Ir pagājis gadsimta ceturksnis kopš tiem izšķirošajiem notikumiem, kuru rezultātā Baltijas valstis atjaunoja savu neatkarību. Atzīmējot šo gadsimta ceturkšņa jubileju, Latvijas Zinātņu akadēmijā no 30. jūnija līdz 2. jūlijam notika Zinātņu akadēmijas un Baltijas Mantojuma tīkla (Baltic Heritage Network) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu rīkotā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz neatkarību diasporas arhīvos”. Ceļš uz neatkarību neaizsākās tikai astoņdesmito gadu beigās. Baltiešu diasporas kopienu cīņa par Baltijas valstu neatkarību un pret padomju okupācijas režīma atzīšanu bija nepārtraukta kopš Otrā pasaules kara beigām, un jaunās vēsmas dzimtenē astoņdesmitajos tikai deva šai cīņai jaunu sparu. Pētnieku interese par baltiešu diasporas arhīviem un muzejiem līdz šim ir lielākoties bijusi saistīta ar interesi par kara laika bēgļiem un viņu pēckara likteni. Taču baltiešu diasporas arhīvi, muzeji un bibliotēkas satur arī plašu materiālu par pašām Baltijas valstīm, īpaši jau par sarežģīto ceļu uz neatkarību un arī atjaunoto valstu veidošanu un iekārtošanu.

Konferencē Zinātņu akadēmijā kopā sanāca arhīvisti, bibliotekāri, vēsturnieki, literatūrzinātnieki un starpdisciplināru jomu pētnieki no astoņām valstīm. Trijās dienās nolasītie ziņojumi aplūkoja plašu tēmu loku, mēģinot atrast atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem, saistītiem ar baltiešiem ārzemēs un neatkarības atjaunošanu. Pētnieki savos referātos skaidroja, kāda bija ārzemēs dzīvojošo tautiešu loma de jure neatzīšanas politikas uzturēšanā rietumos, neatkarības atjaunošanas procesos Baltijas valstīs, neatkarību atguvušo valstu politiskajā un ekonomikas atjaunošanā; kādas darbības tika veiktas, lai saglabātu vēsturisko mantojumu un veidotu mītnes zemju sabiedrībās interesi par Baltijas valstu kultūru un vēsturi; kādi bija kontakti ar tēvzemi, kā tie tika veidoti un uzturēti; kā Baltijas valstu cīņa par neatkarību un tās sekojoša atjaunošana tika atspoguļota ārzemju medijos un uztverta ārzemju sabiedrībās. Savukārt atmiņas institūciju - muzeju, bibliotēku un arhīvu - speciālisti iepazīstināja ar baltiešu diasporas materiālu kolekcijām, kuras varētu īpaši veicināt vēsturnieku interesi pētīt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas perioda vēsturi. Raisījās arī diskusija par to, kādas vēstures liecības, saistītas ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, būtu aktīvāk nekā līdz šim jāvāc un jāsaglabā un kā to darīt maksimāli efektīvi.

Kristīne Beķere, LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs