Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība – uz nākamajiem četriem gadiem

23-05-2008

13. maijā notika LZA Senāta sēde, kurā, atbilstoši Statūtiem, pilnvaras pieņēma Pavasara pilnsapulcē ievēlētais prezidents Juris Ekmanis, notika Senāta priekšsēdētāja vēlēšanas – atkārtoti tika ievēlēts akadēmiķis Jānis Stradiņš, nodaļu priekšsēdētājiem Raimondam Valteram (ĶBMZN), Jurim Jansonam (FTZN) un Ilgai Jansonei (HSZN) tika piešķirtas viceprezidenta pilnvaras nodaļas kompetences ietvaros.

Visu iepriekšējo Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu klātbūtnē akadēmiķis Jānis Stradiņš nu jau otro reizi uzlika amata ķēdi Jurim Ekmanim. Ķēdei šogad paliek 10 gadi, to 1998. gadā iedibināja toreizējais LZA prezidents Tālis Millers un inaugurācijas ceremonijā uzlika Jānim Stradiņam. Savukārt 2004. gadā, kad Latvija bija uzņemta Eiropas Savienībā, inaugurācijas ceremonijā Jānis Stradiņš amata ķēdi svinīgi uzlika jaunievēlētajam LZA prezidentam Jurim Ekmanim, kurš četrus gadus Zinātņu akadēmiju ir vadījis ļoti veiksmīgi un radoši. Akadēmiķis Jānis Stradiņš arī otrus četrus gadus prezidentam novēl ne mazāk veiksmīgus un radošus.

Izglītības un zinātnes ministre Dr. Tatjana Koķe, vēlot prezidentam sasniegt jaunas augstienes, savus vēlējumus izsaka arī visai LZA saimei, jo viņai nebija iespēja klātienē piedalīties akadēmijas Pavasara pilnsapulcē (viņas rakstiskais apsveikumus publicēts “ZV” Nr.8, 21. aprīlī). Jau tad, kad zinātnes finansējums bija niecīgs, Latvijas zinātne parādīja lielu kapacitāti. Tagad ir radu?ās izcilas laboratorijas ar unikālām iekārtām, kuras visas bija jāgādā no jauna, tukšā vietā, tātad – pašas modernākās. Cerams, ka jauni cilvēki tur saskatīs perspektīvu kā sev, tā zinātnei. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi palīdzēs veidot ekselences centrus, šīs iespējas ir jāizmanto. Ministre novēl – lai, neatkarīgi no tā, kādas prioritātes zinātnē nosauc valsts, Zinātņu akadēmijas interešu paletē atrastos vieta kā inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, tā arī sociālajām un humanitārajām zinātnēm, lai starp tām atrastos tādi saskares punkti, kas nodemonstrētu savu kvalitāti Eiropas telpā. Savukārt Latvijas Zinātnes padomei ministre novēl labi apsaimniekot zinātnes līdzekļus.

Galvaspilsētas universitāšu vārdā LU rektors akadēmiķis Mārcis Auziņš teica, ka universitātes vienmēr atbalsta Zinātņu akadēmiju un cer, ka tas ir abpusēji. Universitātēm un akadēmijai pārmet vienus un tos pašus grēkus – ka tās ir par maz dinamiskas. Politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija ir ļoti mainīga. Labi, ka ir tāda stabila organizācija kā Zinātņu akadēmija, kas nešūpojas līdzi vējiem, tas rada stabilitāti zinātniskajā sabiedrībā.

Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis LZA prezidentu sveica reģionālo augstskolu vārdā.

Atbildes runā LZA prezidents Juris Ekmanis izteica apņemšanos pildīt pienākumus atbilstoši jaunajiem LZA statūtiem. Zinātnē pēdējos četros gados daudz kas mainījies uz pozitīvo pusi, tādēļ visiem ir jāapzinās savi spēki un iespējas. “Aiz mums stāv universitātes, augstskolas, institūti, laboratorijas, ministrija, Zinātnes padome un daudz daudz kas cits. Vairāk nekā 1000 aktīvo zinātnieku , kuri no mums gaida pārstāvniecību konkrētos darbos. Zinātņu akadēmijai jābūt zināmam stabilitātes centram. Mums ir izdevies radīt pietiekami stabilu modeli, kuru nav bijis jāmaina. Savukārt visas reorganizācijas un likumu izstrādes notikušas saskaņā ar Zinātņu akadēmiju. Akadēmija ir pārstāvēta zinātnes politiskajā un administratīvajā līmenī – daudzi Zinātnes padomes locekļi ir Zinātņu akadēmijas locekļi, arī izglītības un zinātnes ministri ir akadēmijas locekļi – Baiba Rivža ir akadēmiķe, Tatjana Koķe – korespondētājlocekle.” Prezidents izteica pateicību iepriekšējam akadēmijas vadības un Senāta sastāvam, ZA Fonda izveidotājam un vadītājam Tālim Milleram, kurš savas pilnvaras ir nodevis nākošajam Fonda vadītājam Jānim Bērziņam.

Pateicību par uzticību izteica arī Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. Senāts arī turpmāk izvērtēs zinātniskos virzienus un akadēmijas locekļu kandidātus. Zinātņu akadēmiju nosauca par stabilitātes garantu, taču tai ir jākļūst arī par dinamisma garantu, kas būtu pievilcīgs jauniem cilvēkiem, kurus ar laiku varētu vēlēt par korespondētājlocekļiem un akadēmiķiem. Akadēmijas tradīcijas nedrīkt kļūt stagnātiskas, tādēļ J. Stradiņš solīja turpmākajā Senāta darbībā rosināt vienu otru jaunu ideju.

Senāts apstiprināja Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 2008. gada 17. aprīļa sēdes lēmumu piešķirt LZA goda doktora grādu filoloģijā (Dr.h.c.philol.) Raulam Čilačavam, dzejniekam, tulkotājam, literatūrzinātniekam.

Pēdējā atjaunošana 23-05-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS