Daina Lāce, Dr.art.

No kolchoznieku nama līdz Latvijas Zinātņu akadēmijai

Latvijas zinātņu akadēmijas ēka (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1) ir ne tikai izteiksmīga Rīgas panorāmas sastāvdaļa, bet arī iespaidīgs padomju laika arhitektūras objekts, kas 21. gs. vērtējams kā nozīmīgs aizvadītā gadsimta arhitektūras un mākslas piemineklis.

1951. gada 17. februārī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru Padome pieņēma lēmumu par Kolhoznieku nama celtniecību. Līdzekļi pirmās augstceltnes būvniecībai Rīgā tika iegūti likvidējot jau pirmās neatkarīgās Latvijas laikā izveidoto Lauksaimniecības un piensaimniecības kooperatīvu savienību. Sākotnēji ēkā tika projektēta kā lauksaimniecības zinātnes centrs jeb t.s. Kolhoznieku nams. Ēkā paredzēja konferenču zāli 1200 apmeklētājiem, mācību kompleksu 1500 cilvēkiem un hosteļa tipa naktsmītnes 300 iebraucējiem no laukiem. Celtnes projektu, kuru vajadzēja saskaņot Maskavā, izstrādāja darba grupa Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Osvalda Tīlmaņa (1900-1980) vadībā. No 1858. gada līdz 1960. gadam jaunceltnes būvdarbus pārraudzīja LPSR Zinātņu akadēmija, kļūstot par pirmo ēkas apsaimniekotāju. 1960. gadā celtniecības pārvaldes ziņojumā varēja lasīt, ka Zinātņu akadēmijas ēkas būvdarbi izmaksājuši 26 751 497,50 rubļus.

Stāstījumu ilustrē vēsturiskās fotogrāfijas no ēkas celtniecības laika (20. gs. 50. gadi), celtnes projekta varianti un arhitekta Osvalda Tīlmaņa priekšlikumi - skices interjera izveidei, kas glabājas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latvijas Arhitektūras muzejā. 

Literatūra:

Rudovska, Maija. Latvijas zinātņu akadēmijas ēka. - Rīga: Latvijas Mākslas vēstures institūts, 2009. - 22 lpp. Sērija: Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi. ISBN 978-9934-8038-1-9