Laikā no 10. līdz 12. jūnijam Rīgā norisinājās vērienīga, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē ietvaros organizēta starptautiska konference EuroNanoForum 2015. Konference ir viens no lielākajiem pasākumiem Eiropā, kurā vairāk kā 100 referātos tiek apskatīti ar nanotehnoloģijām saistītie zinātniskie sasniegumi, rūpnieciskās tendences un politikas jautājumi.

EuroNanoForum 2015 konferenci tās priekšsēdētāja asoc. prof. Donata Erta vadībā organizēja Latvijas Universitāte un Somijas kompānija Spinverse sadarbībā ar Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu, bet līdzfinansēja Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma Apvārsnis 2020.

Viena no konferenci papildinošām daļām ir izstāde, kurā uzņēmumi, valsts un zinātniskās institūcijas, kā arī dažādu ES projektu pārstāvji skaidro un reklamē savus sasniegumus, produktus un iespējas ar nanotehnoloģijām un materiāliem saistītajās jomās.

Izstādē bija apskatāms arī īpašs stends – Latvijas Saiets. Šajā stendā varēja iepazīties ar lielāko universitāšu un institūtu zinātniskajiem pētījumiem un inovatīvo uzņēmumu sasniegumiem konferencei atbilstošajā tematikā. Lēmumu pieņēmējus pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Zinātniskās institūcijas un augstskolas pārstāvēja Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, LU Cietvielu fizikas institūts, LU Ķīmiskās fizikas institūts, LU Fizikas institūts, LU Polimēru mehānikas institūts un LU Lāzercentrs. Ķīmiskās fizikas institūta pētnieki demonstrēja Eiropas patentu ieguvušo pjezoelektrisko ierīci – nanomanipulatoru. Savukārt, LU Lāzercentra izstādes objekts bija magnētiskā lauka mērīšanas un attēlošanas iekārta, kas izmanto dimantus ar slāpekļa vakancēm, lai mērītu gan magnētiskā lauka lielumu, gan virzienu, gan sadalījumu. Arī paši dimanti bija apskatāmi vitrīnā, blakus Fizikas institūta demonstrētajam magnētiskajiem šķidrumiem.

LU Cietvielu fizikas institūts demonstrēja gan grafēna plāksnītes izmantošanai enerģētikā, gan dažādus luminiscentus nanomateriālus nākotnes pielietojumiem apgaismes tehnikā. Varēja aplūkot zelta un pallādija nanostienīšu un dzelzs oksīda nanodaļiņu suspensiju šķīdumā, kuriem ir plašas pielietojuma iespējas nākotnē, bet pēdējais minētais ir izmantojams pat biomedicīnā mērķtiecīgai zāļu piegādes nodrošināšanai organismā.

Lielu interesi izraisīja Valsts nozīmes pētījumu centra projekta ietvaros LU Cietvielu fizikas institūta zinātniski pētnieciskajam vajadzībām pielāgotais vakuuma pārklāšanas iekārtu klasteris, kurš tika projektēts un ražots Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumā “Sidrabe”. Tāpat savus produktus reklamēja nanopārklājumu uzņēmums NacoTechnologies un nanodaļiņu ražotājs Plazma, Keramika, Tehnoloģija.

Visvairāk ‘aptaustītais’ eksponāts bija SIA GroGlass neredzamā stikla paraugs – rāmis ar tauriņiem, kur vienā pusē bija parastā stikla paraugs, bet otrā neatstarojošais GroGlass muzeju stikls. Ar šādu stiklu jau ir ierāmēti vairāk nekā 1,5 miljoni mākslas darbi visā pasaulē un vairāk kā 300 meistardarbi Rijksmuzejā Amsterdamā.

Protams, šajā Latvijas Saiets stendā netika pārstāvēti pilnīgi visi industrijas pārstāvji un visas zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar nanotehnoloģijām un nanomateriālu pētniecību, tomēr tika radīts nepārprotams priekšstats par to, ka arī Latvijā ir gan inovatīvi augsto tehnoloģiju uzņēmumi, gan tiek veikti kvalitatīvi zinātniski pētījumi.

Dr. L.Grīnberga