LZA darbības atbilstība
LZA Hartai un Statūtiem, LZA pilnsapulces, Senāta, prezidija un
valdes lēmumu izpilde

Saskaņā ar LZA Statūtu 5.5 punktu UP izskatīja LZA pilnsapulču, Senāta, Prezidija un Valdes darbību un lēmumu izpildi. UP konstatē, ka sēdes notiek regulāri un tajās tiek risināti Latvijas zinātnei aktuāli jautājumi - par zinātnieku lomas palielināšanu, par jaunās zinātnieku maiņas nodrošināšanu, par zinātnes nepietiekamo finansējumu u.c. Būtisku kritisku piezīmju nav. Tomēr kopš iepriekšējā UP ziņojuma ir palicis atklāts jautājums par LZA nodaļu reglamentu esamību. Tos paredz LZA Statūtu 5.7.5. punkts. Ne LZP pilnsapulču, ne Prezidija, ne Senāta, ne Valdes lēmumos UP neizdevās atrast norādes uz nodaļu reglamentu jautājuma atrisināšanu. LZA Hartas un Statūtu pārkāpumus UP nav konstatējusi.

LZA uzdevumu izpilde sakaros
ar valsts institūcijām, augstskolām un
ārpusakadēmiskām
zinātniskām organizācijām

LZA ir aktivizējusi sadarbību ar Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, Ministru kabinetu, Augstākās izglītības padomi, IZM, Ekonomikas, Veselības, u.c. ministrijām. 2013.gada 4. februārī parakstīts Nodomu protokols starp LZA, Zemkopības ministriju, un Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju par sadarbību politikas plānojumā, jauno zinātnieku sagatavošanā, zinātnes sasniegumu popularizēšanā.

Noslēgti līgumi starp LZA un SIA “ITERA Latvija”, a/s ”Latvenergo”, a/s “Latvijas dzelzceļš”, a/s “Grindeks”, a/s “Latvijas gāze” u.c. par balvu piešķiršanu par izcilu zinātniskā darba veikumu vai sabiedrībai nozīmīgu mūža ieguldījumu. Papildus 2013. gadā piešķirtajām 14 balvām, un stipendijām LZA ir noslēgusi līgumu ar Borisa un Ināras Teterevu fondu par jauniem morālās un materiālas stimulēšanas veidiem. 2013.gadā ir piešķirta Valtera Capa balva. Ir parakstīts sadarbības līgums starp LZA un Rīgas Latviešu biedrību. Izvērtējot sasniegumus zinātnē, LZA ieklausās Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju izteiktajos apsvērumos, tā veicinot sadarbību starp izglītības un zinātnes struktūrām valstī. Jau pusgadu norisinās LZA un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi semināri u.c. pasākumi ar mērķi ir stiprināt reģionus un gūt zinātnes finansējumam tik nepieciešamo atgriezenisko saiti – pasūtījumu. Sadarbības līgumi ir noslēgti ar Alūksnes un Mālpils novada pašvaldībām. Turpinās sadarbība ar Rīgas Domi.

LZA pārziņā esošo žurnālu u.c.
izdevumu
redkolēģiju un administrācijas darbs

Ir nostiprinājusies LZA sadarbība ar laikrakstiem un citiem masu informācijas līdzekļiem. Tomēr šī sadarbība varētu būt vēl efektīvāka. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”. Populāra ir LZA mājaslapa internetā. Turpina iznākt Latvijas “Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, taču žurnāla A daļai ir maza tirāža un tas nav starptautiski atzītu izdevumu sarakstā. Ar Eiropas programmu centra izveidi ir paplašinājusies zinātnes popularizēšana, t.sk. īpaši jāmin Zinātnieku nakts pasākumi. Produktīva ir Terminoloģijas komisijas darbība. UP arī turpmāk iesaka plašāku zinātnieku līdzdalību zinātnes sasniegumu popularizēšanā un zinātnes prestiža palielināšanā, veicinot jauniešu interesi par zinātni.

LZA finansiālā darbība, īpašuma
pārvaldīšana un līdzekļu izmantošana

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli. Neatkarīgā Revidenta ziņojumā par 2013.gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par LZA finansiālo stāvokli 2013.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņām 2013.gadā.

Saskaņā ar Hartu, LZA darbība tiek finansēta no valsts budžeta un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Atskaites gadā ir noslēgti divi līgumi ar IZM par noteiktu pasākumu veikšanu 2013.gadā. LZA budžeta finansējums 2013.g. saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem bija 1,17 miljoni Ls. Vairāk kā pusi (59%) no šī finansējuma veidoja LZA Valsts emeritēto zinātnieku pabalsti un mērķa finansējums LZA darbībai, ieskaitot Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, LZA Vēstis, “Zinātnes Vēstnesi”, vārda balvas, terminoloģijas komisiju. LZA īpašuma apsaimniekošanu nodrošina Lietu pārvalde.

Finansējums saskaņā ar IZM noslēgtajiem līgumiem 2013.g. bija nepietiekams, lai nodrošinātu visu LZA funkciju sekmīgu izpildi. Tāpēc akadēmijas pamatfunkciju nodrošinājuma nozīmīgu apjomu (364 tūkst.Ls.) deva ieņēmumi no saimnieciskās darbības (nedzīvojamo telpu noma, konferenču organizēšana, telekomunikāciju pakalpojumi un autostāvvietu noma), kas salīdzinājumā ar 2013.g. ir samazinājušies par 10%. Zinātniskajiem institūtiem un tiem pielīdzinātām institūcijām bez maksas tiek piešķirtas telpas un orgtehnika konferenču organizācijai. Gada vidējais strādājošo skaits Lietu pārvaldē 2013.g. nav mainījies un bija 53 cilvēki. LZA tehniskie darbinieki - sekretāres un padomnieki, ārlietu daļas darbinieki ir spiesti strādāt par LZA statusam un atbildības kritērijiem neatbilstoši zemu atalgojumu.

Augstceltnes kopējā izīrējamā platība ir 3,8 tūkst. kv.m. No šīs platības 51% aizņem zinātniskie institūti un tiem pielīdzinātās organizācijas un 49% komercstruktūras. 2008.g. arhitektu birojs Nams sagatavoja LZA augstceltnes attīstības koncepciju. Tomēr šīs koncepcijas realizācija notiek pārlieku lēni. Augstceltnes ēkas izmantošana telpu nomas biznesā ir neefektīva, jo lielu daļu kopējās platības aizņem zāles, vestibili, koridori un neizmantojamas palīgtelpas. Lielas stiklotas virsmas sadārdzina apkures un ventilācijas izdevumus. Rīgā ir visai liels brīvo biroja telpu piedāvājums, konkurence ir ļoti liela. 2013.g. tika noslēgti 16 jauni nomas līgumi un pārtraukti 4 līgumi. Tomēr Augstceltnē 30.12.2012. bija brīvas 18 telpas 496 kv.m. platībā. Lielākā daļa brīvo telpu ir pārveidotas par auditorijām un konferenču zālēm. Augstceltnes dienesta atpūtas telpas 2013.g. tika arī izmantotas starpakadēmiju sadarbības līgumu ietvaros ieradušos ārvalstu zinātnieku izvietošanai. 2013.g. Augstceltnes telpās notika 122 zinātniskas konferences. Sakarā ar Filozofijas un socioloģijas institūta un Vēstures institūta pārvietošanu uz Kalpaka bulvāri 2, Augstceltnē ir atbrīvojušies 1003 kv.m., kas telpu nomas jautājumu aktualizē arī 2014.gadā. Turpinās darbs, izstrādājot projektu “Zinātnes piedzīvojumu centrs” Augstceltnes 3.un 4.stāvā 800 kv.m. platībā.

LZA starptautiskā sadarbība un sadarbība
ar plašsaziņas līdzekļiem

LZA ir dalībniece daudzās starpvalstu un starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. 2013.g. turpinājās LZA sadarbība ar citu valstu zinātņu akadēmijām. LZA pārstāvēja Latvijas zinātni vairākās zinātniskās organizācijās. Starp tām ir jāpiemin – Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija (ALLEA - European Federation of Academies of Sciences and Humanities), kura ir iesaistīta zinātnes politikas veidošanas un īstenošanas procesos. Eiropas Akadēmiju zinātnes uzraudzības padomes (EASAC – European Academies Science Advisory Council) pavasara un rudens sēdēs piedalījās LZA prezidents. Uz šīs padomes pasākumiem Briselē LZA un padomes vārdā bija ielūgti visi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas. LZA dalību šīs padomes aktivitātēs ierobežo nepietiekamie finanšu resursi.

LZA ir parakstījusi sadarbības līgumu ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Sadarbībā ar L’Oreal jau devīto reizi tika piešķirtas stipendijas “Sievietēm zinātnē”. LZA vadība tiekas ar ārzemju diplomātiem - 20. martā un 10. aprīlī LZA viesi bija 25 valstu vēstnieki un vēstniecību pārstāvji. Sadarbības līgumu ietvaros Latvijas zinātnieki var pieteikties īstermiņa vizītēm ārvalstu institūcijās, kā arī pieņemt ārvalstu zinātniekus. Šai jomā LZA ir 28 zinātniskās sadarbības dokumenti ar partnerakadēmijām.

Valsts emeritēto zinātnieku
padome

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumus un attiecīgo grantus sāka piešķirt ar 1996.gadu, kad piešķirtais finansējums bija 17 820 Ls. Turpmākajos gados šis finansējums palielinājās un 2009.g. sasniedza 708,6 tūkst.Ls. No 2010. gada mūža granta apmērs ir 150 Ls. Finansējuma trūkuma dēļ no 2009. līdz 2013. gadam jauni mūža granti netika piešķirti. 2014. gada 24. februārī ir izsludināts konkurss Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanai. 2014. gadā grantiem piešķirtais finansējums ir 441 tūkst.Ls. jeb 627 tūkst. EUR, kas par 6 procentiem pārsniedz 2013.gada finansējumu. 2013. gada beigās grantus saņēma 220 zinātnieki. Valsts emeritēto zinātnieku padomē ir iekļauti arī 9 LZA locekļi. LZA paspārnē aktīvi darbojas Valsts emeritēto zinātnieku biedrība “Emeritus”. Ir notikušas 6 valdes sēdes. Veikts apjomīgs darbs, gatavojot atmiņu rakstu krājumu. Biedru sapulcēs nolasītas četras lekcijas, organizētas divas ekskursijas.

LZA ietvaros notiekošo konkursu un
vēlēšanu atbilstība likumu u.c.
normatīvo aktu prasībām

2013.gada LZA rudens pilnsapulcē notika jaunu LZA locekļu vēlēšanas (vakances tika izsludinātas 2013.gada 2.jūnijā “Zinātnes Vēstnesī”). Pilnsapulcē no 109 akadēmiķiem piedalījās 88. Vēlēšanas notika atbilstoši aktualizētajiem LZA darbību reglamentējošiem dokumentiem. Balsu skaitīšanu nodrošināja LZA pilnsapulcē izveidotā un apstiprinātā komisija 5 akadēmiķu un 5 korespondētājlocekļu sastāvā. Pilnsapulcē tika ievēlēti 5 LZA ārzemju locekļi, 4 goda locekļi, 5 akadēmiķi un 7 korespondētājlocekļi.

2013.gada 8.jūlijā “Zinātnes Vēstnesī” tika izsludināts LZA vārda balvu konkurss 2014.gadam. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu pozitīvi vērtējams, ka ir pieņemts vienots Nolikums par LZA vārda balvu piešķiršanu, kas turpmāk nodrošinās vienotu procedūru balvu piešķiršanā. Tādējādi izpildīts 2013.gada uzraudzības padomes ziņojumā izteiktais priekšlikums. Vārda balvas piešķir ar LZA Senāta lēmumu, apstiprinot balvu ekspertu komisijas lēmumus. Balvu ekspertu komisiju sastāvu apstiprina LZA prezidijs, pamatojoties uz LZA zinātņu nodaļu ieteikumiem. 2014.g. 7.janvārī Senāta sēdē tika piešķirtas 10 vārda balvas, t.sk. 5 jaunajiem zinātniekiem. Pārkāpumi vārda balvu piešķiršanā nav konstatēti.

UP ierosina:

1) pabeigt izskatīt jautājumu par LZA nodaļu reglamentu.

2) žurnāla “Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas rakstiem pievienot izvērstas anotācijas angļu valodā, tādējādi paplašinot lasītāju loku un radot priekšnosacījumus ar laiku iekļūt starptautiski atzītu izdevumu sarakstā.

3) aktualizēt balsu skaitīšanas procedūras reglamentāciju LZA pilnsapulcēs.

4) aktivizēt darbu pie LZA augstceltnes attīstības koncepcijas, optimizēt telpu izmantošanu. Panākt LZA kopbudžeta ieņēmumu daļas pieaugumu, dodot iespēju palielināt personāla atalgojumu un paredzēt resursus attīstībai.