LZA korespondētājloceklis
Anatolijs Šaripo
(1962. 5.februāris–2008. gada 31.maijs)

Maija pēdējā diena AnatolijamŠaripo šopavasar kļuva par pēdējo 2008. gada un dzīves dienu. Ziedu laiks šogad paņēma sev līdzi mūžībā talantīgu un šķietami nekad nerimstošu zinātnieku. Tik darbīgu, tik gudru un drosmīgu, tik jaunu un enerģisku.

Pēc Latvijas Univesitātes Bioloģijas fakultātes pabeigšanas 1984. gadā ar izcilību Anatolijs sāka strādāt A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā. No 1993. gada kļuva par grantu vadītāju. Latvija pēc neatkarības atgūšanas piedzīvoja pārmaiņas 90. gadu vidū arī zinātnē. Anatolijam tas bija jauns izaicinājums un jaunas iespējas. 1994. gadā sākās darbs Karolinskas Institūtā Zviedrijā. Šāda pieredzes apmaiņa un zinatniskā darbība turpinājās līdz pat 2002. gadam. Paralēli tam 2000. gadā Anatolijs kļuva arī par grupas vadītāju, vadošo pētnieku, Domes priekšsēdētāja vietnieku LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. No 2005. gada Anatolijs Šaripo tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekli.

Anatolijs Šaripo zinātnē paliks ar savu sniegumu olbaltumvielu foldinga, proteolīzes un sekrēcijas pētījumos, ksenobiotiķu metabolisma, ubikvuitīna–proteasomālās degradācijas un vīrusa–šūnu miedarbības mehānismu skaidrošanā. Mums paliks viņa padarītie darbi, vairāk kā 40 publikācijas, no kurām 20 starptautiskos izdevumos. Mums paliks arī viņa aizsāktie darbi ar daudzām nerealizētām idejām ...

Un mums pietrūks viņa uzņēmības, viņa darboties gribas, novatorisma un darba spēju ...