Andrejs Siliņš, Dr.habil.phys.
Zinātnes vieta valstī
Zinātnē nodarbinātie cilvēki (zinātnieki) rada intelektuālās vērtības, kuras inovācijas procesā ir par pamatu augsti konkurētspējīgu materiālo vērtību radīšanai un kvalitatīvas izglītības veidā nodrošina augstvērtīga cilvēkkapitāla papildinājumu valstī. Gan kvalitatīvā izglītībā, gan inovācijas procesā principiāli svarīga ir zinātnieku klātbūtne. Tā kā intelektuālo vērtību radīšana balstās uz dabā un sabiedrībā pastāvošo likumsakarību izpratni un atklāšanu, tad zinātnieku līdzdalība un padomi ir būtiski faktori demokrātiskas valsts sekmīgas attīstības nodrošināšanai. Laika gaitā ir pierādījies, ka valstis, kuru attīstībā būtiska loma ir zinātnei (Ziemeļvalstis, ASV, Taivāna u.c.) pamatoti ieņem vadošās pozīcijas pasaules ekonomikā.
Zinātnes līdzdalību valsts attīstībā var nodrošināt individuāli zinātnieki kā politiķi, padomnieki politiķiem vai darbinieki valsts pārvaldē, bet viņu ietekmi uz valsts attīstību ierobežo citi procesi. Lielāka loma demokrātisku valstu attīstībā tiek uzticēta koleģiālām zinātnieku valsts institūcijām un sabiedriskām organizācijām. Par pirmo atjaunotās neatkarīgās Latvijas oficiālo koleģiālo zinātnieku valsts institūciju kļuva 1990.gadā ar Ministru Padomes lēmumu izveidotā Latvijas Zinātnes padome, bet Latvijas Zinātņu akadēmija, kura 1992.gadā pārveidojās par klasiska tipa akadēmiju, tika iekļauta valsts pārvaldes sistēmā pēc Hartas apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā 1997.gadā. Sabiedrisko organizāciju statusā zinātni Latvijā pārstāv Latvijas Zinātnieku savienība un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrība. Minētā individuālo zinātnieku, valsts un sabiedrisko zinātnisko institūciju sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām ministrijām, Ministru kabinetu, Saeimu, Eiropas Savienības atbilstošajām institūcijām un pasaules mēroga zinātniskajām organizācijām nosaka zinātnes vietu Latvijā.