Zinātnes Vēstnesis
- 2015.g. 9.marts
Nodaļa apvieno 115 locekļus, t.sk. 43 īstenos, 2 goda, 27
ārzemju locekļus un 43 korespondētājlocekļus, kā arī 24 goda doktorus.
2014. gadā organizētas 6 nodaļas sēdes (t.sk.1 kopsēde ar
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu).
Sēdes
7. februārī nodaļas pilnsapulcē noklausījās nodaļas
priekšsēdētāja akad. Raimonda Valtera pārskatu par nodaļas un tās locekļu
darbību 2013. gadā un 2014. gadā plānotajiem pasākumiem.
Referātu "Kas traucē sasniegt ārstēšanas mērķus?" nolasīja
kor.loc. Aivars Lejnieks.
Priekšlasījumā galvenā uzmanība tika veltīta situācijai sirds
un asinsvadu slimību jomā.
14. martā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas
zinātņu nodaļas un Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kopsēde no cikla "2013.
gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē ", turpinot tradīciju
nodaļas sēdēs noklausīties autoru paplašinātus pārskatus par pētījumu
rezultātiem LZA nosaukto 10 nozīmīgāko zinātnes sasniegumu ietvaros.
Pēc akad. R. Valtera ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās
četrus ziņojumus par tēmu "Oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam
fotonikas ierīcēs".
Prezentējamo darbu kopēju raksturojumu sniedza LZA kor. loc.
Valdis Kokars. LZA kor. loc. Mārtiņš Rutkis sniedza detalizētu informāciju par
molekulāro stiklu fizikālajām īpašībām un to iespējamo lietojumu fotonikas
ierīcēs, Mg. Elmārs Zariņš - par luminoforo piranilidēn- un
izoforona fragmentus saturošo molekulāro stiklu iegūšanu un īpašībām, Mg. Kaspars Traskovskis - par trifenilalkilaizvietotājus saturošiem D-π-A tipa
molekulārajiem stikliem.
Sēdes turpinājumā Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge ziņojumā
"Jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un ierīce kompleksai
ādas analīzei SkImager" iepazīstināja klausītājus ar LU
Atomfizikas un spektroskopijas institūtā veikto izstrādi.
Radīta un klīniski pārbaudīta jauna ādas multispektrālā
attēlošanas ierīce - SkImager, kas ir vienkārša un viegli lietojama ārstu
ikdienas praksē kompleksai ādas veselības novērtēšanai, t.sk. ādas vēža agrīnai
diagnostikai.
Secinājums pēc sēdes: ciešā fiziķu, ķīmiķu un mediķu sadarbība
ir ļoti nozīmīga un auglīga. Veiktajiem pētījumiem ir daudzsološi rezultāti, un
tie noteikti ir jāturpina.
25. aprīlī notika kārtējā nodaļas sēde no cikla
"2013. gada nozīmīgie zinātnes sasniegumi Latvijas zinātnē".
Ziņojumus par tēmu "Jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu
kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte" sniedza AS "Grindeks" valdes
priekšsēdētājs Juris Bundulis, LZA kor. loc. Osvalds Pugovičs un akad. Maija
Dambrova (LOSI). Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
zinātnieku kolektīvam, sadarbojoties ar vietējo farmaceitisko ražotāju (Latvijas
Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar AS "Grindeks"), ir izdevies pilnībā
nodrošināt jauna kardioprotektīva savienojuma ķīmisko un preklīnisko izpēti.
Iegūtais rezultātu kopums ļauj tuvākajā nākotnē uzsākt klīnisko pētījumu
plānošanu. RSU A. Kirhenšteina Miktrobioloģijas un virusoloģijas
institūta (RSU MVI) pētnieces Dr.med.Vaira Saulīte un Dr.med. Simona Doniņa sniedza informāciju par sasniegumu "Jauni dabiskus glikopeptīdus
saturoši uztura bagātinātāju sastāvi un to klīniskie novērojumi" . RSU MVI
Bioloģiski aktīvo savienojumu laboratorija kopš 2007. gada nodarbojas ar dabīgo
imūnmodulatoru pētniecību, to izdalīšanas metodiku izstrādi, kā arī ar uztura
bagātinātāju ražošanas tehnoloģiju izstrādi un eksperimentālo paraugu
izgatavošanu. Jauno produktu sastāvdaļa - dabīgie glikopeptīdi no pienskābo
baktēriju šūnu sieniņām - ir RSU MVI oriģināla izstrāde (ir iegūti 3 patenti).
Jaunie uztura bagātinātāji - dabīgos glikopeptīdus saturoši imūnmodulatori - ir
bioloģiski aktīvas vielas, kas būtiski stiprina organisma imūno sistēmu un
atveseļo organismu pēc ilgstošas medikamentu, ķīmijterapijas un staru terapijas
lietošanas.
10. oktobrī ĶBMZN sēdē vērtēja LZA īstenā locekļa
kandidāta Aivara Lejnieka un korespondētājlocekļu kandidātu Dr.pharm. Edgara Liepiņa un Dr.med. Pētera Stradiņa zinātniskos ziņojumus.
LZA kor. loc., RSU profesors A. Lejnieks priekšlasījumā
"Zinātniskā, akadēmiskā un klīniskā nepārtrauktība" sniedza pārskatu par savu
zinātnisko, akadēmisko un klīnisko darbību.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks E.
Liepiņš runāja par tēmu "Acilkarnitīni: no taukiem līdz jaunām zālēm sirdij", kā
arī plašāk informēja par savu dalību institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas
laboratorijas apjomīgajos un starptautiski nozīmīgajos pētījumos diabēta un
kardiovaskulārās farmakoloģijas jomā. Paula Stradiņa KUS Sirds ķirurģijas centra
nodaļas vadītājs, RSU asociētais profesors P. Stradiņš prezentēja ziņojumu
"Jaunākie virzieni kardioķirurģijā Latvijā un teorētiskie pētījumi". Autora
zinātnisko pētījumu virzieni: jaunas ārstēšanas metodes sirds ķirurģijā,
biomateriāli un to lietojamība kardioķirurģijā, sirds ultrastruktūra un
biomehānika. Zinātnieka vadībā uzsāktas modernas mazinvazīvas transkatetra sirds
vārstuļu protezēšanas un hibrīdoperācijas.
Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem
pretendentiem.
31. oktobrī nodaļas sēdē vērtēja četru LZA īsteno
locekļu kandidātu (Aija Linē, Aleksandrs Rapoports, Edgars Sūna, Māris Turks)
zinātniskos ziņojumus.
LZA kor. loc., LBMC Vēža biomarķieru laboratorijas vadītāja
Dr.biol. A. Linē sniedza pārskatu " Vēža biomarķieru un pretvēža zāļu
mērķu izpēte". Referāts bija veltīts laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam
laboratorijā paveiktajam. Galvenais darba virziens ir organisma šķidrumos
cirkulējošo biomarķieru identificēšana un raksturošana, kas paver iespēju
izstrādāt analīzes agrīnai audzēju diagnostikai, kā arī noteikt potenciālo zāļu
mērķu klātbūtni audzējā. Tas, ka analīzes var veikt regulāri visā slimības
gaitā, ļauj monitorēt audzēja dinamiku, prognozēt recidīvu veidošanos un
rezistences attīstību. Uzsākts darbs arī jaunā virzienā - vēža producēto
eksosomu izpētē, kas varētu kalpot gan kā jauns avots vēža biomarķieru
identificēšanai, gan kā potenciāli terapijas mērķi vai terapeitisko aģentu
piegādes līdzekļi.
LZA kor. loc., LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta
Šūnu bioloģijas laboratorijas vadītāja Dr.habil.biol. A. Rapoporta
ziņojuma tēma bija "Anabioze, apturēta dzīvība ... un modernās biotehnoloģijas".
Autors detalizēti pievērsās savas zinātniskās grupas starptautiski atzītajiem
pētījumu rezultātiem mikroorganismu citoloģijā, fizioloģijā, bioķīmijā un
biotehnoloģijā un iepazīstināja ar iespējām izmantot šos rezultātus praksē
dažādos biotehnoloģiskos procesos rūpniecībā.
LZA kor. loc., LOSI laboratorijas vadītāja E. Sūnas referāts
"Pētījumi organiskajā, medicīnas ķīmijā un materiālzinātnē" sniedza pārskatu par
fundamentālajiem pētījumiem organiskajā ķīmijā un praktiskajiem pētījumiem
medicīnas ķīmijā un materiālzinātnē. Atšķirīgo izpētes virzienu vienojošais
elements ir organiskā sintēze. Metodoloģiskie pētījumi ir vērsti uz jaunu
stereoselektīvo sintēzes metožu izstrādi, efektīvu organisko savienojumu
funkcionalizēšanas metožu radīšanu un uz pārejas metālu katalizēto sintēzes
metožu izveidošanu. Izstrādātās metodes tiek izmantotas jaunu zāļvielu
attīstīšanā un dabasvielu totālajā sintēzē.
LZA kor. loc., RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta
direktors prof. M. Turks ziņojumā " Ogļhidrāti, heterocikli un sēra dioksīds"
informēja par pētījumiem un iegūtajiem nozīmīgajiem rezultātiem ogļhidrātu
ķīmijas un bioloģiski aktīvu heterociklu ķīmijas jomā, kā arī par netradicionāla
šķīdinātāja - šķidra sēra dioksīda izmantošanu organiskajā sintēzē un organisko
savienojumu gāzu hromatogrāfiskajā analīzē. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi
izteica atbalstu visiem pretendentiem.
LZA Rudens pilnsapulcē 27. novembrī par īstenajiem locekļiem
ievēlēja A. Lejnieku, A. Linē, E. Sūnu un M. Turku, par korespondētājlocekļiem -
E. Liepiņu un P. Stradiņu.
14. novembrī nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās
profesora Aivara Lejnieka priekšlasījumu "Kā labāk izprast kaulapriti un
osteoporozi?" un LZA kor.loc., RSU profesores Ludmilas Vīksnas referātu "Par
Ebola slimību".
A. Lejnieka lekcijā aplūkotie jautājumi: skeleta forma un
funkcijas, kaula bioloģija, osteoporozes definīcija un diagnostika; osteoporoze
kā sabiedrības nasta; D vitamīna nozīme; osteoporoze kā ārstējama slimība. Prof.
L. Vīksnas referātā galvenā uzmanība tika veltīta Ebola slimības vēsturei, Ebola
vīrusu paveidiem un to pārneses ceļiem, slimības galvenajiem simptomiem,
ārstēšanas un profilakses perspektīvām, Ebola vīrusinfekcijas diagnostikai.
Referente sniedza arī īsu informāciju par daudz plašāk izplatīto dzelteno
drudzi, tā ierosinātājiem, patoģenēzi un diagnostiku.
Nodaļas locekļi aktīvi piedalījušies vairāku nozīmīgu
pasākumu organizēšanā
3. oktobrī RTU MLĶF. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts,
LZA ĶBMZN un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs organizēja profesoru Alfrēda
Ieviņa (1897-1975) un Emīlijas Gudrinieces (1920-2004) piemiņas lasījumus.
10. martā Rīgas Latviešu biedrības namā notika
profesoram Nikolajam Skujam veltītās grāmatas atvēršanas svētki.
28. novembrī RTU MLĶF organizēja semināru "Ķīmija kā
prioritāte", kurā labākie Latvijas ķīmijas skolotāji saņēma sponsoru balvas. LZA
prezidents Ojārs Spārītis pasniedza LZA fonda Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu E.
Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolotājai Veltai Gobiņai.
Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas
zinātnes attīstībā
Akad. B. Andersons un kor.loc. V. Pīrāgs ir Valsts pētījumu
programmu vadītāji. Latvijas Zinātnes padomē darbojas B. Andersons, T. Juhna, I.
Kalviņš, J. Kloviņš, V. Pīrāgs. LZP zinātniskās ekspertīzes komisijā iekļauti I.
Muižnieks, M. Murovska, A. Zicmanis, K. Tārs. LZP ekspertu komisijās ievēlēti G.
Duburs, M. Dambrova, Z. Krišjāne, A. Linē, P. Trapencieris, K. Tārs, M. Turks,
L. Vīksna. Nodaļas locekļi ir daudzu starptautisku un Latvijas zinātnisko
projektu vadītāji un līdzdalībnieki, vada promocijas darbu izstrādi.
Diviem no LZA nosauktajiem 2014. gada nozīmīgākajiem
sasniegumiem zinātnē autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi - akad. Ivars
Kalviņš, Dr.h.c. Aldonis Vēriņš.
Nodaļas locekļu citi nozīmīgi zinātniskie sasniegumi:
• Izstrādāti jaunu katalītiski procesi biomasas konversijai
degvielās (akad. V. Kampars, Dr. chem. K. Māliņš u.c.; RTU Lietišķās
ķīmijas institūts).
• Atklāta vairāku Latvijā radītu medicīnisku preparātu
(ftorafūrs, cerebrokrasts, etaftorons u.c.) spēja mijiedarboties ar DNS (akad.
N. Sjakste, akad. G. Duburs u.c.; Latvijas Organiskās sintēzes institūts,
Latvijas Universitāte).
• Atklāti melanokortīnu otrā tipa receptora membrānas
transporta un liganda atpazīšanas specifiskumu nosakošie elementi. Noskaidroti
šī receptora aminoskābju sekvences reģioni, kas nosaka tā specifiskās īpašības
(akad. J. Kloviņš, Dr. biol. D. Fridmans u.c.; Latvijas Biomedicīnas
pētījumu un studiju centrs, Upsalas Universitātes Medicīnas fakultātes
Neirozinātņu institūts).
• Pabeigti ilggadīgi (1999-2014) pētījumi par Latvijas floras
sugu sastāvu un ģeogrāfisko izplatību, kas vainagojušies ar 12 monogrāfiskiem
izdevumiem - Florām - par 33 augu dzimtām un 162 ģintīm. Latvijas
vaskulāro augu flora. [1. - 12. laid.]. Atb. red. V. Šulcs. Rīga: LU
Bioloģijas institūts.
• Starptautiski reģistrētas 7 jaunas brīvdabas rododendru
šķirnes (akad. R. Kondratovičs, Latvijas Universitāte).
• Apsekojums par nodrošinājumu ar jodu dažādos Latvijas
reģionos pusaudžu un grūtnieču populācijā (I. Konrāde /grupas vadītāja/; M.
Dambrova, U. Gruntmanis, L. Neimane, Edg. Liepiņš, A. Lejnieks, V. Pīrāgs, D.
Rezeberga, I. Strēle, V. Veisa).
Daudzi nodaļas locekļi ir starptautisku zinātnisko žurnālu
redkolēģiju locekļi un eksperti.
Iznākušas vairākas grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir
nodaļas locekļi, tai skaitā:
• Vēriņš, A. Latvietis un viņa peonijas. Rīga: LU
Akadēmiskais apgāds, 2014, 479 lpp.
• Kļaviņš, M., Azizov, A., Zaļoksnis, J. Environment,
pollution, development: the case of Uzbekistan. Riga: LU Academic Publisher,
2014, 304 pp.
• Huruk Stanisław, Barševskis, Arvīds. Charakterystyka
biegaczowatych (Coleoptera, Carabidae) Gór Świętokrzyskich. Kielce, 2014,
217 pp.
• Retās slimības [Rare deseases]. Profesora A.
Lejnieka redakcijā. Rīga: Medicīnas apgāds, 2014, 196 lpp.
• Dabaszinātnes un pedagoģija. Monogrāfija. (Autori: D.
Cēdere, J. Gedrovics, A. Kļaviņa, J. Porozovs, G. Praulīte, J. Raipulis, V.
Veliks). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 254 lpp.
• Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski
aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra (2008-2013). Kolektīvā
monogrāfija. Zin. red. M. Jure. Rīga: RTU izdevn., 2014, 148 lpp.
Balvas un atzinības: akad. Arvīdam Barševskim - Triju
Zvaigžņu ordenis; kor.loc. Sandrai Lejniecei - Atzinības krusts; ārz.loc.
Regīnai Žukai - LZA Lielā medaļa; akad. Ivaram Kalviņam (kopā ar E.Ložu un
K.Dikovsku) - LR Ministru kabineta Atzinības raksts; akad. Rutai Muceniecei - LR
Veselības ministrijas Atzinības raksts; kor. loc. Mārcim Lejam - LR Veselības
ministrijas Atzinības raksts; LZA goda doktoram Romanam Lācim - LZA Paula
Stradiņa balva medicīnā; kor.loc. Guntai Spriņģei - LZA Heinricha Skujas balva
bioloģijā; kor.loc. Edgaram Sūnam - LZA Gustava Vanaga balva ķīmijā; akad.
Maijai Dambrovai - AS "Grindeks" un LZA balva "Zelta Pūce"; kor. loc. Tālim
Juhnam - SIA "ITERA-Latvija", LZA un RTU Attīstības fonda balva; akad. Arnim
Treimanim - meža nozares balva "Zelta Čiekurs"; akad. Ivaram Kalviņam - Cicerona
balva; akad. Jānim Stradiņam - akadēmiķa Ivane Džavahišvili medaļa (Tbilisi
Universitāte, Gruzija); akad. Viktoram Kalnbērzam - Latvijas Ārstu biedrības
(LĀB) gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā; LZA goda doktoram Agnim Štiftam
- LĀB gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā; kor.loc. Andrejam Ērglim - LĀB
gada balva nominācijā "Gada cilvēks medicīnā'' un AS "Grindeks" D.H.Grindeļa balva; kor. loc. Mārai Pilmanei - RSU J. Prīmaņa balva.
Valsts emeritētā zinātnieka statuss 2014. gadā konkursa
kārtībā piešķirts nodaļas locekļiem akadēmiķiem A. Jemeljanovam, J. Ērenpreisai,
V. Klušai, R. Muceniecei, N. Vederņikovam, G. Veinbergam, J. Vīksnem un A.
Zicmanim, korespondētājlocekļiem E. Birģelei, G. Eberhardam, M. Ruklišai, A.
Skaģeram un P. Zālītim, LZA goda doktoram V. Strīķim.
Apjomīgs darbs veikts nodaļas ekspertu komisijās nozīmīgāko
zinātnes sasniegumu vērtēšanā, dažādu balvu pretendentu iesniegto pieteikumu
izskatīšanā, kā arī balvu pasniegšanas pasākumu organizēšanā.
Nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters
Zinātniskā sekretāre Baiba Ādamsone