Zinātnes Vēstnesis
- 2015.g. 26.oktobris
Latvijas zinātnieku savienība š.g. 15. oktobrī rīkoja apvienoto
Valdes un Padomes sēdi. Sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas
valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un akadēmiķis Elmārs
Grēns. Sēdi atklāja LZS Valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis ar apsveikumu
akadēmiķim Elmāram Grēnam 80 gadu jubilejā.

Akadēmiķis Elmārs Grēns bija
fundamentālo pētījumu aizsācējs molekulārajā bioloģijā, izveidojot molekulāro
bioloģiju kā zinātnes nozari Latvijā. E.Grēna izveidotā Molekulārās bioloģijas
institūta, vēlāk – Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētījumi tika augsti
novērtēti 1992. un 2013. gada starptautiskajās ekspertīzēs un viņa izaudzinātie
zinātnieki ar panākumiem darbojas arī šodien. Akadēmiķis Elmārs Grēns bija
aktīvs Latvijas neatkarības atgūšanas procesa virzītājs un viens no Latvijas
Zinātnieku savienības dibinātājiem 1988.gadā. Viņš bija pirmais Latvijas
Zinātnieku savienības Valdes un Padomes priekšsēdētājs un iniciators Latvijas
Zinātnes padomes izveidei. Par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā
akadēmiķim pateicās arī Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra
vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, sveicot E.Grēnu nozīmīgajā dzīves
jubilejā. Pēc apsveikumiem ar īsu atmiņu stāstījumu uzstājās E.Grēns. Viņš
atcerējās Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) un Latvijas Zinātnes padomes(LZP)
izveides gaitu un polemizēja par LZS, LZP un Latvijas Zinātņu akadēmijas(LZA)
vietu un lomu zinātnes tālākajā attīstībā Latvijā. Jubilārs atgādināja, ka arī
Latvijas Radošo savienību padome tika izveidota pēc LZS iniciatīvas. E.Grēns
izteica pieņēmumu, ka LZS loma zinātnes attīstībā nākotnē var būtiski pieaugt un
novēlēja Zinātnieku savienībai arī turpmāk palikt par apvienojošu spēku
cilvēkiem ar zinātnisku domāšanas veidu.
Sanāksmes otrajā daļā Augstākās izglītības, zinātnes un
inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa informēja par IZM
aktivitātēm zinātnes finansēšanā. Publiski daudzkārt izskanējušās un LZA
prezidenta O.Spārīša Saeimai un Valdībai adresētajā atklātajā vēstulē, kura
publicēta Zinātnes Vēstneša š.g. 12.oktobra avīzē, minētās problēmas ir IZM
redzes lokā un tiks darīts viss lai neradītu krīzi zinātnē. Zinātnes bāzes
finansējums 2016.gadā ieplānots par 4,25 milj. eiro lielāks, no kuriem apmēram
1,25 milj. eiro paredzēti akadēmiskā tīkla uzturēšanai. 20 milj. eiro plānoti
praktiskajiem pētījumiem un aptuveni tik pat pēcdiplomu projektiem. Projektu
izsludināšanas tempu kavē tas, ka visus projektus, izņemot pēcdiplomu projektus,
administrē Finanšu ministrija un tas pagarina saskaņošanas termiņus. Nav
skaidrības par projektu vērtēšanas apmaksu. Otrs bremzējošais spēks – Saeimā vēl
nav pieņemtas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Darbs pie šī likuma labojumiem
turpinās un labojumu pieņemšana būtiski veicinās projektu izsludināšas tempa
pieaugumu. A. Kiopa rekomendēja projektus gatavot, vadoties no jau izsludināto
projektu noteikumiem, lai nezaudētu laiku un būtu gatavi, kad projektus
izsludinās. Svarīgs, protams, ir arī 2016.gada budžeta apstiprināšanas laiks
Saeimā, jo tikai tad sākas reālā finansējuma saņemšana. A. Kiopa izteica
pārliecību, ka kopumā zinātnes finansēšanas plūsmai krīze nedraud. Aizvadītās
debates liecināja par IZM gatavību atbalstīt zinātni tās tālākai izaugsmei.
Laiks rādīs cik reālas bija šodienas cerības!
U.G.