nozīmīgākais sasniegums Latvijas zinātnē.

http://www.lza.lv/scientists/puransj.htm


Andrejs VEISBERGS – dz. 20. 02. 1960., Dr.habil. philol. (1993), LZA korespondētājloceklis (2005), LU profesors, Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs (2012), Tulkošanas katedras vadītājs (2010–).

Pētnieciskās intereses: leksikogrāfija, tulkošanas zinātnes, sastatāmā valodniecība, idiomātika, valodu kontakti. Mg. programmas ‘Konferenču tulkošana”, bc., mg. progr. “Angļu valodas stilistika un leksikoloģija”, konsekutīvā tulkošana, sinhronā tulkošana, tulkošanas teorija, terminoloģijas pārvaldība. Aizstāvēti 3 promocijas darbi. Publikācijas: kopskaitā 311, t.sk. monogrāfijas “Latvian Idioms’, “Latvian and English Wordformation”(2001), “Konferenču tulkošana” (1007, 2009), “Borrowed Phraseology”(2012),”English and Latvian Word Formation Compared” (2013), un vārdnīcas “Jaunā latviešu – angļu vārdnīca”(1997, 2000, 2005), “”Viltus draugi” un vairāk nekā 100 citu publikāciju. Rgulāra dalība starptautiskās konferencēs, lekciju kursi Ženēvas universitātē, Joensu universitātē, Orhūzas biznesa skolā, Lietuviešu valodas institūtā, Eiropas Parlamenta un EK Tulkošanas dienestos (2008, 2011), Tartu universitātē (2013). Kvalifikācijas celšana: Ženēvas universitātē, Oksfordas universitātes Preses Vārdnīcu centrā ES institūcijās (2003, 2004, 2006, 2012). Atzinības: LR Atzinības krusts, (2007), Hornbija grants leksikogrāfijā ( 2002, 2003, 2004), LR IZM Atzinības raksts, LU Rektora pateicība (2010).

 

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Juris BANIS (Jūras Banys) – dz. 30.12.1962., Dr.habil.phys. (2000), Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Viļņas Universitātes rektors, profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: režģa dinamika, segnetoelektriķu fizika un fāžu pārejas.

Publicētie darbi: >200 ISI; publikācijas, publicēto tēžu skaits > 600.

Pedagoģiskais darbs: Viļņas universitātes prorektors zinātniskajā darbā (2007–2012), rektors (2012– ). Sadarbība ar Latviju: ilggadēji (no 1990.g.) zinātniskie kontakti ar LU CFI, ir LU CFI Starptautiskās Konsultatīvās Padomes loceklis, aktīva dalība BIRTI (Baltic Institute of Research, Tehnology and Innovation) projekta izstrādē.

Haralds cur HAUZENS (Harald zur Hausen) – dz. 11.03.1936. – vācu medicīnas zinātnieks, virusologs. Dr.med. (Diseldorfas univ., 1960). Nobela prēmijas laureāts medicīnā (2008) par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi.

Studējis bioloģiju un medicīnu Bonnas, Hamburgas un Diseldorfas universitātēs. Strādājis Diseldorfas universitātes Medicīniskās mikrobioloģijas institūtā, no 1965. – 1968. g. – Filadelfijas (ASV) Bērnu slimnīcas Vīrusu laboratorijās, 1969. g. atgriezies Vācijā – strādājis Vircburgas universitātes Virusoloģijas institūtā, profesors Erlangenes–Nirnbergas universitātes Klīniskās virusoloģijas katedrā (1972) un Freiburgas universitātes Virusoloģijas un higiēnas katedrā (1977). 1983. g. ievēlēts par Vācu Vēža pētniecības centra (Deutsches Krebsforschungszentrum) fonda valdes priekšsēdētāju Heidelbergā. 2003. gadā atstājis centra vadītāja posteni. Līdz 2010. gadam – vēža pētniecības žurnāla International Journal of Cancer galvenais redaktors.

Vācu Dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina viceprezidents, stipendijas iedibinātājs Baltijas valstu doktorantiem vēža pētniecības studijām.

2012. gada 7. septembrī Starptautiskā medicīnas kongresa ietvaros uzstājās ar lekciju Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Nils KRISTENSENS (Niels Cristensen, Dānija) – dz. 05.04.1943., Ph.D. (1970), Orhūsas Universitātes profesors, Orhūsas Zinātniskā datorcentra vadītājs. Starptautiski pazīstams eksperts teorētiskās cietvielu fizikas un materiālzinātnes jomā, viens no līderiem Baltijas reģionā.

Publicētie darbi: Hirša indekss– 55, rakstu citējamība virs 11800 (WOS datu bāzē) Vairāk nekā 330 publikācijas, 66 grāmatu sadaļas un rakstu apkopojumi.

Organizatoriskais darbs : Dānijas un ASV Fizikas biedrību īstenais loceklis, Somijas Zinātņu Akadēmijas, Austrālijas Zinātnes Padomes, Apvienotās Karalistes Inženieru un Fizikas zinātņu Padomes, ASV Nacionālā Zinātnes Fonda (NSF) un ASV Enerģijas Departamenta (DOE) padomnieks. Pastāvigais recenzents tādiem augstākās raudzes zinātniskajiem žurnāliem kā Nature, Phys. Rev. Letters, Physical Review u.c. (kopā 17). Sadarbība ar Latviju: līdzautors kopīgos pētījumos, oponents un recenzents zinātniskos projektos, ir LU CFI Starptautiskās Konsultatīvās Padomes loceklis un pirmais priekšsēdētājs, aktīvi piedalās Starptautisku konferenču organizēšanā, t.sk., jau septiņus gadus organizētajā ikgadēja Starptautiskajā konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” (FM&NT).

Jānis (John) Tālivaldis OZOLIŅŠ – dz. 10. 09. 1950., PhD, Melburna, Austrālija, School of Philosophy, Australian Catholic University, profesors.

Pētnieciskās intereses: humanitārā izglītība, lietišķā ētika, zinātnes filozofija, apziņas filozofija, uzņēmējdarbības ētika, veselības aizsardzības ētika, loģika. Austrālijas Katoļu universitātes Humanitāro pētījumu ētikas komisijas priekšsēdētājs, Starptautiskās Katolisko bioētiku apvienības komisijas loceklis. Publicētie darbi: raksti grāmatās – 21, raksti citējamos žurnālos – 54, citi raksti – 73, ziņojumi konferencēs – 114. Strādājis Oksfordas universitātē, LZP eksperts. ACU žurnāla “Ethics Education” galv. red., vairāku starptautisku žurnālu redkolēģiju loceklis, uztur regulārus profesionālos kontaktus ar filozofiem Latvijā, publicējies LU FSI izdotajā almanahā “Filosofija”, uzstājies konferencēs un Letonikas kongresos.

Lembits VABA – dz. 27. 05. 1945., Dr. philol. (1998), Igauņu valodas un kultūras institūta vadošais pētnieks. Igauņu un vepsu valodu pasniedzējs Tamperes universitātē. Brīvi pārvalda latviešu valodu.

Pētnieciskās intereses: diahroniskā valodniecība, pētījis latviešu valodas pēdas igauņu valodā, latviešu valodas vārdu etimoloģizēšanu, leksikogrāfija. Publicējis divas monogrāfijas par latviešu un igauņu valodu sakariem: “Aizguvumi no latviešu valodas igauņu valodā” un “ Latviešu un igauņu valodu sakaru pētījumi” (abas igauņu valodā). Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors. Žurnāla “Linquistica Lettica” redkolēģijas loceklis, starptautisko baltistu kongresu/konferenču dalībnieks. Latviešu valodnieku darbu tulkotājs un popularizētājs.

Apbalvojumi: žurnāla “Keel ja Kirjandus” Gada balvas (1996, 2003, 2011,), Baltijas Asamblejas balva (2008).