6. martā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “ Farmācijas nozares jauno zinātnieku preklīniskie pētījumi: no dabas vielām līdz jaunām zālēm.”

Sēdi organizēja Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja akadēmiķe Maija Dambrova. Pasākuma mērķis – iepazīstināt ar LOSI, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas nozares jaunajiem zinātniekiem un viņu pētījumu rezultātiem.

Jauno farmaceitu referātu anotācijas

Dr.pharm. Zane Dzirkale (LU): Dabas vielu un peptīdu neirofarmakoloģiskie pētījumi. Bioloģiski aktīvu substanču izolēšana no dabas produktiem un to darbības mehānismu noskaidrošana ir likusi pamatus jaunu sintētisku savienojumu dizainam, sintēzei un pētījumiem, lai atrastu jauna tipa ārstnieciskus līdzekļus. Pētījumos pirmo reizi parādījām, ka peptīds lunasīns izraisa centrālas darbības hipolokomotorus efektus, kas daļēji realizējas caur dopamīn– un serotonīnerģiskās sistēmas signālceļiem. Aminoskābe taurīns mazās devās uzrādīja farmakoloģiskus efektus CNS līmenī, kas liecina par tās spēju šķērsot smadzeņu–asinsvadu barjeru. Eksperimentāli parādījām, ka augu valsts produktam kartupeļu sulai piemīt antikonvulsanta un GABAerģiska aktivitāte.

Dr.pharm. Jānis Kūka (OSI): No zarnu mikrofloras atkarīgā ceturtējo amīnu metabolisma regulācija kardiovaskulāro saslimšanu terapijā. Pēdējos gados kļuvis viennozīmīgi skaidrs, ka zarnu mikroflora ir sarežģīta kopiena, kas būtiski piedalās un ietekmē cilvēku fizioloģiju un metabolismu, pielāgojas un ietekmē uztura paradumus, kā arī piedalās dažādu saslimšanu – aterosklerozes, diabēta un gastrointestinālo saslimšanu patoģenēzē. Zarnu mikroflorai metabolizējot pārtikā esošos ceturtējos amīnus rodas trimetilamīns, kas nokļūst asinsritē un cilvēka aknu enzīmu–flavīnu saturošo monooksigenāžu ietekmē tiek pārvērsts proaterogēnā savienojumā trimetilamīna N–oksīdā (TMAO). Prezentācijā apskatīti iespējamie veidi un atspoguļoti rezultāti par iespējām kavēt TMAO veidošanos, lai pasargātu no kardiovaskulāro saslimšanu attīstības.

Dr.pharm. Elīna Makarova (OSI): Ābolu produktu veselību veicinošo īpašību izpēte. Āboli, sevišķi to miza, ir galvenais polifenolu klases savienojuma – florizīna avots dabā. Florizīns, inhibējot nātrija atkarīgos glikozes transporta receptorus, kavē glikozes reabsorbciju un samazina tās koncentrāciju asinīs cukura diabēta gadījumā. Pētījumā apkopoti rezultāti par florizīnu saturošu ābolu pārstrādes produkta bioloģisko aktivitāti, lai noskaidrotu tā izmantošanas iespējas kā funkcionālās pārtikas sastāvdaļu aptaukošanās un 2. tipa diabēta riska samazināšanai.

Dr.pharm. Baiba Švalbe (OSI): Mildronāta efekti smadzeņu audos hipoksijas apstākļos. Pētījumā tika noskaidroti mildronāta terapijas efekti smadzeņu audos hipoksijas apstākļos un izpētīti šo efektu regulācijas molekulārie mehānismi saistībā ar L–karnitīnu. Hroniska mildronāta ievadīšana uzlaboja neiroloģisko funkciju atjaunošanos žurkām pēc insulta un samazināja L–karnitīna koncentrāciju smadzeņu audos. Mildronāta ievadīšana paaugstināja acil–koenzīma A pieejamību un izraisīja daļēju elpošanas ķēdes atjūgšanu, tādējādi paaugstinot mitohondriju funkcionālo izturību hipoksijas apstākļos.

Dr.pharm. Reinis Vilšķērsts (OSI, RSU): Metil–GBB ietekme uz aterosklerozes attīstību ApoE–/– pelēs. Metil–γ–butirobeta?ns (metil–GBB) ir jaunatklāts karnitīna biosintēzes un transporta inhibitors, kas samazina acilkarnitīnu daudzumu sirds audos un aizsargā miokardu no išēmijas–reperfūzijas radītajiem bojājumiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot metil–GBB ievadīšanas ietekmi uz aterosklerozes attīstību apoE–/– peļu modelī. Metil–GBB četru mēnešu ievadīšana statistiski ticami aizkavēja aterosklerozes attīstību apoE–/– pelēs un samazināja acilkarnitīnu daudzumu vaskulārajos audos. Jaunais kardioprotektīvais savienojums, metil–GBB, uzrāda izteiktu anti–aterosklerotisko aktivitāti, kas varētu būt saistīta ar acilkarnitīnu samazinājumu vaskulārajos audos.

Marina Makrecka–Kūka (RSU grāda pretendente): Acil–karnitīnu loma sirds išēmijas–reperfūzijas bojājumā. Ir zināms, ka tauku un taukskābju uzkrāšanās sirds šūnās var būt iemesls traucētam sirds darbam, tomēr līdz šim taukskābju metabolītu, acil–karnitīnu, bojājošās ietekmes molekulārie mehānismi sirds šūnās un mitohondriju līmenī nav detalizēti izpētīti. Pētījumos raksturojām acil–karnitīnu izraisītos bojājumus sirds šūnās, kā arī atklājām, ka acil–karnitīnu pieejamības samazināšana ir jauna iespēja, kā pasargāt sirdi no išēmijas–reperfūzijas bojājuma.

Ulrika Beitnere (LU grāda pretendente): Neirodeģeneratīvo slimību modeļi: uzvedības un smadzeņu proteīnu ekspresijas izmaiņu novērtēšana. Zāļu vielas, kas spētu aizsargāt neironus un sinapses no bojājumiem, un ietekmētu atmiņas procesus, vēl joprojām ir 21. gadsimta izaicinājums zinātnē. Darba mērķis bija pētīt divas Latvijā sintezētas zāļu vielas – labi pazīstamā kardioprotektanta mildronāta un jauna dihidropiridīna (DHP) savienojuma AP–12 ietekmi uz atmiņu un proteīnu ekspresijas izmaiņām dažādos neirodeģeneratīvajos procesos. Iegūtie rezultāti no pētījumiem ar neirodeģeneratīvo slimību modeļiem liecina, ka gan mildronātam, gan DHP savienojumam AP–12 piemīt spēja aizsargāt atmiņu un smadzeņu šūnas, regulējot sinaptisko proteīnu ekspresiju.

Edijs Vāvers (RSU doktorants): Sigma–1 receptora aktivitātes modulēšana: jauna pieeja atmiņas procesu uzlabošanai. Sigma–1 receptors ir jauns zāļu mērķis neiroloģisko un psihisko slimību ārstēšanai. Šī receptora un tā molekulāro darbības mehānismu noskaidrošana var palīdzēt jaunu zāļu vielu izstrādē, kuras varētu tikt izmantotas kognitīvo funkciju uzlabošanai neirodeģeneratīvo saslimšanu gadījumā. Prezentācijā tiks aplūkota sigma–1 receptoru darbības regulēšanas nozīme atmiņas procesu uzlabošanā.

Debatēs akad. I.Kalviņš izteica pateicību akad. M. Dambrovai par vērtīgā pasākuma organizēšanu, atzīmējot, ka sēdes referenti, galvenokārt, ir akad. M. Dambrovas un akad. V. Klušas skolnieki, kas tuvākajā laikā varēs turpināt pētījumus jaunajā modernajā Biofarmācijas centrā, kura pamatakmens tika iemūrēts 5. martā. Centra izveidošana ļaus veikt visaugstākā līmeņa preklīniskos pētījumus par jaunu zāļu kandidātvielu darbības mehānismiem, iesaistīties ķīmiskās bioloģijas pētnieciskajos projektos un iegūt drošus toksikoloģijas un bioekvivalences datus labas laboratoriju prakses (GLP) prasībām atbilstošos apstākļos, būtiski paplašinot sadarbības iespējas ar farmaceitiskās nozares uzņēmumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī nodrošinot tiem jaunu zāļu vielu attīstībai nepieciešamos rezultātus.

Noslēgumā sēdes dalībnieki atzina, ka noteikti jāturpina šāda veida jauno zinātnieku ziņojumi nodaļas sēdēs.

ĶBMZN zin. sekretāre B. Ādamsone