25. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde sadarbībā ar VPP EKOSOC-LV programmu

Saskaņā ar darba kārtību sēdē ar ziņojumu uzstājās Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica, stāstot par graudaugu pārslām “Milzu!”, un produkta ceļu no laboratoriskās izstrādes līdz atpazīstamam preču zīmolam. Ilga Gedrovica klātesošos iepazīstināja arī ar citiem produktiem, kuri tiek veidoti sadarbojoties uzņēmējiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļai (TEPEK). Uzņēmēju sadarbība ar TEPEK ļauj īstenot ieceres dažādu pārtikas un kosmētikas produktu izstrādē. Uzņēmējs var vērsties ar savu ideju pie TEPEK zinātniekiem un kopīgi eksperimentējot un izmantojot LLU tehnoloģisko un zinātnisko bāzi tiek izveidoti zinātniski pamatoti un kvalitatīvi produkti, kuri var konkurēt gan Latvijas, gan arī starptautiskā tirgū. Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.oec. Irina Pilvere uzsvēra zīmola “Milzu!” lielo uzdrīkstēšanos un drosmi ienākt piesātinātā tirgus nišā ar brokastu pārslu piedāvājumu. Ilga Gedrovica pastāstīja par galvenajām produkta konkurences priekšrocībām: zemo cukura saturu, Latvijai raksturīgu graudaugu izmantošanu, atšķirībā no mūsu reģionam neraksturīgās, bet tirgū ļoti izplatītās kukurūzas. Zinātniece uzsvēra arī lielo darbu pie ražošanas tehnoloģijas izstrādes, kas ļāva radīt produktu ar izcilu uzturvērtību.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar VPP EKOSOC-LV norisēm. Pašlaik notiek intensīvs darbs pie otrā posma sasniegumu apkopošanas un trešā posma uzdevumu formulēšanas. Ar nožēlu bija jāatzīmē, ka trešajā darba posmā EKOSOC-LV finansējums ir samazināts par 21%. Tomēr, neskatoties uz šīm grūtībām 2016. gada 3.-4. novembrī tiks rīkots EKOSOC-LV forums “Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi”. Foruma plenārsēde ir plānota Latvijas Universitātes Mazajā aulā, bet darbs foruma sekcijās notiks programmas sadarbības universitātēs, piemēram 5.2.3. projekta sekcija notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Akadēmiķe B. Rivža iepazīstināja ar Lauksaimniecības un Meža zinātņu nodaļas un Lausaimniecības un meža zinātņu akadēmijas darbību 2015. gada laikā, t.sk. pastāstīja par darbu pētnieciskajos projektos ERANET SUMFOREST un Zviedru institūta tematiskajā pētījumā “ICE - Innovation. Creativity. Equality - Inovācija. Radošums. Vienlīdzība.” Akadēmiķe arī pastāstīja, ka aprīlī tiks uzsāks jauns pētnieciskais projekts “Data Driven Dairy Decisions for Farmers”(4D4F). Pētījums veltīts piensaimniecību izpētei, Latvija projektā piedalās kā partner valsts un strādā pie datu ievākšanas un apstrādes, kā arī nodrošina projekta rezultātu ieviešanu Latvijas saimniecībās.

2015. darba gadā Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā tika ievēlēti jauni locekļi. Ievēlēta Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle LLU Profesore, Dr.biol. Ina Alsiņa un ievēlēts Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas akadēmiķis Vladimirs Gusakovs.

Sēdē tika pārrunāts darba plāns 2016. gada pirmajam pusgadam, kā arī saņemti locekļu ietekumi darba plāna papildināšanai. Tika ieplānots 2016. gada 10. jūnijs LLMZA ikgada kopsapulces rīkošanai Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Sēdes dalībnieki pieteica vairākus plānotos pasākumus, to skaitā akadēmiķis Īzaks Rašals pieteica, ka 2016. gada vasarā tiek plānots Latijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības kongress. Akadēmiķe Baiba Rivža pieteica Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas 20 gadu jubilejas pilnsapulci 2016. gada 3. februārī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Atgādināja arī par LZA pavasara pilnsapulci 2016. gada 7. aprīlī, kurā tiks godināti arī no LZA LMZN izvirzītie zinātnieki: prof. Arvīda Kalniņa balvas ieguvēja Dr.habil.chem. Gaļina Teliševa par lielo ieguldījumu Latvijas koksnes zinātnes attīstībā un darbu apkopojumu “Inovatīvu produktu ieguve no lignīna, zemmolekulāriem polifenolu savienojumiem un polifenolus saturošiem koku/koksnes pārstrādes atlikumiem koksnes biorafinērijas ķēdes izveidošanai” un jaunā zinātniece Astra Zaļuma par pētījumu “Pinus contorta var. latifolia un Pinus sylvestris uzņēmība pret Heterobasidion annosum sensu lato”; darba vadītāji – Dr.silv. Tālis Gaitnieks, Dr.silv. Āris Jansons.

Dr.oec. Viktorija Zaļūksne
VPP EKOSOC-LV programmas vadītājas asistente,
LZA LMZN zinātniskā sekretāre

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde 2015. gada 28. janvārī

2015. gada 28. janvārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti pieci jautājumi:

Dr. iur. Vadima Mantrova ziņojums par pētījumu – monogrāfiju “EU Law on Indications of Geographical Origin”.

LZA HSZN 2015. gada atskaite (ziņo R. Karnīte).

LZA HSZN 2016. gada darba plāns (ziņo R. Karnīte).

Goda doktoru vēlēšanas (ziņo R. Karnīte).

Izmaiņas nodaļas padomē (ziņo R. Karnīte).

Sēdes iesākumā R. Karnīte iepazīstināja klātesošos ar Dr.iur. V. Mantrova veikumu, uzsverot, ka V. Mantrovs iesaistīts kā neatkarīgs pētnieks LZA akadēmiķes, Dr.habil.oec. B. Rivžas vadītajā valsts pētījumu programmā “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai” (VPP EKOSOC-LV).

R. Karnīte aicināja klātesošos uzklausīt Dr. iur. Vadima Mantrova ziņojumu par pētījumu – monogrāfiju “EU Law on Indications of Geographical Origin” (“ES likums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”), kas ieguvusi balvu LZA 2015. gada labāko zinātnisko sniegumu konkursā lietišķo zinātņu jomā.

Dr. iur. V. Mantrovs klātesošos iepazīstināja ar monogrāfijas pētījuma tematiku – preču izcelsmi konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Šī monogrāfija ir vēstījums patērētājam par to, kur šīs preces ir ražotas. Ja redzamas norādes, ka ražots, piem., Ķīnā, tad patērētājam uzreiz rodas priekšstats par preci. Bet, piem., ja ražots Vācijā, patērētājs vadās no vietas norādes un uzskata, ka prece būs kvalitatīvāka. Šīs ģeogrāfiskās norādes atzīmē konkrētas preces īpašības. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizstāv preces pievienoto vērtību. Aizstāvība tiek panākta ar tiesiskiem mērķiem. Pētījums kopumā attiecas uz ģeogrāfisko norāžu aizsardzību. Pētījumā tiek runāts par regulējuma pretrunām. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veicina produkta noietu, jo norāda uz konkrētu valsti, automātiski paceļot preces vērtību vairākas reizes. Ekonomiskie pētījumi demonstrē to, ka preces ar pievienoto vērtību maksā vairāk.

Pēc V. Mantrova stāstījuma R. Karnīte aicināja izteikt viedokli par LZA goda doktoru kandidātiem, Ivaru Ločmeli (vēsture) un Gundegu Grīnumu (literatūrzinātne), balsojumā. LZA HSZN nodaļas locekļi tika aicināti savu viedokli izteikt balsojumā arī elektroniskā veidā. Kopumā saņemti 28 elektroniskie un 27 klātienes balsojumi. Klātesošie vairākumā atbalstīja izvirzītos LZA goda doktora kandidātus un balsojums tika pieņemts par spēkā esošu. Balsojums nodots tālākai izskatīšanai LZA Senātā.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta akadēmiķi, kuri izvirzīja I. Ločmeli LZA goda doktora nosaukumam, viņu uzteic kā nepārtrauktu Latvijas vēstures institūta darbības nodrošinātāju. I. Ločmelis ilgus gadus ir vadījis zinātniskos projektus par institūta arheoloģisko, antropoloģisko un etnogrāfisko kolekciju saglabāšanu, papildināšanu un popularizēšanu. Līdztekus saviem tiešajiem darba pienākumiem I. Ločmelis ir devis ieguldījumu arī Latvijas vēstures pētniecībā, skaidrojot Latgales partizāņu pulka darbību.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ierosināja piešķirt LZA goda doktora nosaukumu LU LFMI Literatūras nodaļas pētniecei G. Grīnumai, kas pievērsusies Raiņa personības izzināšanai un daiļrades popularizēšanai. LU LFMI Literatūras nodaļas vadītājs Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs ieteikumā norādījis, ka “G. Grīnumas darbībā iespējams saskatīt sava veida misijas apziņu, balstoties pamatīgās arhīvu, dokumentu, laikmeta un kontekstu studijās izzināt Raiņa un Aspazijas personības un daiļrades dažādās šķautnes, un par saviem jaunatklājumiem dalīties ar visiem, kam rūp latviešu nācija, literatūra un kultūra”.

Sēdes nobeigumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja klātesošos uzklausīt LZA HSZN 2015. gada veikumu un 2016. gada darba plānu, kā arī apstiprināt LZA HSZN padomes izmaiņas, ierosinot padomes sastāvā iekļaut akadēmiķi Māru Gruduli.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Līva Griņeviča