Zinātnes Vēstnesis
- 2015.g. 26.oktobris
LZA prezidents, Dr.habil.art. Ojārs Spārītis
Raiņa un Aspazijas 150. gadadienas rudens ir piepildīts gan ar
VI Letonikas kongresu, gan Latvijas akadēmiskās zinātnes atgādnes 200. gadskārtu
ACADEMIA–200, pelnīti atgādinot mūsu sabiedrībai par humanitāro, sociālo
un dabaszinātņu kopīgo misiju katras valsts intelektuālā mantojuma saglabāšanai
un palielināšanai.
Ar gandarījumu jāatzīmē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārda
un nopelnu spodrinājums, kas šī gada nogalē ir piedzīvots un vēl piedzīvojams
akadēmiskas kvalitātes publikāciju jomā. Pēc Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas
gada svinībām veltītā VI Letonikas kongresa sekmīgā noslēguma visi tā
plenārsēdes ziņojumu autori ir mobilizēti savu referātu iesniegšanai atsevišķam
žurnāla “LZA Vēstis” numuram, kura izdošana ir gaidāma vēl šī gada nogalē. Šī
žurnāla numura sagatavošanu pārrauga un finansē LZA Baltijas stratēģisko
pētījumu centrs, rakstu krājums iznāks akadēmiķa Tālava Jundža redakcijā.
Lai gan akadēmiķis Saulvedis Cimermanis šī gada vidū ir
atkāpies no žurnāla “LZA Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas vadītāja
pienākumiem, viņa sekmīgās iestrādes tiek turpinātas un notiek jaunu žurnāla
krājumu gatavošana par dažādām tēmām. Tā piemēram, akadēmiķa Dr.arch. Jāņa Zilgalvja redakcijā tiek veidots Latvijas kultūras mantojumam veltīts
atsevišķs laidiens, kam dienas gaismu vajadzētu ieraudzīt 2016. gadā. Bet jau
2015./2016. gadu mijā kā īpašs žurnāla numurs iznāks akadēmiķa Ojāra Spārīša
sastādītais eseju un zinātnisku rakstu krājums par mūsdienu sabiedrības
vērtīborientācijai būtiskajiem ētikas, garīguma un sakralitātes jautājumiem. Tā
autoru vidū ir aicināti piedalīties un ar saviem pārdomu rakstiem par
sakralitātes tēmu ir atsaukušies mūsu valsts garīgās autoritātes – LELB
arhibīskaps Jānis Vanags un Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs
Stankēvičs. Žurnāla akadēmisko daļu veido Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu
ekselenču – profesoru Skaidrītes Lasmanes, Janīnas Kursītes, Silvijas Grosas, kā
arī vēsturnieku, teologu, arhitektu, literatūras un mākslas vēsturnieku apceres
par sakralitātes uztveri, tās materiālajiem un garīgajiem aspektiem. Esmu
pārliecināts, ka, tuvojoties Reformācijas 500 gadu sasniegumu izvērtējuma un
atzīmēšanas jubilejai, šis žurnāla krājums, kura autoru lokā ir Kristīne Ogle,
Imants Lancmanis, Ojārs Spārītis, Jānis Dripe, Pauls Daija, Guntis Kalme, Ieva
Pauloviča, kā arī teoloģijas profesors Ulrihs Šēnborns no Mārburgas Vācijā, kļūs
par pamanāmu notikumu garīguma izpausmju identificēšanā visdažādākajos Latvijas
un Eiropas sakrālās kultūras kontekstos.
Uzturot rūpi par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru
sasniegumu atspoguļojumam tik akūto starptautiskajos bibliometriskajos reitingos
augsti vērtētu rakstu krājumu nepietiekamības pārvarēšanu Latvijā un vienlaikus
priecājoties par Baltijas kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – zinātnes
administrācijas tālredzību valstiskās neatkarības pirmajos gados reģistrējot
daudzus akadēmiskos rakstu krājumus starptautiski recenzējamu augstas
citējamības izdevumu datu bāzēs, ir gandarījums, ka Tartu Universitātes Vēstures
un arheoloģijas institūta Mākslas Vēstures nodaļa nule kā ir laidusi klajā
jaunāko “Baltijas mākslas vēstures žurnāla” (Baltic Journal of Art History,
No. 9 [i]) numuru. Tā sastādītājs un redaktors ir šī žurnāla redkolēģijas
loceklis Ojārs Spārītis, kurš numura tematisko un saturisko esenci veidoja
atbilstīgi aktuālajam starptautiskajam pieprasījumam pēc Eiropas kultūras
procesu izpratnei nozīmīgā viduslaiku un jauno laiku pārejas perioda politisko,
garīgo un materiālās kultūras pārmaiņu cēloņu un seku modelēšanas principa.
Piedaloties pašam sastādītājam ar pētījumu par renesanses laika memoriālās
kultūras un laicīgās tēlniecības attīstības problēmām [ii] un uzaicinot kopīgam
darbam Prinstonas universitātes ASV profesoru Tomasu Da Kostu Kaufmani, zviedru
mākslas vēsturnieci un 16.–17. gadsimta kultūras pazinēju Ingu Lēnu
Angstrēmu–Grandīnu, Skandināvijas kultūras pētnieku no Īrijas Simonu Makkeonu,
kā arī piesaistot Rīgas rātskunga Fridriha Vilhelma Brederlo pēcteci vācu
arhitektu Vilhelmu fon Zengbušu, ir iegūts panorāmisks kultūras fons igauņu
mākslas vēsturnieka Juhana Maistes filosofiskas ievirzes pētījumam par Tallinā
dzīvojošo flāmu izcelsmes gleznotāju Mihaelu Sitovu kā izcilu Eiropas mēroga
renesanses mākslinieku.
Ar Baltijas kaimiņvalstu, Skandināvijas un Centrāleiropas
vadošo zemju augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieku iesaistīšanos kopīgos
projektos un publikācijās Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tiek īstenota tik
nepieciešamā Baltijas vienotības un Eiropas kopīgās kultūras telpas ideja.
[i] Vol 9 (2015): Baltic Journal of Art History 9 Spring
2015, University of Tartu Press
[ii] Ojārs Spāritis, Evidence
of the Reformation and Confessionalization Period in Livonian Art, pp.
23–74