Jāmācās no Rīgas balvas biedrības, kā sabiedrībā nepārtraukti uzturēt intrigu un atgādināt par šīs patiešām prestižās balvas esamību. Tas liek censties žūrijai izsvērt un izvēlēties patiešām vislabākos laureātus no kandidātu vidus, savukārt laureātiem tas nav kārtējais diploms vai medaļa citu klāstā, bet nozīmīgs notikums viņu zinātniskajā vai mākslinieciskajā karjērā, kas attiecīgi pasvītrots un ar jau stabilām tradīcijām īstenots. Ejot pa Raiņa bulvāri, iepretim slavenajai matemātiķu un arī daudzu izcilu humanitāru spīdekļu kalvei Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, kanāla apstādījumos spārnu lidojumam pacēlusi Rīgas kaija – balvas palielināts variants, atgādinot par statuetīti, kuru saņem katrs laureāts. Nu šiem pagodinājumiem pievienojas Rīgas balvas Goda grāmata, kuru svinīgi atvēra 7. maijā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, kur turpmāk, muzeja direktores un Rīgas balvas pirmo laureātu (2002) pārstāves Klāras Radziņas aprūpēta, šī greznā, ādas vākos iesietā grāmata glabāsies.

Uz Goda grāmatas svinīgo atvēršanu bija aicināts Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, citas domes un Rīgas balvas biedrības oficiālas personas un, protams, balvas iepriekšējo gadu laureāti, kuriem grāmatā bija jāparakstās un jāatstāj savs veltījums. Žūrijas priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, īsumā atgādinājis balvas vēsturi un tās lomu, popularizējot Rīgas un tās pētnieku vārdus pasaulē, pasvītroja mecenātisma lielo nozīmi Rīgas izpētes veicināšanā, kā arī aicināja vairāk nodarboties ar Rīgas ekonomiskās, finanšu, politiskās vēstures pētniecību. Cildinot visus iepriekšjo gadu laureātus, viņš teica, ka šie cilvēki Rīgai ir veltījuši savu mūžu.

Rīgas balvas biedrības priekšsēdētājs Juris Birznieks nodeva grāmatu Jānim Birkam, kurš to pāradresēja Klārai Radziņai. Muzejam šis ir svarīgs gads, jo šogad tam paliek 235 gadi – tas ietilpst Eiropas vecāko muzeju pieciniekā. To muzejs atzīmēs ar plašiem pasākumiem, tostarp Rīgas arheoloģiskās izpētes 70 gadiem veltītu izstādi muzeja Kolonnu zāles balkonā, pie kuras iekārtošanas šobrīd strādā Rīgas balvas laureāts arheologs Andris Celmiņš.

Savus novēlējumus izteica Rīgas balvas laureāti Jānis Krastiņš, Ieva Ose, Juris Savickis, Andrejs Holcmanis. Pēc tam laureāti parakstījās Goda grāmatā. Klātesošie ar pateicību sumināja Rīgas balvas biedrības “nemiera garu” Helēnu Grīnbergu, daudzu iniciatīvu autori un tradīciju iedibinātāju. Lielā mērā pateicoties viņas enerģijai un izdomai, Rīgas balva skan dzidri un skaisti.