Pasniegtas SIA “ITERA Latvija”, AS “Latvijas gāze”, LZA un RTU Attīstības fonda balvas.

Cerama, ka Adrians Dāvis, mednieks būdams, neapvainosies par tādu tautā lietotu salīdzinājumu, jo šajā gadījumā neviens zaķis nošauts netika. Tieši otrādi – septiņi “zaķi” tika pagodināti gan morāli, gan materiāli. Divas no visietekmīgākajām zinātnes mecenātfirmām (arī vieni no visilgstošākajiem un uzticamākajiem Latvijas Zinātņu akadēmijas partneriem) izlēma šoreiz savus 2015. gada laureātus godināt kopā. Pazīstot visus trīs prezidentus: Juri Savicki (“ITERA–Latvija”), Adrianu Dāvi (“Latvijas gāze”) un Ojāru Spārīti (LZA), varēja gaidīt, ka tas būs varen jauks un sirsnīgs pasākums. Gaidītais piepildījās ar uzviju, jo vairāk tādēļ, ka atmosfēru palīdzēja uzturēt RTU stīgu ansamblis “Gaiva” un šarmantā operdziedone Madara Dziedātāja ar savu atraktīvo un kaislīgo dziedājumu.

Nevar nepiekrist vēlāk kuluāros dzirdētajam vērtējumam:” Va vellos, cik mums ir smukas un gudras zinātnieces un forši puiši!” Gadu no gada par to pārliecināmies.

“ITERA Latvija” savu ikgadējo balvu kopā ar LZA un RTU Attīstības fondu piešķir ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Kopš 2001. gada par laureātiem kļuvuši izcili botāniķi, zoologi, vides speciālisti, ainavu mācības un ainavu arhitektūras speciālisti. Kaut arī abas pēdējās ir pilnīgi atšķirīgas, patstāvīgas nozares, vienas balvas ieguvējas gadījumā pārliecinoši izpaudās to mijiedarbība. Proti, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes arhitektūras un būvniecības katedras docente, ainavu arhitektūras doktore NATĀLIJA ŅITAVSKA tika apbalvota par zinātnisko darbu “Baltijas jūras piekrastes ainavu identitāte Latvijā” – par dabas un antropogēno faktoru ietekmē pēdējos gados notikušām izmaiņām piekrastes ainavā. Akadēmiķis, habilitētais arhitektūras doktors Jānis Krastiņš, raksturojot laureātes devumu, teica, ka viņas veikumu jo vērtīgāku padara tas, ka izstrādātā piekrastes ainavu elementu atpazīšanas metodika ir universāla un piemērota jebkura tipa ainavām ne tikai Latvijā. Ainavu arhitektūras jomā pirmo reizi analizēta Latvijas piekrastes ainavu kvalitāte, to veidojošie elementi un ietekmējošie faktori – ģeomorfoloģiskie, bioloģiskie, antropogēnie un sociālpolitiskie.

Natālija ir spilgts piemērs tam, kā no studentītes, pirmās “ITERA Latvija” 1999. gadā iedibinātās stipendijas labākajiem topošajiem ainavu arhitektiem laureātes, tā sakot, vieglajā svara kategorijā izaugusi par zinātņu doktori, šobrīd svarīgākās šis nozares balvas zinātnē ieguvēju. Tagad viņa jau kuro gadu ved savus studentus – stipendijas ieguvējus uz “ITERA Latvija” atrādīt veikumu.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesore SANDRA TREIJA balvu saņēma par darbu kopu “Dzīvojamās vides kvalitāte lielmēroga dzīvojamo rajonu kontekstā”. Jānis Krastiņš, raksturojot savu fakultātes kolēģi, teica, ka Sandra ļoti skaidri zināja, ka vēlas būt zinātniece, un atgriezās fakultātē, lai studētu maģistrantūrā un pēc tam doktorantūrā jau pēc praktiskā darba pieredzes. ‘Ne jau tikai dakteri studē ilgi,” teica Jānis Krastiņš. “Arhitektūrā starp bakalaura un maģistra studijām obligāti jāiegūst arī profesionālā kvalifikācija, un visa mācīšanās aizņem septiņus gadus.”

Bez parastajiem arhitektūras priekšmetiem Sandra Treija lasa arī tādus tematiskos kursus kā “Cilvēka vides ekoloģija”, “Ilgtspējīga dzīves vide” un “Teorētisko atziņu publiskā interpretācija”.

Sandra Treija savā atbildes runā teica, ka katram cilvēkam ir nepieciešams atbalsts, vai tas būtu vārds, smaids, padoms vai finansiāla palīdzība, un novēl, lai katram īstā brīdī atnāk īstā palīdzība īstā formā.

AS ”Latvijas gāze” , kura tradicionāli apbalvo divās jomās – gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un medicīnā – sirds ķirurģijas un kardioloģijas nozarēs, kā arī orgānu transplantoloģijas nozarēs, šogad bija paplašinājusi medicīnas nozaru diapazonu, iekļaujot tādu akūtu problēmu kā ādas vēža profilaksi un diagnostiku, kurā apbalvots jaunais zinātnieks. Taču vispirms balvu saņem Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu kardioloģe INGŪNA LIBAUA, vadošā speciāliste bērnu kardioloģijā, sākot ar agrīno diagnostiku prenatālā periodā, agrīnā vecumā un līdz pilngadībai, veicot pilna apjoma ehokardiografisko izmeklēšanu, invazīvo kardioloģiju, pēcoperācijas aprūpes izvērtēšanu. Kopš 2009. gada viņa aktīvi iesaistījusies cilmes šūnu klīniskas pielietošanas un izvērtēšanas procesā. Viscildinošākos vārdus savai kolēģei veltīja bērnu kardioķirurgs, LZA goda doktors Aris Lācis, atklājot noslēpumu, ka pēc nedēļas Ingūna Libaua kļūs par profesori. Turklāt profesors Lācis aicina atcerēties, ka bērns nav pieauguša cilvēka miniatūra, tā ir, kā saka, pavisam cita opera.

Dakteris RAIMONDS KARLS, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas slimību katedras asistents, saņēma jaunā zinātnieks balvu par pētījumiem ādas vēža profilaksē, agrīnā diagnostikā un ārstēšanā. Viņš ir biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs. Cilvēki, sargiet savu ādu! Katedras vadītāja, LZA korespondētājlocekle Ludmila Vīksna teica, ka Raimondu Karlu mīl ne tikai kolēģi un pacienti, bet arī studenti. (Varbūt – studentes, kā to liecināja daudzās puķu sniedzējas.) Novēlējums – nevilkt garumā doktora grāda iegūšanu.

Par mūža ieguldījumu enerģētikas nozares jauno speciālistu sagatavošanā balvu saņēma RTU Enerģētikas institūta docents JĀNIS BAŽBAUERS, kurš, kā pats atzinās, savā ilgajā darba mūžā, arī būdams RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāns, ir daudz ko pieredzējis, tostarp arī jaunu studiju programmu un virzienu iedibināšanu. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna runāja par pārmantojamību – fakultātē strādā un viņa tiešais kolēģis zinātnes organizēšanas jomā ir fakultātes prodekāns, Jāņa Bažbauera dēls profesors Gatis Bažbauers, kurš no tēva mantojis atbildību un augstu pienākuma apziņu.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta doktorants JURĢIS ZEMĪTIS jaunā zinātnieka balvu saņēma par darbu “Telpu gaisa kvalitātes analīze un prognozēšanas metodoloģija” – ļoti aktuālu tēmu laikā, kad esam spiesti uzturēties, mācīties un strādāt telpās ar neveramiem plastikāta logiem un skolēni ģībst pieelpotās klasēs. Te gan nepieciešams neliels precizējums – Jurģis vairs nav doktorants, bet kopš 29. maija jau pilntiesīgs zinātņu doktors!

AS “Latvijas gāze” Juridiskās daļas vadītāja INGA KRŪMIŅA apbalvota par ieguldījumu Latvijas dabasgāzes nozares attīstībā un normatīvā regulējuma izstrādē. Kā teica Adrians Dāvis, Inga Krūmiņa sekmīgi tiek galā ar Eiropas Savienības regulām, direktīvām un tirgus liberalizāciju.

Noslēgumā Adrians Dāvis aicināja paskatīties uz Latviju un sevi pēdējo 25 gadu laikā. Zinātnē, izglītībā, kultūrā, celtniecībā mēs esam pastāvīgi auguši, un jau pati valsts pastāvēšana ir veiksmes stāsts. Latvija var – to pierāda šīsdienas laureāti. Un, protams, tie, kas viņus atbalsta – kolēģi, zinātniskie vadītāji un balvu mecenāti. Pēc balvu pasniegšanas svinīgās ceremonijas bija daudz fotografēties gribētāju – ar mecenātiem, saviem kolēģiem un ģimenes locekļiem. Puķu klēpji, labi saredzami diplomi, smaidi no auss līdz ausij. Tas viss ir jāiemūžina, lai var aplūkot arī mājnieki un draugi.

Vai arī turpmāk ar vienu bliezieni tiks gāzti vairāki medījumi, to rādīs nākošais gads, jo balvas jau nekur nepazudīs, un Latvijas Zinātņu akadēmijas sekmīgā sadarbība ar Latvijas firmām un privātiem mecenātiem turpināsies.

Zaiga Kipere

Balvu laureāti (no kreisās): Jurģis Zemītis, Ingūna Libaua, Jānis Bažbauers, Natālija Ņitavska, Sandra Treija un Raimonds Karls. Aizmugurē: I.Meirovics, I.Knēts(RTU), J.Savickis, O.Spārītis, A.Dāvis
J.Brenča foto