Vīļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē saņem akadēmiķe Vera Vāvere A.Edžiņas foto

Augsti godātā premjerministres kundze, augsti godātā izglītības un zinātnes ministres kundze, cienījamā LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas kundze, Saeimas deputāti, ministriju darbinieki, preses un mediju pārstāvji, viesi, mūsu akadēmisko izcilību saime! Sākot LZA Pavasara pilnsapulci, pats galvenais ir, līdzīgi saimniekam, palūkoties atpakaļ uz to, kāda ir bijusi šī zinātnes ziema, vai tā ir izsaldējusi rudens sējumus, un kādi darbi veicami šajā pavasarī, lai jaunais rudens atnestu mums ne tikai vēlēšanas politiskajā vidē un nepiepildītas vēlēšanās, bet lai rudens krājumā būtu arī kaut kas no nopelnītā.

Ko esam pelnījuši un ko - saņēmuši? Vispirms par Latvijas zinātnes starptautisko novērtējumu, kurš tika veikts nokavētā termiņā, pēc tendencioza pasūtījuma no IZM puses, kā to liecina ar Ziemeļvalstu Informācijas biroju slēgtais līgums. Nav jau arī nekāds brīnums, ka pēc neobjektīvas metodikas veiktais zinātnisko institūciju izvērtējums 2013./2014. gadu mijā skarbi satrauca zinātniskā darba veicējus. Tomēr pat ar skarbiem secinājumiem, tos paškritiski vērtējot, var sadzīvot un veikt nepieciešamās korekcijas, jo, ko uguns neiznīcina, to tā norūda. Gadumijā zinātnieku vidi negatīvā nozīmē satrauca ierēdniecības rīcības ētiskā puse, patiesību sakot – ētikas trūkums, jo neparastākie pārsteigumi, kā to, strādājot pilnīgā pret Latvijas izglītību un zinātni vērstā negāciju ēnā, bija gatavojusi IZM, tika gatavoti 21. janvāra Ministru kabineta sēdei, no ministrijas puses rosinot kardinālu zinātnisko institūciju un to finansējuma sašaurinājuma plānu, taču ignorējot ekspertu firmas “Technopolis Group” galveno kritisko valstij adresēto pārmetumu – katastrofāli nepietiekamo finansējumu zinātnei un attīstībai. Ministru kabinets uzdeva ministrijai līdz š.g. 1. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu periodam līdz 2015. gada 1. jūlijam. Līdz šā gada 1. jūlijam ir jābūt gatavam arī zinātnes reformu plānam, bet līdz šim laikam vēl nav notikušas nedz diskusijas, nedz reformu būtības, mehānismu, ekonomisko modeļu apspriešana. Nevajadzētu pieļaut domu, ka IZM gatavojas atkārtot šī gada janvāra scenāriju un sasaukt preses konferenci par kabinetos tapušiem gataviem lēmumiem divas nedēļas pirms tam, kad ar šiem lēmumiem tiek iepazīstināti paši zinātnieki.

Godātā premjerministres kundze! Jums kā ekonomikas zinātņu doktorei nav noslēpums mūsu valsts zemais industriālais potenciāls, kā arī tas, ka ražošana valsts budžetā ienes vien tikai 20% no tā apjoma. Taču – ar kādām cerībām uz valdošo partiju koalīciju tuvo vēlēšanu gaisotnē lai raugās ne vien zinātnieki, bet arī ražotāji, uzņēmēji, kuri gaida tirgus orientētus pētījumus un reālu inovatīvu produktu izstrādi, lai, ieviešot tos ražošanā, valsts īstenotu savu tautsaimnieciskās attīstības mērķi. Jā, ir saprotams, ka valsts vadītājiem nav ērti un patīkami runāt par milzīgo valsts parādu, kurš aug un ar savu slogu kavē ekonomiski stagnējošas zemes attīstību. Latvijas kūtro attīstību ar saviem politiskajiem un ekonomiskajiem instrumentiem vēlas stimulēt Eiropas Savienība, lai mūsu zeme no ekonomisko sekmju un zinātnes finansējuma ranžējuma vienā līmenī ar Rumāniju paceltos vidēji turīgo spēlētāju klubā. Tādam uzdevumam ir paredzēta gatavošanās Eiropas Savienības kopējā zinātnes un inovāciju budžeta izlietojuma principu izstrādei nākamajam ES Struktūrfondu ciklam no 2014. līdz 2020. gadam un arī Eiropas Komisijas izvirzīto nosacījumu izpildei, ko divu gadu garumā ar savām kategoriskām prasībām pēc reāla darbības plāna vismaz divos viedo specializāciju virzienos no Latvijas Ekonomikas ministrijas ierēdņiem cenšas sagaidīt BIRTI zinātnieku apvienība – biotehnoloģijā un funkcionālo materiālu zinātnē, jo tieši no šo nozaru attīstības sadarbībā ar ražotājiem tiek gaidīta ātrākā un ievērojamākā atdeve.

Lai novērstu acīmredzamu un tīšu Ekonomikas ministrijas augstākā līmeņa ierēdņu pretdarbību zinātnei un pavērstu kādu daļu no inovatīvo produktu ražošanā spējīgo zinātnes nozaru un uzņēmējdarbības finansēšanas tehnoloģiskās infrastruktūras radīšanai, kādas šobrīd nav nedz augstskolās, nedz zinātniskajos institūtos, nedz ražotājiem, bija jāvēršas gan pie Valsts prezidenta, gan premjerministres – aicinot viņus kļūt par vidutājiem valsts budžeta saprātīgai pārdalei par labu tehnoloģiskās infrastruktūras radīšanai, nevis naudas iztērēšanai neefektīvu starpniekorganizāciju uzturēšanai.

Ar līdzīgām valsts birokrātiskā aparāta nesamērīgas paplašināšanās problēmu pat Jūs, cienījamā Straujumas kundze, esat sastapusies savā īsajā un spraigajā darba cēlienā. Tieši to pašu mēs – zinātnieki, izjutām vakar – 9. aprīlī, tiekoties deputāta Arvila Ašeradena vadītajā Saeimas Tautsaimniecības komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē, dzirdot jau kā gatavu un tikai vēl formāli saskaņojamu konceptu Nacionālā kontaktpunkta transformācijai par birokrātisku projektvadības iestādi Valsts Izglītības attīstības aģentūras paspārnē. Pirms 20 gadiem bija populārs sauklis, ka par visu parūpēsies “Auseklītis”, un tagad mēs pieredzam birokrātiskās uzkundzēšanās precedentu ar tādu pašu argumentāciju, ka aģentūra visu atrisinās. Tikai kāda ir starpība: tagadējā kontaktpunkta darbinieki paši ir dažādu nozaru zinātnieki un pārzin savas nozares specializāciju, sniedz konsultācijas zinātniskajiem institūtiem finansiālu partneru un saimnieciski izdevīgu projektu piesaistei ar efektivitāti 6 miljoni EUR uz katru kontaktpunktā strādājošo. Noklausoties IZM versiju par Kontaktpunkta kā pelnošas organizācijas iekļaušanu VIAA sastāvā ar mēnešalgām 1300 un vairāk EUR mēnesī līdzšinējo 500 – 800 EUR algu vietā, šī par ierēdniecisku un labi atalgotu pārvērstā organizācija sola sniegt konsultācijas, mācīt projektu menedžmentu, bet bez garantijām par līdzekļu piesaisti, to apjomu un atdevi, jo par to, kā zinātniskajiem institūtiem labāk tīkloties, kur meklēt partnerus un kā piesaistīt finansējumu tagad atbildēs visu varošā un zinošā ierēdniecība, kuras skaitu un atalgojumu kontaktpunktā paredzēts ievērojami palielināt.

Godātie kolēģi, kā jūs redzat, Latvijas Zinātņu akadēmijas ikdiena ir pilna sprieguma un ikkatru brīdi strauji mainīgā dzīve liek mums mobilizēties jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem. Lai gan Zinātņu akadēmija ar noteiktu valsts funkciju deleģējumu 1992. gadā ir pārveidota par personālo akadēmiju, tai kā Ministru prezidenta pārraudzības institūcijai ir sava noteikta vieta Latvijas intelektuālās elites ataudzēšanā, tās kvalifikācijas identificēšanā un izcilības pelnītā izvirzīšanā autoritatīvās zinātniskās ekselences līderu pozīcijās kā Latvijas, tā starptautiskā ranžējumā. Uzrunājot akadēmisko saimi pavasara pilnsapulcē es atkārtoti aicinu ikvienu tās akadēmiskā darbā rūdītu zinātnieku apliecināt ne tikai aktīvu zinātniski pētniecisko, bet ieņemt arī sabiedrisku pozīciju. Iepriekšējais 2013. gads mums dāvāja prieku par tādu Latvijas zinātnes izcilību kā Andra Ambaiņa un Alvja Brāzmas veikuma novērtējumu ar Lielo medaļu, ar nanotehnoloģiju teorētiķa Vjačeslava Kaščejeva augsto starptautisko atzinību un arī ar Latvijas jauno zinātnieku apvienības darbības aktivizēšanos, raisot cerības uz sociāla un emocionāla optimisma attīstību jauno pētnieku paaudzē. Šodien valstī ir cita situācija ar tautsaimniecības, izglītības un zinātnes procesu administrēšanu valsts politiskajā līmenī, kas pilnīgi atšķiras no tās situācijas, kuru pārstāvēja pret zinātni inertais Ministru prezidents un zinātnei naidīgais izglītības un zinātnes ministrs, kura vienīgais rosinājums bija zinātniekiem meklēt citu darba devēju. Šodien mēs varam lepoties ar Ministru prezidenti, kura nāk no zinātnes vides un ir darbojusies Latvijas Zinātnes padomē, koordinējusi Nacionālo attīstības plānu izstrādi un pirms trim gadiem Saeimā organizēja konferenci (2011.g. 29.aprīlī) “Optimāls nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības mehānisms”, un kā šī darba turpinājumu es redzu Jūsu piekrišanu veidot un vadīt Stratēģisko inovāciju un pētniecības padomi.

Mūsu akadēmiskā ekselence izglītības un zinātnes ministre Ina Druvietes kundze arī labi zina, ko nozīmē nozares politikas veidošanas institūcijas vadība, un mēs esam gandarīti par viņas stāju, savā pirmajā darba nedēļā ierodoties Zinātnes padomes sēdē, lai iepazīstinātu ar savām darba prioritātēm. Mūsu šodienas pilnsapulces dalībnieki un visa Latvijas zinātnieku saime lieliski apzinās savā intelektuālajā enerģijā potencēto inovatīvo spēku, vai tas būtu valsts kultūras un izglītības veicināšanā ieguldāmā enerģija, vai dzīvības zinātnēs balstītie pētījumi – mūsu visu kopīga vēlme ir maksimāli veicināt tautsaimnieciskās attīstības mērķus, ievērojot vislielākās lietderības un aktīvas līdzdalības principu.

Vēlu jums visiem enerģijas piepildītu pavasara cēlienu, spēkus atjaunojošu atpūtu vasarai un jaunu enerģiju rudens darbiem, kuri ikvienam no mums vismaz kontūrās jau ir nosprausti.